Rīgas pašvaldība no nepilngadīgas meitenes grib piedzīt mirušā tēva parādus
PIETIEK23.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde vēlas no nepilngadīgas meitenes piedzīt mirušā tēva parādus par nekustamā īpašuma nodokli un neņem vērā, ka dzīvokli, par kuru tēvs četrus gadus nebija maksājis nodokļus, meitene mantojusi ar inventāra tiesībām, kas nozīmē, ka par parādiem, kas saistīti ar mantojumu, viņa atbild tikai ar to, kas bijis mantojumā – dzīvokli ar apmēram 200 tūkstošu eiro lielām kredītsaistībām un naudas līdzekļiem 3 eirocentu apmērā. Lai gan par nodokļa uzrēķinu iesniegta sūdzība tiesā, Rīgas dome, neņemot to vērā, sākusi nodokļu parāda bezstrīdus piedziņu.
16 gadu vecā meitene pērn saņēma sava 2013.gadā mirušā tēva Vladimira M. mantojumu – bankā ieķīlātu dzīvokli Elizabetes ielā, kā arī naudu 0,03 eiro apmērā. Šo mantojumu viņa saņēma ar tā sauktajām inventāra tiesībām, kas nozīmē, ka mantinieks atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šī mantojuma apmērā.
Pašvaldības ieņēmumu pārvalde, no notāra noskaidrojusi, ka dzīvoklim ir jauns īpašnieks, naski metusies piedzīt nekustamā īpašuma nodokļa parādu un pieprasījusi, lai nepilngadīgā meitene ne tikai samaksā 95 eiro nodokli par 2014.gadu, bet arī parādus par iepriekšējiem četriem gadiem - kopā ar nokavējuma naudu 1593 eiro.
Meitenes māte šo lēmumu pārsūdzējusi, norādot, ka mantojums pieņemts ar inventāra tiesībām un ka zemesgrāmatā skaidri un gaiši redzams – uz dzīvokli reģistrēta 246 797 eiro liela bankas hipotēka un banka pieteikusi kreditora pretenziju par gandrīz 200 tūkstošiem eiro. Līdz ar to ir skaidrs, ka meitene nevar atbildēt par tēva parādiem, jo no mantojuma tos nav iespējams segt.
Turklāt, tā kā meitene kļuva par īpašnieci dzīvoklim tikai pērnā gada septembrī, saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" nepilngadīgās pienākums sākt maksāt nekustamā īpašuma nodokli par mantoto nekustamo īpašumu radīsies tikai no 2015.gada 1.janvāra. Pēc meitenes likumiskās pārstāves domām, arī tad vēl būs jāizvērtē jautājums, vai skolniece, kura nav mantojusi naudas līdzekļus un kurai nav savu ienākumu, nav atzīstama par trūcīgu personu, kurai ir jāpiešķir nodokļu atlaides.
Tomēr Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde šos argumentus neņēma vērā un atstāja spēkā lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, tādēļ šis lēmums tika pārsūdzēts jau Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, sūdzībā norādot uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu noteikto, ka „tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses".
Taču arī uz šo sūdzību reakcija bijusi identiska: Rīgas dome palikusi pie sava – nepilngadīgajai meitenei jāmaksā tēva parādi. Tādēļ par savu taisnību pusaudzei nācies cīnīties, nu jau sniedzot prasību administratīvajā tiesā. Neskatoties uz to, ka lēmums par nodokļu parādu apstrīdēts tiesā, Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde pieņēmusi lēmumu – izpildrīkojumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, un nu jau nodokļa parāds izaudzis līdz 1814 eiro. Turklāt izpildrīkojumā norādīts, ka brīdinājums par nodokļu parāda apmaksu nav apstrīdēts, lai gan sūdzības tika sniegtas gan pašvaldībai, gan tas jau pirms vairākām nedēļām bija apstrīdēts Administratīvajā tiesā.
Līdz ar to nepilngadīgajai meitenei tagad arī tiesu izpildītājai būs jāpierāda, ka viņa par tēva parādiem atbild tikai ar to, kas bija mantojumā, turklāt arī pats nodokļu parāda piedziņas lēmums ir apstrīdēts tiesā, līdz ar to tas nevar būt stājies spēkā un nevar būt pamatojums bezstrīda piedziņas sākšanai.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
