Rinkēviča ministrija: ja gribat kaut jel ko zināt par iestāšanos OECD, mācieties lasīt angliski
PIETIEK25.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija ir noslepenojusi informatīvo ziņojumu „Par Latvijas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) procesu un Latvijas iestāšanās sarunu sākotnējo memorandu”, jo uzskata, ka šādas "detaļas" neesot jāzina "plašākai sabiedrībai". Arī vispārīgā iestāšanās "ceļa karte" ir pieejama tikai angliski, un ministrijas ieskatā ar to pilnīgi pietiekot.
"Atklātums un laba pārvaldība: OECD - Latvijas iestāšanās sarunu memorands ir noslepenots. Ar kādiem nosacījumiem iestājamies, par to sabiedrībai nav jāzina? Latvijas valsts kautrība publiskot OECD iestāšanās nosacījumus varētu liecināt, ka būs jāveic kādas tautai nepatīkamas reformas," - šādus viedokļus ir izteikuši Pietiek lasītāji.
Taču saskaņā ar Ārlietu ministrijas uzskatu sabiedrībai nekas vairāk par memorandu, iestāšanās sarunām un nosacījumiem neesot jāzina, - tai pilnīgi pietiekot ar pagājušā gada 15. oktobrī OECD Padomē apstiprināto Latvijas iestāšanās OECD ceļa karti angļu valodā.
"Šajā dokumentā aprakstīta gan iestāšanās tehnisko sarunu norise, gan vispārīgie pievienošanās nosacījumi. Dokumenta teksts ir publiski pieejams arī internetā: http://search.oecd.org/officialdocuments/publicdisplaydocumentpdf/?cote=C%282013%29122/FINAL&docLanguage=En," skaidro ministrija.
Ārlietu ministrija arī neuzskatot, ka kaut vai ar šo dokumentu būtu tiesības iepazīties arī tiem Latvijas Republikas pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuri zina tikai valsts valodu, tāpēc latviski tas nav tulkots.
Savukārt informatīvajam ziņojumam „Par Latvijas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) procesu un Latvijas iestāšanās sarunu sākotnējo memorandu” esot noteikts "ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības statuss" saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta trešo daļu, Arhīvu likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu un Ārlietu ministrijas 2011. gada 13. oktobra kārtību Nr. 14.
Rinkēviča vadītās ministrijas pamatojums šādai slepenībai ir: "Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sarunu pozīciju izstrādē, sarunu pozīcijās tiek iekļauts gan sarunu mandāts, gan taktika un atsevišķos gadījumos arī citu dalībvalstu viedokļi. Ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma saturs atbilst vispārpieņemtai starptautiskai praksei un līdzšinējai pieredzei šādu sarunu vešanā, informatīvā ziņojuma saturs nav priekšlaicīgi publiskojams, lai neapgrūtinātu Latvijas interešu aizstāvēšanu sarunu procesā.
Ārlietu ministrija nevēlējās atklāt, kuras konkrētās amatpersonas ir pieņēmušas lēmumu par šīs informācijas noslepenošanu un kuras - par to, ka Latvijas iedzīvotājiem, ja viņi grib ko vairāk uzzināt par savas valsts iestāšanos OECD, obligāts priekšnoteikums ir angļu valodas zināšanas.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
