Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra:  “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem[1], ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Mēs kā darbinieki tam noticējām, jo to apstiprināja arī kokzāģētavas vadība, atsaucoties uz valdes solīto. Pēc tam pretēji medijos izplatītajai informācijai, ka “Rīgas mežu” valde ir nodrošinājusi vienošanos ar jauno īpašnieku, ka tas “ņems vērā viņu (darbinieku) darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus”, mums visiem bija piespiedu kārtā “palūgts” tūlīt izņemt visu aktuālo atvaļinājumu. Pēc atgriešanās no atvaļinājuma tikām nosūtīti strādāt uz kapitālsabiedrībai piederošo “Norupes kokaudzētavu” Ogrē, neskatoties uz to, kādus darba pienākumus pildījām kokzāģētavā. Argumenti bija, ka tas ir uz laiku, kamēr kapitālsabiedrību pārņem jaunais īpašnieks.

Savukārt jau pēc vairākām dienām sagaidīja nākamā “Rīgas mežu” valdes “cūcība” – visiem tika pateikts, ka turpmāk darba vieta neatradīsies Ogrē, kokzāģētavā, bet būs jābrauc strādāt uz Kuldīgu, darbs būs vairākās maiņās, tostarp nakts maiņās – vienu nedēļu 12 h dienas maiņas, otru nedēļu 12 h nakts maiņas. Protams, šie it kā jaunie darba nosacījumi ar “iebiedēšanas” taktiku radīja neapmierinātību, jo, pirmkārt, mūsu ģimenes pārsvarā dzīvo Ogres tuvumā, Rīgā un Pierīgā. Otrkārt, līdz šim mūsu darba apstākļi paredzēja normētu 8 h darbadienu no pirmdienas līdz piektdienai (ne nakts maiņas).

Kad vaicājām paskaidrojumu un “Rīgas mežu” vadības atbildības uzņemšanos par publiski izteikto solījumu, tad kokzāģētavas vadītājs Helvijs Gūtmanis ar vietnieku Kalvi Kiesneri, pārstāvot uzņēmuma valdi, individuālās sarunās aicināja parakstīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu uz pušu vienošanos (ar tekstu, ka ir divas ziņas – “viena laba un viena slikta”. Sliktā - “Rīgas meži” pārtrauc darba attiecības, bet labā - vari doties strādāt uz Kuldīgu. Pretējā gadījumā te jau sagatavota abpusēja vienošanās, jāparaksta, un saņemsi 2 mēnešu kompensāciju. Pretējā gadījumā tikai viena mēneša apmērā).

Nevienam no mums netika piedāvātas kādas citas darba iespējas ne “Rīgas mežu”, ne citu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību struktūrā. Netika rīkota arī valdes un darbinieku tikšanās, kur atbildētu uz darbinieku jautājumiem par nākotni. Nebija arī sarunas ar jauno īpašnieku vai tā pārstāvjiem.

Kopumā šādā veidā notikusi atbrīvošanās no vismaz 20 darbiniekiem, kuri nepiekrita darbam Kuldīgā. Ja uzņēmums būtu ievērojis procedūru par “kolektīvo atlaišanu”, kāda šajā gadījumā bija jāpiemēro, tad būtu jāziņo attiecīgajās valsts institūcijās un būtu jāizmaksā lielākas kompensācijas, kas abu pušu vienošanās gadījumā nebija jādara.

Uzskatām, ka “Rīgas meži” pārkāpa mūsu kā darba ņēmēja tiesības saistībā arī ar izmaksātajiem pabalstiem – to aprēķināja nevis pēc vidējās izpeļņas (ko veidoja arī atalgojums par izstrādi), bet gan pamatalgas apmērā. Tāpat uzņēmumā bija grāmatvedības sistēma, kurā katrs varēja redzēt, cik atvaļinājuma dienas viņam uzkrātas. Diemžēl brīdī, kad bija jāizņem piespiedu atvaļinājums, šī sistēma bija nobloķēta, lai neredzētu patieso dienu skaitu.

Zinot, kāds ir darbinieku trūkums Ogres pusē, jautājums ir, vai vispār tiek plānots saglabāt “Norupes kokzāģētavu” un kāds bijis patiesais pirkuma mērķis?!

Mēs uzskatām, ka šāda “šantāžas” forma un apzināta melošanu medijiem un sabiedrībai ar “blefošanu” TV kamerās nav atbilstoša augstiem korporatīviem standartiem, par kuru esamību apgalvo “Rīgas meži” padome un valde. Vēlamies piebilst, ka šai kapitālsabiedrībai jau kopš valdes nomaiņas 2021.gadā publiskais tēls nesaskan ar darbiem dzīvē. Mēs kā darbinieki šo uzņēmuma valdi nekādi nevaram nosaukt par sociāli atbildīgu, godprātīgu un ilgtspējīgu. Valdes stils ar darbiniekiem ir arogants, iebiedējošs un ar raksturīgu “izrēķināšanos” un “bosingu”.

Šobrīd mēs jūtamies ne tikai nodoti, bet arī piekrāpti. Uzskatām, ka kapitālsabiedrības vadībai nebija tiesību melot sabiedrībai, lai tikai attaisnotu darījuma esamību un radītu ilūziju, ka rūpējas par darbiniekiem pat pārdošanas darījumā. Mēs jau vairākus gadus, kopš uzzinājām par kokzāģētavas pārdošanas plāniem, dzīvojām ar domu, ka ziņa par pārdošanu mums nozīmēs darba zaudēšanu. Tāpēc tikai publiskas “slavas” dēļ radīt mums liekas cerības par darba saglabāšanu nav pieņemami un norāda uz negodprātīgu un pat ļaunu rīcību. Daļa darbinieku šajā kokzāģētavā strādā no tās pirmsākumiem un ir to ļoti iemīļojuši.

Šo vēstuli neparakstām oficiāli, jo jāatzīst, ka šīs “Rīgas mežu” valdes, it īpaši tās priekšsēdētājas Anitas Skudras atriebība darbiniekiem ir ļoti raksturīga arī pēc darba attiecību izbeigšanas. Aicinām pievērst uzmanību, ka šajā kapitālsabiedrībā pēc viņas stāšanās priekšsēdētājas amatā tika atlaisti vai notika “atbrīvošanās” no vairāk nekā 40 darbiniekiem.

Toreiz darbinieki parakstīja ar vārdiem, uzvārdiem kopēju vēstuli[2] un vērsās pie Tiesībsarga un darba inspekcijā, kā arī izmantoja “trauksmes cēlāja” opciju. Diemžēl neviena iestāde neizrādīja interesi pat uzklausīt darbinieku stāstu un pievērst uzmanību “bosingam” un emocionālam teroram. Algas atlaistajiem vai iebiedētajiem darbiniekiem ir zem vidējām valstī, līdz ar to iespējas izmantot advokāta vai jurista palīdzību mums nav opcija. Līdz ar to paliek beztiesiskuma sajūta, ka ļauns, negodprātīgs, nekompetents vadītājs nekad netiek sodīts.

Mēs šo vēstuli esam nosūtījuši prezidentam Edgaram Rinkēvičam, premjerei Evikai Siliņai, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, labklājības ministram Uldim Augulim, VARAM ministrei Ingai Bērziņai, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai – Egnerei, ekonomikas ministram Viktoram Valainim, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājai Leilai Rasimai, kā arī Rīgas mēram un vicemēriem.

Mūsu aicinājums valsts amatpersonām ir pilnveidot normatīvo aktu bāzi un tiesību praksi, lai neaizsargātajai sabiedrības daļai (kam nav zināšanu, prasmju un finanšu iespējas uz juristu un advokātu piesaisti) būtu arī vienlīdzīgas tiesības uz aizstāvību pret darba devēju visatļautību publiskajā pārvaldē. Kā arī aicinām rūpīgi izvērtēt, vai kapitālsabiedrība “Rīgas meži” var sevi dēvēt par gādīgu saimnieku, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmumu, kā to pauž tā vadība valdes (Anita Skudra, Jānis Ģērmanis, Valdis Vasiļevskis) un padomes (Toms Auškāps, Aigars Ģērmanis, Viktors Troicins) sastāvā. Tāpat aicinām Rīgas mēru un vicemērus izvērtēt šo personu atbilstību ieņemamajam amatam.


[1] https://lvportals.lv/dienaskartiba/362104-rigas-mezi-paraksta-ligumu-par-kokzagetavas-norupe-pardosanu-2024

[2] https://www.zemeunvalsts.lv/-rigas-mezu-bijuso-un-vel-esoso-darbinieku-vestule-

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...