Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli
Valsts kontrole24.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus apsaimnieko SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, netiek pie siltiem mājokļiem, sauc Valsts kontroli, tā noveļot atbildību no sevis un meklējot vainīgos citur. Ņemot to vērā, Valsts kontrole sniedz savu viedokli par izveidojušos situāciju.
2015.gada vasarā Valsts kontrole pabeidza revīziju “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas noteikšana SIA „Rīgas namu pārvaldnieks””, kuras ietvaros SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tika sniegts ieteikums – lai nodrošinātu ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma izvēli, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” veikt siltumapgādes siltumsistēmu tehniskās apkopes pakalpojumu, kā arī detaļu iegādes individuālo siltummezglu remontiem iepirkumu procedūras, tādējādi nodrošinot Publisko iepirkumu likumu ievērošanu.
Kāpēc Valsts kontrole šādu ieteikumu sniedza? – jo SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un tai ir saistošs Publisko iepirkumu likuma mērķis – nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī nodrošināt publisko personu līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tātad SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” kā likuma subjektam ir obligāti jāievēro publisko iepirkumu regulējums. Bet līdz Valsts kontroles revīzijai SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” neuzskatīja, ka par siltumsistēmu tehniskās apkopes pakalpojumu un nepieciešamajām detaļām, kas klientiem izmaksā ap 5 milj. euro gadā, būtu jāveic iepirkums. Arī Iepirkumu uzraudzības birojs apliecināja, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” bija jālemj par iepirkuma procedūras rīkošanu jauna līguma vai līgumu noslēgšanai.
Valsts kontrole vērš uzmanību, ka revīzijas laikā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norādīja (http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1_48_2014/revizijas-zinojums_ar-ip.pdf, revīzijas ziņojuma 225.punkts), ka, “lai nodrošinātu kvalitatīvu un vienveidīgu sabiedrības klientu apkalpošanu Rīgas pilsētā, ir nepieciešams, lai siltumapgādes sistēmu apkalpi īstenotu viens komersants un šobrīd AS „Rīgas siltums” ir vienīgais komersants Rīgā, kurš var nodrošināt pakalpojumu nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” uzskatīja, ka arī sabiedrības pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai iekārtu iegāde ir koordinējama siltumsistēmas apkalpojošai organizācijai, jo tieši tai ir nepieciešams nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu operatīvu atjaunošanu avārijas situāciju gadījumā".
Neskatoties uz minētajiem SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” argumentiem, ka līguma slēgšana ir iespējama tikai ar AS “Rīgas siltums”, kā arī to, ka kapitālsabiedrība bija tiesīga veikt iepirkumu piemērojot publisko iepirkumu regulējumā paredzēto sarunu procedūru un uzaicināt AS “Rīgas siltums”, tā nolēma pretendentus izvēlēties atklātā konkursā. Tikai SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kā pasūtītājs ir atbildīgs par iepirkuma preču un pakalpojumu iegādei veikšanu, tai skaitā, iepirkumam nepieciešamās procedūras izvēli, līdz ar to SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir jāuzņemas arī atbildība par iepirkuma rezultātu. Tāpēc Valsts kontrole aicina gan SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, gan Rīgas domi kā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kapitāldaļu turētāju šobrīd darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu šo situāciju.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
