Rimšēvičs: Latvijā jau pastāv maksas medicīnas aprūpes sistēma (Latvijas Bankas polises valstij izmaksā ceturtdaļmiljonu gadā)
PIETIEK16.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā jau šobrīd pastāv maksas medicīnas aprūpes sistēma, - ar šādu paziņojumu 13. jūnijā ar aģentūras LETA starpniecību klajā nāca Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Kā noskaidroja Pietiek, šim Rimšēviča paziņojumam ir visnotaļ praktisks personiskais pamatojums, - kopā ar 137 tūkstošu eiro gada atalgojumu un citiem labumiem Latvijas Banka viņam apmaksā arī veselības apdrošināšanas polisi, kuras cena ir 476 eiro. Turklāt tādu pašu apdrošināšanas polisi Latvijas Banka apmaksā katram tās darbiniekam, - kopā šī apdrošināšana Latvijas valstij izmaksā gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro gadā.
Rimšēvičs pēdējā laikā vairākkārt nācis klajā ar paziņojumiem par Latvijas veselības aprūpes sistēmu, pārmetot politiskās gribas trūkumu reformēt veselības aprūpes sistēmu, aicinot skaidri noteikt pakalpojumu grozu, piedāvājot radikāli mainīt sistēmu, iesaistīt arī privātos veselības apdrošinātājus utml.
Tikmēr pašas Latvijas Bankas mērogā medicīnas aprūpes jautājums ir nokārtots, uz valsts rēķina visiem Latvijas Bankas darbiniekiem iegādājoties ļoti dārgas veselības apdrošināšanas polises, kuru cena vienam darbiniekam ir 476 eiro. Līgumā, kas noslēgts ar apdrošinātāju, kopējā summa nav norādīta, savukārt oficiālā iepirkuma informācija rāda, ka Latvijas Bankas darbinieku veselības aprūpe Latvijas valstij gada laikā izmaksā vairāk nekā 244 tūkstošus eiro.
„Latvijas Bankas darbiniekiem veselība tiek apdrošināta vienādā līmenī, pakalpojumu nodrošina iepirkumā uzvarējusī apdrošināšanas kompānija If P&C Insurance AS Latvijas filiāle,” lakoniski skaidro pati Latvijas Banka, kas dod priekšroku norādīt, ka „vienas apdrošināšanas polises izmaksas ir 39,70 eiro mēnesī”.
Latvijas Bankas darbiniekiem iegādāto polišu dārdzībai atbilstošs ir arī apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāsts – „ārstnieciskie pakalpojumi, t.sk. ambulatorie pakalpojumi un stacionārie pakalpojumi; dzemdību palīdzība; zobārstniecības pakalpojumi; medikamentu iegādes pakalpojumi”.
Kā Pietiek jau informējis, tikai Latvijas Bankas vadība vien pērn atalgojumā saņēmusi vairāk nekā pusotru miljons eiro, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: šajā iespaidīgajā summā nav iekļautas dienesta automašīnas, kas brīvi izmantojamas personiskām vajadzībām, dzīvības un veselības apdrošināšana, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi un vēl citi labumi.
Pietiek šodien publicē Latvijas Bankas un apdrošinātāja noslēgto līgumu, kā arī veselības apdrošināšanas polises noteikumus un apmaksāto pakalpojumu klāsta aprakstu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
