„Rīgas meži” slēpj pērn izzāģētās meža platības, taču sagatavoto kokmateriālu apjoms dramatiski pieaudzis

Kā minēts Rīgas mežu pagājušā gada darbības pārskatā, uzņēmuma Mežizstrādes nodaļas sagatavoto apaļkoku apjoms 2016. gadā bijis 88,8 tūkstoši m3 un kopā ar kontraktoru palīdzību sagatavoto kokmateriālu daudzums sasniedzis 185,3 tūkstošus m3 apaļkoku, nodrošinot Rīgas mežu kokzāģētavu ar izejmateriāliem, kas līdz 2016. gada 31. decembrim bija 57,04 tūkstoši m3 apaļkoku.

Kā apliecina vadības ziņojums, pērn Rīgas meži sākuši savus mežus izzāģēt ievērojami apjomīgāk: gada laikā uzņēmuma ar kontraktoru palīdzību sagatavoto kokmateriālu daudzums palielinājies par vairāk nekā 40 tūkstošiem kubikmetru, - pirms gada bija sagatavots 143,1 tūkstotis m3. Savukārt Rīgas mežu kokzāģētavai pērn piegādāto izejmateriālu apjoms pagājušā gada apjomu pārsniedzis par gandrīz 10 tūkstošiem kubikmetru.

Savukārt pirms dažiem gadiem, ņemot bankas kredītu, izbūvētajā kokzāģētavā Norupe pērn pārstrādāti 51 732,71 m3 zāģbaļķu, saražoti 22 262,45 m3 zāģmateriālu, žāvēšanā pārstrādāti 17 245,03 m3 zāģmateriālu, sašķiroti un sagarināti 17 876,69 m3 zāģmateriālu, noēvelēti 5 544,2 m3 zāģmateriālu.

No Rīgas mežu gada pārskata izriet, ka tā zāģētava tiek virzīta uz vēl apjomīgāku kokmateriālu plūsmu: „2016.gadā uzstādītas moduļu tipa noliktavas un uzsākta ražotnes paplašināšanas projekta sagatavošana (sausā materiāla šķirošanas līnijas, baļķu laukuma, gatavās produkcijas laukuma būvniecībai utt.). Darbinieku skaits uz 2016. gada 31. decembri palielinājies līdz 63 (2015. gada 31. decembrī - 53).”

Pērn Rīgas meži rīkojuši arī trīs augošu koku galvenās cirtes izsoles, kurās tika pārdoti 34,8 tūkstoši m3 par kopējo summu 1,002 miljoni EUR, jeb 28,8 EUR/m3.

Tiesa, neraugoties uz iespaidīgo izzāģēto mežu apjoma pieaugumu, pērn Rīgas meži ir strādājuši ar neto apgrozījumu EUR 14 950 372 apjomā un tikai EUR 227 704 lielu peļņu. Kopējā SIA Rīgas meži apsaimniekotā platība ir 63 373 ha, no kuriem meža zemes aizņem 59 602 ha. Sabiedrības statūtkapitālā ir iekļauti 53 386 ha (no kuriem meža zemes - 51 781 ha). Pārējo platību veido Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošie meži un meža zemes Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un meži īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Publiski gan Rīgas meži mēģina norādīt tikai uz to, ka tie nodarbojoties ar mežu kopšanu un teritoriju labiekārtošanu. Arī par Biķernieku mežā nule sarīkoto apjomīgo meža izzāģēšanu pašvaldības uzņēmums vispirms mēģināja klusēt, un vienīgais, ko sākotnēji vēlējās teikt Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Tauriņš, bija – lai liekot mierā viņu un viņa preses sekretāru.

Tikai pēcāk, saprotot, ka noklusēšana rezultātus nedod, Rīgas meži  nāca klajā ar jaunu versiju par to, ko fotoattēlos fiksējuši lasītāji: „Darbu laikā izzāģētie koki un pārējie ciršanas atlikumi (krūmi, zari) pakāpeniski tiek savākti un aizvesti prom. Šim nolūkam iepriekš tika sagatavota vieta, kur tos novietot. Kā arī, lai izvairītos no šo darbu rezultātā iespējamajiem esošā ceļa vai taku bojājumiem (iebrauktas risas un dubļi, nogrimusi tehnika), tika sagatavots ceļa posms ar nestspēju, kas atbilst ciršanas atlikumu izvešanai paredzētās tehnikas gabarītiem un kustības intensitātei.”

Tikmēr Valsts meža dienests ir atklājis, ka kopējā meža platība, ko Tauriņa vadītā Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži vēlas izcirst Biķernieku mežā, ir 29,34 hektāri, turklāt pretēji sākotnējiem nepatiesajiem apgalvojumiem izrādījies, ka ir paredzēta ne tikai kopšanas cirte, bet arī galvenā izlases cirte.

„Kopšanas laikā tiek izzāģēti kaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki, kā arī tiek samazināta audzes biezība līdz MK noteikumos atļautajam, tādējādi palielinot augšanas telpu un uzlabojot vidi paliekošajiem kokiem,” – ar šādu paziņojumu nāca klajā kādreizējais saraksta Par labu Latviju pārstāvis, tagadējais Rīgas mežu preses pārstāvis un vienlaikus valdes loceklis Edgars Vaikulis, kura atalgojums gadā ir aptuveni 60 000 eiro.

Taču, kā rāda Valsts meža dienesta oficiālā informācija, no Rīgas mežu sniegtajām ziņām izrietošais, ka Biķernieku mežā tiekot veikta tikai kopšanas cirte. „Pārbaudot īpašnieka iesniegto informāciju par plānotajām darbībām Biķernieku mežā un to atbilstību normatīvajos dokumentos noteiktajām prasībām, Valsts meža dienests meža īpašniekam izsniedza apliecinājumus vairāku cirtes izpildes veidu veikšanai – kopšanas cirtei, galvenajai izlases cirtei, cirtei pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma – ar kopējo platību 29,34 hektāri,” informē meža dienests.

Saskaņā ar Meža likumu kopšanas cirte ir cirtes veids mežaudzes sastāva un paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu uzlabošanai. Savukārt Rīgas mežu iecerētā un nu jau arī īstenotā izlases cirte ir galvenās cirtes izpildes veids: tās vienīgais būtiskais nosacījums – ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu.

Rīt Pietiek informēs par to, ar kādiem solījumiem tika sākts Rīgas mežu kokzāģētavas izbūves plāns un kāda ir izrādījusies realitāte.

Novērtē šo rakstu: