Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu. 

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas.

Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī - AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Tāpat it nemaz nemulst Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola, kura visā savā publiskās karjeras laikā ir izcēlusies ar skaļu un aktīvu AS “LNK INDUSTRIES” nomelnošanu. Arī Mežaparka otrās kārtas būvdarbu sakarā Linda Ozola ieņem aktīvu pozīciju un minēto projektu, bez mazākās minstināšanās sauc par afēru.

Diemžēl Linda Ozola, vēršoties pret AS “LNK INDUSTRIES”, nekad neizdara vienu mazu, bet ļoti būtisku atrunu, - arī Linda Ozola atrodas interešu konfliktā, iesaistoties jebkādu jautājumu risināšanā attiecībā uz AS “LNK INDUSTRIES”, jo Lindas Ozolas laulātais Raimonds Ozols ir bijušais AS “LNK INDUSTRIES” darbinieks, ar kuru tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības sakarā ar viņa nespēju pildīt uzticētos darba pienākumus. Acīmredzot Valteram Bergam un Lindai Ozolai vārdu savienojums “interešu konflikts” ir tukša skaņa gadījumos, kad tas attiecas uz viņiem pašiem.

Vēstules turpinājumā vēlamies pievērsties nopludināto AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmju pozīciju apskatam. Šajā sakarā, pirmkārt, gribam pievērst visu interesentu uzmanību faktam, ka pat no Ēvalda Jasāna slēdziena izriet, ka no vairāk nekā 3000 detalizētās tāmes pozīcijām Ēvalds Jasāns “nepamatotu sadārdzinājumu” ir saskatījis trīs atsevišķi apskatītās tāmes pozīcijās. Turklāt visu it kā sadārdzināto pozīciju kopēja vērtība sastāda aptuveni 2% no kopējās Līguma cenas.

Otrkārt, plaši tiražēts tiek apgalvojums, ka tāmē ir iekļautas nepamatoti augstas darba samaksas likmes. Ēvalds Jasāns savus secinājumus par nepamatoti augstām darba samaksas likmēm balsta uz tāmē iekļautās likmes salīdzinājumu ar vidējo stundas tarifa likmi valstī.

Šajā sakarā norādāms, ka vidējā stundas tarifa likme valstī ir abstrakta vienība, kas iegūta, matemātiski izrēķinot vienības likmi, ņemot vērā visu valstī attiecīgajā profesijā nodarbināto speciālistu atalgojumu. Šī likme nav saistoša nedz darbiniekam nedz darba devējam, turklāt šī likme nediferencē attiecīgās profesijas pārstāvjus pēc darbinieku profesionālās kvalifikācijas, pieredzes, darbu veikšanas apstākļiem un citiem būtiskiem parametriem, kas tiešā veidā ietekmē katra konkrētā darbinieka atalgojumu.

Attiecīgi visi profesionālie un pieredzējušie darbinieki Ēvalda Jasāna vērtējumā vienmēr saņems “nepamatoti augstu algu”, jo viņu algas vienmēr būs virs vidējās stundas tarifa likmes valstī.

Papildus minētajam Ēvalds Jasāns ir pieņēmis, ka darbinieki tiek nodarbināti objektā 22 dienas mēnesī, 8 stundas dienā. Šajā sakarā norādāms, ka Mežaparka otrās kārtas būvdarbi bija jāveic saspringtos termiņos, kā rezultātā būvdarbus jau iepirkuma stadijā bija plānots veikt vairākās maiņās, darbus veicot arī nakts stundās, brīvdienās un svētku dienās.

Vēlamies informēt visus interesentus, tostarp Ēvaldu Jasānu, ka saskaņā ar Latvijas Darba likumu darbiniekiem, kuri veic darbu nakts stundās, pienākas piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Savukārt par virsstundu darbu un darbu svētku dienās piemaksas apmēram ir jābūt vismaz 100% apmērā no dienas algas likmes. Šie faktori arī ir iekļauti “nepamatoti augstajā stundas likmē”.

Savā atzinumā Ēvalds Jasāns nav ņēmis vērā apstākli, ka liela daļa no Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas darbiem bija jāveic lielā augstumā uz Mežaparka Lielās estrādes kupola, ļoti sarežģītos darba apstākļos. Speciālisti, kuri ir specializējušies darbu veikšanai nestandarta konstrukcijās, ir ierobežotā daudzumā ne vien Latvijā, bet arī tuvākajās kaimiņvalstīs. Attiecīgi šādu speciālistu atalgojuma likmes daudzkārt pārsniedz vidējās stundas tarifa likmes valstī.

Ēvalds Jasāns savā atzinumā nav ņēmis vērā, ka atsevišķu darbu veikšanai objektā tika pieaicināti darbinieki no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru darba samaksa ir ievērojami augstāka nekā vidējā darba samaksa Latvijā, nemaz neskaitot šo darbinieku uzturēšanās izmaksas, kuras arī ir iekļautas šajā “nepamatoti augstajā stundas likmē”.

Tāpat Ēvalds Jasāns nav ņēmis vērā arī apstākli, ka darbi bija jāveic Covid-19 pandēmijas apstākļos, kas nozīmēja, ka visā darbu veikšanas laikā jebkurā brīdī neprognozējams skaits darbinieku varēja kļūt darbnespējīgi un, lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību un līguma termiņu ievērošanu, būtu nepieciešams nekavējoši piesaistīt papildus darbaspēku. Pašsaprotami, ka darbinieku nolīgšana ārkārtas situācijā ir ievērojami dārgāka nekā normālos apstākļos. Arī šis faktors ir daļa no “nepamatoti augstās stundas likmes”.

Nobeigumā AS “LNK INDUSTIRES” vēlas vērst visu interesentu uzmanību uz faktu, ka Līgums par Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas būvdarbu veikšanu tika parakstīts 2020.gada 29.septembrī. Attiecīgi, lai darbus pabeigtu līdz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021.gadā, būvdarbu veikšanai atlikušais termiņš bija īsāks nekā 9 mēneši. Normālos apstākļos šāda apjoma un sarežģītības darbus būtu jāveic 12 mēnešu laikā.

Tomēr, neskatoties uz minēto, kā arī neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajiem papildus apgrūtinājumiem, AS “LNK INDUSTRIES” spēja pabeigt nolīgtos darbus līgumā noteiktajā termiņā. Šāds rezultāts tika panākts tikai un vienīgi tādēļ, ka darbu izpildē tika piesaistīti tikai labākie Latvijas un ārvalstu speciālisti. No savas pieredzes varam apgalvot, ka gadījumā, ja AS “LNK INDUSTRIES” darbu izpildei būtu piesaistījusi Ēvalda Jasāna ieteiktos vidējās stundas likmes saņēmējus, šovasar mēs noteikti lasītu paziņojumos medijos, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir atcelti nevis Covid-19 pandēmijas, bet gan būvnieka dēļ.

Treškārt, iepazīstoties ar Ēvalda Jasāna slēdzienu, kļūst skaidrs, ka “ekspertam” nav nekāda priekšstata par to, kādā veidā tiek veidoti cenu piedāvājumi sarežģītos publisko būvdarbu iepirkumos. Proti, iepirkuma laikā katrs būvuzņēmējs sagatavo detalizēto tāmi balstoties uz tā brīža aktuālajiem finanšu piedāvājumiem no piegādātājiem.

Turklāt, pieņemot lēmumu par to, kādu summu noteikt konkrēto darbu veikšanai, būvnieks ņem vērā ne vien piegādātāju/apakšuzņēmēju piedāvāto cenu, bet arī tādus faktorus kā piedāvājumu aizvietojamība, piegādātāju spēja izpildīt darbus, Covid-19 saistītie riski (potenciāli piegāžu traucējumi, piegādātāju nomaiņas iespēja utml.) un citi faktori, kas var negatīvi ietekmēt konkrēto darbu izpildi.

Attiecīgi ir absolūti neprofesionāli apgalvot, ka viena konkrēta tāmes pozīcija ir “nepamatoti” sadārdzināta, šādu apgalvojumu balstot uz vispārēju informāciju par līdzīgu darbu/materiālu cenām, bet neņemot vērā citus šo pozīciju ietekmējošos faktorus, kā arī neņemot vērā citas tāmes pozīcijas.

Šajā sakarā būtiski arī atzīmēt, ka ir aplami un Publisko iepirkumu likumam neatbilstoši atsevišķu personāžu apgalvojumi par to, ka iepirkumu komisijai, konstatējot sadārdzinājumu atsevišķās tāmes pozīcijās, ir iespējams izbeigt iepirkumu vai jebkādā citā veidā vērsties pret šādu pretendentu.

Publisko iepirkumu likums paredz iespēju izslēgt pretendentu gadījumā, ja tiek konstatēts nepamatoti lēts piedāvājums kopumā vai atsevišķās piedāvājuma pozīcijās. Attiecībā uz sadārdzinājuma konstatēšanu atsevišķās pozīcijās šādas tiesības pasūtītājam nav paredzētas. Pasūtītājam ir tiesības atcelt iepirkumu, ja tiek konstatēts, ka visi iepirkumā iesniegtie piedāvājumu pārsniedz 150% no paredzamās līgumcenas.

Ievērojot minēto, AS “LNK INDUSTRIES” uzskata, ka visa saceltā ažiotāža ap Mežaparka Lielās estrādes būvdarbiem jau no paša sākuma ir kalpojusi atsevišķu politikāņu lētas popularitātes gūšanai un personisko rēķinu kārtošanai.

Šajā sakarā aicinām Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas saistībā ar Mežaparka lielās estrādes būvdarbu otrās kārtas iepirkumu:

- Nodrošināt, ka šādu lēmumu pieņemšanā nepiedalās personas, kuras atrodas interešu konfliktā;

- Vērsties pie Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjiem ar lūgumu izskaidrot pasūtītāja tiesības situācijā, kad kādam no pretendentiem atsevišķās tāmes pozīcijās ir konstatējams sadārdzinājums, bet kopējā piedāvātā līguma summa nepārsniedz paredzamo līgumcenu;

- Pieaicināt neatkarīgus tāmju ekspertus no Latvijas Būvinženieru savienības, kuri ir spējīgi sniegt kompetentu un objektīvu viedokli par Mežaparka lielās estrādes būvdarbu otrās kārtas iepirkuma tāmēm.

AS “LNK INDUSTRIES” ieskatā bez minēto darbību veikšanas Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja nespēs pieņemt likumīgus un veselajā saprātā balstītus lēmumus.

* AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...