„Rīgas mežu” "Zaļās klases" revidentiem klibo matemātika

Oi, zaļi, zaļi...

Minot Zaļās klases kompleksa ēku izmaksas, Anita Skudra (iecelta bez konkursa, ir partijas Jaunā Vienotība biedre) nosauca skaiti, kas pārsniedz vienu miljonu – 1,14 milj. eiro.

Nav skaidrs, vai ziņotājai klibo matemātika vai tā ir tīša un negodīga faktu sagrozīšana, lai attaisnotu iepriekšējās valdes atlaišanu. Patiesās kompleksa izmaksas ir 990 tūkstoši. Tik svarīgā skaitlī, kas tiek tiražēts visos masu medijos, auditori “kļūdījušies” un vienu pozīciju – 2019. gada izmaksas saimniecības ēkai, 153 tūkstošus eiro - pieskaitījuši divreiz.

Taču tas ir nieks, salīdzinot ar skaitli, kas tiek nosaukts kā viena ēku kvadrātmetra izmaksas – 6270 eiro! Šādu ciparu no A. Skudras izdzirdot, visi deputāti noelsās: “Oi, zaļi, zaļi!” Taču, arī šo skaitli precizējot, jāņem kalkulators un jārēķina vēlreiz.

Saskaitot kopā abu ēku kvadrātmetrus un izdalot ar ieguldīto summu, sanāk 2800 eiro. Šajā skaitlī ietilpst arī infrastruktūras sagatavošana, sākot no topogrāfijas un projektēšanas, beidzot ar elektrības, ūdens un kanalizācijas pievilkšanu, kā arī ēku aprīkojums.

Šis tāpat kā kopējās izmaksas ir vienkārši pārbaudāms skaitlis. Par šo skaitļu patiesumu var pārliecināties, jo visi izdevumi, kas saistīti ar “Zaļo klasi”, ir pieejami SIA “Rīgas meži” grāmatvedībā speciāli izveidotos dokumentu uzkrājumos.

To ļoti labi zina trauksmes cēlāja un tagadējā valdes locekle Līvija Stukovenko, jo tieši viņa vairāk kā sešus gadus vadīja “Rīgas Mežu” finanšu daļu un precīzi veikt finanšu uzskaiti bija viņas pienākums. Tāpat viņa ļoti labi zina, ka finansiālie ieguldījumi “Zaļajā klasē” pēdējo desmit gadu laikā no “Rīgas Mežu” kopīgajām investīcijām veido tikai divus procentus.

Izrādās, nav neviena fakta par mednieku uzdzīvi “Zaļajā klasē”!

Uz jautājumu par to, ar ko nodarbojusies „Zaļās klases” vadītāja, A. Skudra deputātiem atbildēja, ka viņas galvenais uzdevums bijis uzkopt telpas un tīrīt teritoriju. Tātad – viņa bijusi apkopēja un sētniece.

Te nu gan jāpiebilst, ka „Zaļās klases” vadītāja Laura Slišāne, pirms pieņēma izaicinājumu sabiedrības izglītošanā vides jautājumos un pārnāca strādāt pie Rīgai piederošo mežu apsaimniekotājiem, desmit gadus strādāja atbildīgā amatā valsts pārvaldē.

Protams, pēc katras ekskursijas, kuras dalībnieki bijuši bērni, ir jāveic sakārtošanas darbs. Gluži tāpat kā to skolā dara skolotāji. Tomēr kādreiz populāro dziesmiņu par to, ka vienudien tu esi pētnieks, bet otru - sētnieks, uz Lauru Slišāni A. Skudrai viņas ciniskajā un cilvēkus necienošajā manierē gan attiecināt nevajadzētu. Pietiekami daudz ir saņemti pateicības vārdi no skolotājiem, bērnu vecākiem un pašiem bērniem par interesantajām un izglītojošajām ekskursijām.

Pat Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, uzrunājot “Rīgas Mežu” darbiniekus, pastāstīja, ka arī viņa dēls ir apmeklējis šādu ekskursiju “Rīgas mežu” Zaļajā klasē un pārbraucis mājās sajūsmināts. Tad jau laikam Laura Slišāne nav pēdējā starp sētniekiem, kā to uzskata A. Skudra, kura ar prieku ir pieņēmusi Lauras atlūgumu.

Turpinot fantāzijas par Mednieku vai cita veida izpriecu namiņu, ko masu medijiem tiražē Mārtiņš Staķis un Edmunds Cepurītis, ienāk prātā jautājums – varbūt Lauras pienākumos ietilpa sakopt telpas pēc mednieku nakts dzīves? Kā nu bez tās – skaistā, dārgā servīze ar briežu zīmējumiem un glāzes (ārprāts, glāzes!) taču ir viņas pārraudzībā?

Te nu gan “Rīgas Mežu” valdes priekšsēdētāja A. Skudra vienu no nedaudzajām reizēm godīgi atbildēja, ka viņai tādu faktu neesot. Bet neesot tāpēc, ka viņai par to neviens nestāstot. Sazvērējušies tie “Rīgas Mežu” darbinieki pret savu valdi, un visi kā viens klusē! Nekas, jaunajai valdei ir plāns, kā iztīrīt jūsu rindas, un tā realizācija ir sākusies!

Jāatzīmē, ka SIA “Rīgas Meži” ir saņēmusi pasaulē zināmo starptautisko meža apsaimniekošanas sertifikātu PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification), kas nozīmē, ka uzņēmums mežus apsaimnieko ilgtspējīgi un atbilstoši visaugstākajiem standartiem. Katru gadu sertifikāta izsniedzēji veic auditu, un 2019.gadā īpaši tika izcelts un augstu novērtēts vides izglītības projekts „Zaļā klase”.

Un vēl! Ikvienam, kas nodarbojas ar vides - un ne tikai - izglītības organizēšanu, ir skaidrs, ka sākumposmā investīcijas ēkās un citos pamatlīdzekļos proporcionāli ir nesalīdzināmi lielākas nekā mācību materiālos, bet laika gaitā šīs attiecības mainās, un aina ir diametrāli pretēja. Nav vēl redzēta izglītības iestāde zem klajas debess, bet ar lielu daudzumu mācību materiālu, kā tam vajadzētu būt pēc Edmunda Cepurīša domām.

Krustām šķērsām – auditi un pārbaudes

“Rīgas Mežos” pagājušajā gadā bija vairāki auditi. Pirmais, visnopietnākais, bija Rīgas domes pieprasītais ārējais audits, kas tika veikts visām Rīgas kapitālsabiedrībām, tai skaitā “Rīgas Mežiem”.

Visām kapitālsabiedrībām tika uzlikts par pienākumu izsludināt konkursu un izmaksas par auditiem apmaksāt pašām. “Rīgas Mežu” izsludinātajā konkursā uzvarēja “Deloitte Latvia” un četrus mēnešus pārbaudīja uzņēmumu krustām šķērsām – tika analizēti dokumenti, notika intervijas ar darbiniekiem, tika veikta objektu apskate. Tika saņemts objektīvs, skaidrs un izsmeļošs pārskats par to, ko dara “Rīgas meži”.

“Deloitte Latvia” notikusi arī tikšanās ar kapitāldaļu turētājiem, kurus toreiz pārstāvējis Rīgas izpilddirektors Juris Radzēvičs. Viņam bija viedoklis vērtējuma gatavošanā jautājumā par kapitālsabiedrības iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Jo galvenais jautājums toreiz bija par zāģētavu. J. Radzēvičs uzskatīja, ka šo sadaļu darbs nav jāveic, jo tā jāpasūta viņiem - kapitāldaļu turētājiem.

Pēc neilga laika, mainoties izpilddiretoriem, “Rīgas Mežiem” bija jānoslēdz līgums par šī jautājuma auditu. Un “Deloitte Latvia” deva savu viedokli par “Rīgas Mežu” iesaisti uzņēmējdarbībā. Rīgas domes tā brīža izpilddirektora pienākumu izpildītāju Ivetu Zalpēteri šāds atzinums neapmierināja. Un “Rīgas Mežiem” atkal bija jāizsludina konkurss par kārtējo auditu.

Šoreiz uzvarēja auditorkompānija “Ernst & Young”. Uzdevums tika izpildīts veicot padziļinātu auditu par to, vai “Rīgas mežiem” vajag audzēt koku stādus un arī tos pārdot, vai vajag kopt Rīgas dārzus un parkus, vai vajag zāģētavu.

Nākamā, ļoti svarīgā pārbaude jeb detalizēta izpēte bija par to, vai uzņēmums, finansējot Rīgas dārzus un parkus, “Mežaparku” un Rīgai piederošo mežu apsaimniekošanu no līdzekļiem, kas nopelnīti mežizstrādē un kokzāģētavā, pārkāpj nodokļu likumdošanu.

Šīs izmaksas, iespējams, var traktēt arī kā šķērssubsīdijas, pret ko VID cīnās un par ko jāmaksā nodokļi. Ja tas būtu tā, tad par pēdējiem trīs gadiem “Rīgas Mežiem” vēl papildus tiem 4 miljoniem eiro, ko jau ik gadus maksā nodokļos, būtu jāpievieno vēl apmēram 1,5 miljoni eiro. Pēc firmas “Ernst & Young” padziļinātās izpētes dokumentu iesniegšanas gan Finanšu ministrijā, gan VID un saņemtā atzinuma šāds notikumu pagrieziens vairs nedraudēja.

Vēl viens, ceturtais audits notika uzņēmuma daļā “Dārzi un parki”, kur ir ļoti daudz iepirkumu. Tas beidzas šogad. Piektajam auditam vajadzēja būt par uzņēmuma finanšu sektora darbu. Taču šo auditu, par kuru jau bija noslēgts līgums, atcēla jau nākamajā dienā pēc trauksmes cēlājas, toreizējas finanšu daļas vadītājas Līvijas Stukovenko stāšanās jaunajā – valdes locekles amatā. Saprotams, ka viņa nevarēja pieļaut, ka tiek auditēts viņas darbs! Kaut gan A. Skudra tanī pašā Mājokļu un vides komitejas sēdē izteica viedokli, ka finansēs esot nesaprotamas, neizsekojamas lietas.

Vēl tanī pašā Mājokļu un vides komitejas sēdē A. Skudra nāca klajā ar skaudriem apgalvojumiem, paziņojot, ka auditi, kas veikti iepriekš, nav objektīvi un ka starptautiskās, visā pasaulē atzītās auditorfirmas “Ernst & Young” un “Deloitte Latvia” vienkārši “Rīgas mežos” barojušās un atzinumos rakstījušas to, ko uzņēmums prasījis. Viņas teiktais: “Iepriekšējā valde nav žēlojusi līdzekļus auditiem, un skumjākais, ka šīs auditorkompānijas šo savu slēdzienu raksta tādu, kādu pasūta tas, kas maksā!”

Te nu gan daži Rīgas domes deputāti iebilda, ka runāt var visu ko, bet starptautiski atzītiem speciālistiem ir jātic. Un bez pamata nevajag apvainot nopietnas starptautiskas auditorfirmas ar nevainojamu reputāciju. Tas ir milzīgs pārmetums, par kuru var nākties atbildēt...

Vai nāksies?

P.S. Šī gada 6 maijā Mārtiņš Staķis un Edmunds Cepurītis iepazīstināja sabiedrību ar Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes revīzijā atklātajiem pārkāpumiem SIA „Rīgas meži”. Cita starpā Mārtiņš Staķis tiešraidē, kas tika translēta no Rīgas domes „Facebook” konta, paziņoja, ka kokzāģētava „Norupe 2020.gadā ir strādājusi ar zaudējumiem. Taču, izlasot revīzijas atzinumu, 96. punktā ir teikts, ka kokzāgētava „Norupe” 2020.gadā ir strādājusi ar 1 051 180 Eur peļņu. Kāpēc Mārtiņš Staķis maldina sabiedrību?

Revīzijas atzinums par SIA "Rīgas meži", Rīgas meži (rigasmezi.lv)

Novērtē šo rakstu: