
Rīgas Stradiņa universitātes studentu aicinājums Latvijas Republikas valdībai
Rīgas Stradiņa universitātes studenti13.03.2025.
Komentāri (0)
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
- grozīt Valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas, ka studentu var iesaukt militārajā dienestā augstākās izglītības laikā, negatīvi ietekmē armijas tēlu. Ne tik sen Latvijas Studentu apvienība veica aptauju par militāro dienestu, un šis jautājums tika izvirzīts apspriešanai. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija toreiz nenostājās studentu pusē. Mēs aicinām valdību atkal pievērst tam uzmanību;
- grozīt Valsts valodas likumu. Mēs uzskatām, ka, ja skolotājs labi veic savu darbu, nav svarīgi, kādā valodā viņš runā. Jautājums par skolotāja nekompetenci būtu jāskata tikai un vienīgi pēc tā, cik daudz zināšanu apguvuši viņa skolēni. Krievu valoda kā svešvaloda tiks aizliegta, taču ir arī citas valodas. Daudzi cilvēki uzskata, ka dzimtās valodas skolotājs ir labākais valodas skolotājs. Ņemot vērā darbinieku trūkumu, par to noteikti ir vērts padomāt;
- pārdalīt valsts izdevumus par labu izglītībai. Latvija tērē daudz naudas aizsardzībai, bet studentu skaits ar katru gadu samazinās. No visām NATO dalībvalstīm mūsu valsts ir pirmajā pieciniekā pēc aizsardzībai atvēlētās naudas apjoma. Ņemot vērā pašreizējo izglītības sistēmas stāvokli, mēs nevaram atļauties šādus izdevumus. Mēs saprotam, ka izglītības problēma ir sarežģīta, taču esam pārliecināti, ka ar lielāku finansējumu mēs varam stabilizēt situāciju;
- palielināt skolotāju algas. Janvāra 1. janvārī skolotāja stundas tarifa likme palielinājās par 2,6%, nevis par solītajiem 8%. Daudzi skolotāji jutās apkrāpti, kas atkal negatīvi ietekmēja gan profesijas tēlu, gan izglītības sistēmu kopumā. Mēs ierosinām atgriezties pie jautājuma par algu paaugstināšanu;
- izstrādāt izglītības iestāžu finansējuma izlīdzināšanas sistēmu visā valstī. Katras valsts skolas vai augstskolas uzturēšana ir tieši atkarīga no pašvaldību budžeta. Dažādas pašvaldības tādu vai citādu iemeslu dēļ izglītības iestādēm piešķir atšķirīgu finansējuma apjomu, kas rada nevienlīdzību. Šādai situācijai ir negatīva ietekme uz visu valsts izglītības sistēmu.
Mēs uzskatām, ka šīs piecas izmaiņas var radikāli uzlabot pašreizējo situāciju. Ar šiem priekšlikumiem mēs, RSU studenti, piedalāmies valsts dzīvē un dodam savu ieguldījumu izglītības sistēmas uzlabošanā. Mēs ticam, ka varam kaut ko ietekmēt šajā valstī. Mēs aicinām valdību ieklausīties mūsu priekšlikumos un izdarīt atbilstošus secinājumus.





Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas.
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.














































