Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

29,34 hektāri – šāda ir kopējā meža platība, ko Aivara Tauriņa (attēlā) vadītā Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži vēlas izcirst Biķernieku mežā, turklāt pretēji sākotnējiem nepatiesajiem apgalvojumiem izrādās, ka ir paredzēta ne tikai kopšanas cirte, bet arī galvenā izlases cirte.

„Kopšanas laikā tiek izzāģēti kaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki, kā arī tiek samazināta audzes biezība līdz MK noteikumos atļautajam, tādējādi palielinot augšanas telpu un uzlabojot vidi paliekošajiem kokiem,” – ar šādu paziņojumu vakar nāca klajā kādreizējais saraksta Par labu Latviju pārstāvis, tagadējais Rīgas mežu preses pārstāvis un vienlaikus valdes loceklis Edgars Vaikulis, kura atalgojums gadā ir aptuveni 60 000 eiro.

Lai pamatotu šo apgalvojumu, šodien ir ticis izziņots „meža kopšanas cirtes Biķernieku mežā starp Lielvārdes, Biķernieku un Stigu ielām” apmeklējums, kurā piedalīsies Rīgas mežu vadība, uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs, Rīgas mežniecības mežzinis un Mežizstrādes nodaļas vadītājs, kā arī Valsts meža dienesta pārstāvji.

Taču, kā rāda Valsts meža dienesta oficiālā informācija, no Rīgas mežu sniegtajām ziņām izrietošais, ka Biķernieku mežā tiekot veikta tikai kopšanas cirte, ir meli, un arī medijiem izziņotais meža apmeklējums ir organizēts, lai mēģinātu sabiedrību pārliecināt par šiem meliem.

Valsts meža dienesta informācija rāda, ka pašvaldības uzņēmums Rīgas meži ir pieprasījis un arī saņēmis atļauju kopumā 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā.

„Pārbaudot īpašnieka iesniegto informāciju par plānotajām darbībām Biķernieku mežā un to atbilstību normatīvajos dokumentos noteiktajām prasībām, Valsts meža dienests meža īpašniekam izsniedza apliecinājumus vairāku cirtes izpildes veidu veikšanai – kopšanas cirtei, galvenajai izlases cirtei, cirtei pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma – ar kopējo platību 29,34 hektāri,” informē meža dienests.

Saskaņā ar Meža likumu kopšanas cirte ir cirtes veids mežaudzes sastāva un paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu uzlabošanai. Savukārt Rīgas mežu iecerētā un nu jau arī īstenotā izlases cirte ir galvenās cirtes izpildes veids: tās vienīgais būtiskais nosacījums – ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu.

Kā jau ziņots, sākotnēji Rīgas mežu vadība par Biķerniekos sarīkoto apjomīgo meža izzāģēšanu mēģināja klusēt, un vienīgais, ko aizvadītās nedēļas beigās vēlējās teikt Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Tauriņš, bija – lai liekot mierā viņu un viņa preses sekretāru!

Tikmēr Pietiek lasītāji ziņo par iespaidīgu postažu Biķernieku mežā. „Šādu kailcirtes sektoru daudzumu neskaitīju, bet tie noteikti ir vairāk par desmit. Ir neizprotama situācija, ka Rīgas meži var atļauties veikt kailcirtes Biķernieku mežā! Ir nepieciešams piesaistīt sabiedrības uzmanību, lai apstādinātu šo patvaļu,” raksta Pietiek lasītājs Ingmars Šreibergs.

Savukārt cita lasītāja iesūtītajās fotogrāfijās redzami gan smagās meža tehnikas izdangāti Biķernieku celiņi, gan arī iespaidīgas baļķu kaudzes, kurās saskaņā ar uzņēmuma sākotnējo versiju esot sakrauti „kaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki”.

Saprotot, ka noklusēšana rezultātus nedod, Rīgas meži vakar nāca klajā ar jaunu versiju par to, ko fotoattēlos fiksējuši lasītāji: „Darbu laikā izzāģētie koki un pārējie ciršanas atlikumi (krūmi, zari) pakāpeniski tiek savākti un aizvesti prom. Šim nolūkam iepriekš tika sagatavota vieta, kur tos novietot. Kā arī, lai izvairītos no šo darbu rezultātā iespējamajiem esošā ceļa vai taku bojājumiem (iebrauktas risas un dubļi, nogrimusi tehnika), tika sagatavots ceļa posms ar nestspēju, kas atbilst ciršanas atlikumu izvešanai paredzētās tehnikas gabarītiem un kustības intensitātei.”

Foto

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...