Rīgas pašvaldībai savajagas dārgus "iPad" planšetdatorus, lietderību nespēj paskaidrot
PIETIEK17.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau gandrīz divas nedēļas Rīgas dome nespēj paskaidrot - kādiem tieši nolūkiem pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām pagājušā gada rudenī ir iegādāti 14 planšetdatori iPad3 un tieši kādēļ pašvaldībai savajadzējušies iPad3 visdārgākie iespējamie modeļi ar 64 gigabaitu ietilpību.
Kā rāda Pietiek šodien publicētais ar Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktora Ērika Zēģeļa rīkojumu izveidotās iepirkuma komisijas pagājušā gada septembra lēmums, tā izvērtējusi divus piedāvājumus 14 planšetdatoru iegādei Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām un par uzvarētāju atzinusi SIA Atea, kas planšetdatorus apņēmusies piegādāt par 6528 latiem bez PVN vai 7899 latiem ar PVN.
Kā rāda iepirkuma komisijas lēmums, departamentam noteikti bijis vajadzīgs viens iPad3 ar 16 GB ietilpību par 412 latiem un 13 iPad3 ar 64 GB ietilpību par 576 latiem gabalā (abas cenas - ar PVN). Pašlaik interneta veikalā i-deal 16 GB iPad3 ar 3G iespēju maksā 399 latus un iPad3 ar 3G iespēju - 539 latus.
Taču papildus diezgan augstajai cenai (kas iPad3 pēdējos mēnešos gan ir mazinājusies) neizpratni rada tas, kādiem mērķiem pašvaldības departamentam savajadzējušies tieši šādi planšetdatori ar šādu ietilpību.
Kā izrādās, to izskaidrot vismaz pagaidām nespēj arī pašvaldības vadība. Jau pirms gandrīz divām nedēļām Pietiek uzdeva jautājumus domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam - ar ko tieši ir pamatota nepieciešamība pēc tik dārgu planšetdatoru iegādes, kāpēc tika izvēlēti tieši šie modeļi un nevis lētāki modeļi ar mazāku atmiņas ietilpību un kā tieši tie tiks izmantoti.
Kā izrādījies, Ušakovs ne uz vienu no šiem jautājumiem gandrīz divu nedēļu laikā nav spējis rast atbildes, - viņa preses pārstāve Pietiek ir norādījusi tikai, ka informācija esot pieprasīta no Informācijas tehnoloģiju centra.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
