Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kas vairākkārt publiski izteicies par ēnu ekonomikas apkarošanas nepieciešamību, izrādās, pats personiski dod arī savu artavu tās uzplaukumā, - tas izriet no centrālās bankas vadītāja šīrīta intervijas Latvijas Radio.
„Es ļoti cenšos to nedarīt,” – tā Rimšēvičs atbildēja uz jautājumu, vai viņš pats var, liekot roku uz sirds, apgalvot, ka nekādā veidā nepiedalās ēnu ekonomikā.
Taču izrādījās, ka Latvijas Bankas vadītājs, kas vēl pagājušā gada rudenī publiski runāja par to, cik nepieļaujami būtu, ja „baltās” ekonomikas daļa aizietu uz pelēko ekonomiku un kopumā nodokļu iekasēšana nenotiktu plānotajā apjomā, arī pats dod savu artavu ēnu ekonomikas un nodokļu nemaksāšanas atbalstīšanā.
„Ja to uzskata par ēnu ekonomiku, tad... ēēē...” – šādi Rimšēvičs komentēja atzīšanos, ka no viņa bez kādas nodokļu nomaksas 100 latus saņem „cilvēks, kas palīdz sniegu notīrīt”. Latvijas Bankas prezidenta skaidrojumā tas, ka cilvēkam līdz 200 latu lieli ienākumi neesot jādeklarē, ļaujot arī iztikt bez nodokļu nomaksas par šo atalgojumu.
Kā zināms, Rimšēvičs daudzkārt publiski uzstājies, biedējot ar ēnu ekonomikas iespējamo pieaugumu. Tā pagājušā gada novembrī viņš paziņoja, ka nodokļu celšana, saglabājoties esošajam valsts sektora sniegto pakalpojumu līmenim, nozīmēšot vēl lielāku ēnu ekonomikas pieaugumu, kas, pēc ekspertu vērtējuma, jau tagad ir viena no lielākajām Eiropā.
Savukārt pagājušā gada vasarā Rimšēvičs pat NATO parlamentārās sesijas laikā paziņoja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars esot pieaudzis no 12% līdz 19%. Par savu personisko līdzdalību šajā pieaugumā viņš gan neizteicās.
Lejuplādēt pilnu Rimšēviča intervijas ierakstu mp3 formātā (9,5 MB)
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.