Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ierēdņu saņemto prēmiju, piemaksu un naudas balvu atklāšana varot radīt kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm: kamēr līdz šim slavenākā nodokļu maksātāju naudas tēriņu slēpēja – Valsts prezidenta kanceleja zaudējusi jau piecās administratīvās tiesas lietās saistībā ar dažādas informācijas prettiesisku neatklāšanu, valsts naudas tērēšanas slēpšanas „stafeti” ar šādu pamatojumu ir pārtvērusi Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija. Turklāt valsts iestādes enerģiski meklē arvien jaunus „risinājumus”, lai šādus tēriņus arī turpmāk varētu slēpt no sabiedrības.

Vējoņa kancelejas „privātā dzīve”

2017. gada februārī atklātībā pirmoreiz nonāca ziņas par to, kā virknei Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas darbinieku ne tikai izmaksātas prēmijas un naudas balvas, kuru apmērs atsevišķiem ierēdņiem pārsniedzis pat divarpus tūkstošus eiro, bet arī regulāri, mēnesi pēc mēneša piešķirtas iespaidīgas piemaksas, turklāt ar acīmredzami formāli piemeklētiem pamatojumiem.

Pēcāk izrādījās, ka šādas „finanšu dzīres” ir turpinājušās arī pagājušā gada pirmajos mēnešos, un R. Vējoņa kancelejas vadība nav pat mēģinājusi katru mēnesi piemeklēt kādu jaunu pamatojumu šo regulāro piemaksu nodrošināšanai. Tā vietā augusta beigās kļuva zināms, ka prezidenta kanceleja nolēmusi turpmāk neatklāt ziņas ne tikai par treknajām papildizmaksām, bet pat par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu un tā izmaiņām.

Norādot uz to, ka „kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa”, kancelejas vadītājs, kādreizējais Latvijas Pasta priekšnieks Arnis Salnājs minēja, ka pieprasījumi publiskot informāciju par piemaksām, prēmijām, naudas balvām un konkrēto atalgojumu R. Vējoņa kancelejas vadības ieskatā esot tikai „zinātkāre”.

„Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre” R. Vējoņa kancelejas vadības ieskatā neesot „uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika”, turklāt „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu” nevarot uzskatīt par „atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.

Pamatā visiem šiem apsvērumiem bija R. Vējoņa kancelejas – un, kā vēlāk izrietēja no paša Valsts prezidenta publiskā paziņojuma – uzskats, ka tās darbiniekiem esot tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, savukārt no nodokļu maksātāju līdzekļiem veiktās izmaksas esot šīs privātās dzīves sastāvdaļa.

Jau piecas zaudētas prāvas par informācijas slēpšanu

Taču pēdējos mēnešos šo Valsts prezidenta kancelejas vadības un paša R. Vējoņa viedokli nu ir nopietni iedragājuši administratīvo tiesu nolēmumi: kopš oktobra beigām tiesas Rīgā un Rēzeknē ir pieņēmušas jau piecus spriedumus, kuri visi ir bijuši nelabvēlīgi prezidenta kancelejas nostājai par nodokļu maksātāju naudas tēriņu un citas informācijas slēpšanu.

Pagājušā gada 27.oktobrī administratīvā rajona tiesa atzina par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju – ziņas par A. Salnāja un viņa vietnieces, ilggadējās R. Vējoņa līdzgaitnieces Egitas Kazekas atalgojumu un amata aprakstu, un uzlika prezidenta kancelejai pienākumu sniegt šīs ziņas.

Sekoja administratīvās rajona tiesas 22. novembra spriedums, ar kuru R. Vējoņa kancelejai tika uzlikts par pienākumu sniegt informāciju saistībā ar 2016.gadā darbiniekiem veiktajām izmaksām un iepazīstināt ar darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bijusi pamatā piešķirtajām prēmijām.

Šajā spriedumā tiesa kancelejai arī īpaši norādīja, ka „valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt pamatotam un vērstam uz sabiedrības interešu nodrošināšanu, iestādes nedrīkst ar tās funkciju veikšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem rīkoties patvaļīgi” un ka „sabiedrībai ir tiesības uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa”.

Jau nedēļu vēlāk, 29. novembrī vēl viens administratīvās rajona tiesas spriedums noteica, ka R. Vējoņa kancelejai ir jāsniedz informācija par laika posmā no 2016.gada 1. janvāra līdz 2017. gada 21. aprīlim kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatīšanas darbībām.

Savukārt 14. decembrī vēl viens administratīvās rajona tiesas spriedums uzlika R. Vējoņa kancelejai par pienākumu sniegt ziņas, kas divos informācijas pieprasījumos šā gada aprīlī bija pieprasītas par neskaidrībām saistībā ar kancelejas grāmatvedēm izmaksāto papildu atalgojumu un kuras kanceleja jau tradicionāli nebija sniegusi.

Arī šajā spriedumā tiesa kancelejai norādījusi uz to, cik svarīgi tai kā valsts pārvaldes iestādei būtu ievērot labas pārvaldības principus un ka ikvienam informācijas pieprasītājam ir tiesības zināt prezidenta kancelejas „darbinieku pienākumus un pamatojumu papildus atalgojuma noteikšanai”.

Šos četrus tiesas spriedumus R. Vējoņa kancelejai bija tiesības pārsūdzēt un mēģināt nākamajā instancē pamatot savu nevēlēšanos atklāt tēriņus un citu iepriekš slēpto informāciju, taču viens spriedums ir bijis atšķirīgs.

11. decembrī administratīvā rajona tiesa ir atzinusi par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, marta beigās nesniedzot atbildi pēc būtības uz iesniegumu, kurā tika pieprasītas ziņas saistībā ar bēdīgi slavenajām R. Vējoņa vakariņām Dubajā.

Arī ar šo spriedumu R. Vējoņa kancelejai ir uzdots sniegt atbildes pēc būtības uz tai uzdotajiem jautājumiem, taču šī sprieduma atšķirība ir bijusi tā, ka tiesa uz konkrēto gadījumu ir attiecinājusi Iesniegumu likuma normas, līdz ar to spriedums nav pārsūdzams un ir jau stājies spēkā.

„Risinājums” – ierobežotas pieejamības informācijas statuss?

Tomēr vismaz pagaidām nerodas iespaids, ka tiesu spriedumi būtu nozīmīgi mainījuši R. Vējoņa un viņa kancelejas vadības nostāju jautājumā par informācijas atklāšanu sabiedrībai saistībā ar iestādes tēriņiem un citiem ar tās darbību saistītiem jautājumiem.

Kā izrādās, 29. augustā, piecas dienas pēc publikācijas, kurā tika ziņots par Valsts prezidenta kancelejas lēmumu turpmāk sabiedrībai vairs neatklāt ziņas par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu, šie dati ar kancelejas vadītāja A. Salnāja rīkojumu ir pasludināti par ierobežotas pieejamības informāciju.

„Izdarīti grozījumi Kancelejas ierobežotas pieejamības informācijas un ierobežotas pieejamības informāciju saturošu dokumentu sarakstā 2017.gadam, un pielikuma 18.punkts papildināts ar informāciju saturošu dokumentu, kurā ietverts Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1.punktā paredzētais datu subjekta apliecinājums personas datu apstrādes atļaujai, ja nav citi minētā likuma 7.pantā uzskaitītie datu apstrādes pamati,” – šāds ir kancelejas oficiālais skaidrojums.

Atsaucoties uz to, ka tieši kancelejas darbinieki ir pieprasījuši noslepenot viņiem izmaksātās summas, un nosakot šiem nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņiem šādu statusu, nu R. Vējoņa kanceleja uz jauniem pieprasījumiem par šādām izmaksām atbild – „informācija par attiecīgo darbinieku vārdiem, uzvārdiem un ieņemamajiem amatiem” esot ierobežotas pieejamības informācija.

Ierēdņu tēriņu atklāšana apdraudot valsti

Tomēr tagad Vējoņa kanceleju ir „pārtrumpojusi” E. Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija: ministrijas darbiniekiem izmaksātās piemaksas, prēmijas un naudas balvas tajā ir noslepenotas, jo ziņu izpaušana par nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņiem ministrijas skatījumā varot apdraudēt pat Latvijas valsti.

„Attiecībā uz vēlmi saņemt pamatojumu par prēmiju, naudas balvu vai piemaksu piešķiršanu Ārlietu ministrija atkārtoti paskaidro, ka minētajai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tās atklāšana var radīt kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm,” – šāds ir ministrijas oficiālais skaidrojums.

Turklāt atšķirībā no Valsts prezidenta kancelejas attiecībā uz E. Rinkēviča vadīto ministriju nav pat skaidrs, ar kādu tieši formulējumu un pamatojumu šī informācija iestādē ir noslepenota un kad tas ir noticis.

Dienas rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka savu ierobežotās informācijas sarakstu ar prēmiju, piemaksu un naudas balvu apmēriem un saņēmējiem Ārlietu ministrija ir papildinājusi, jau saņemot pirmos informācijas pieprasījumus par šo tēmu.

precīzi tas nav noskaidrojams, jo Ārlietu ministrija (ĀM) ir noslepenojusi ne tikai tikai ziņas par ierēdņu tēriņiem, bet arī savu ierobežotās informācijas sarakstu, kāds ikvienai valsts iestādei jāsastāda un jāapstiprina atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām.

„Nav tiesiska pamata izsniegt pieprasīto informāciju, jo ĀM informācijas sistēmu dati, tai skaitā datubāzes, saskaņā ar ĀM 2011. gada 13. oktobra kārtības Nr. 14 “Ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtība” 3.2.6.punktu ir ierobežotas pieejamības informācija,” – šāda ir ministrijas oficiālā nostāja.

Līdz ar to reālā situācija ir tāda, ka E. Rinkēviča vadītā ministrija ir izstrādājusi „risinājumu”, kas faktiski jebkuras pieprasītas ziņas jau pēc pieprasījuma saņemšanas tai ļauj iekļaut savā ierobežotās pieejamības informācijas sarakstā, kurš pats par sevi skaitās noslepenots un līdz ar to neatklājams sabiedrībai.

Tiesa, gaidāms, ka līdzīgi Valsts prezidenta kancelejas gadījumam arī par šo Ārlietu ministrijas „risinājumu” lems administratīvā tiesa. Arī R. Vējoņa kancelejai priekšā ir vēl vairāk nekā desmit administratīvajā tiesā izskatāmas lietas saistībā ar informācijas slēpšanu.

Ko sabiedrībai ir tiesības uzzināt: tiesas norādes Valsts prezidenta kancelejai

- Tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Proti, caur tiesību uz informāciju īstenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde būtu atklāta, pieejama un tās darbība - pārskatāma.

- Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārēji pieejamo informāciju.

- Informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli.

- Likumdevējs Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmajā daļā kā šā likuma mērķi ir izvirzījis nepieciešamību nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.

- Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

- Vispārīga norāde, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības, nav pietiekama, lai informācijai piešķirtu ierobežotas pieejamības statusu.

- Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 5.punkta teksts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmi iesniegtie projekti, konkursi un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesi, kas saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu.

- Informācija par valsts pārvaldes darbinieku un amatpersonu amatiem un viņu saņemtajiem ienākumiem, tostarp prēmijām, piemaksām un dāvanām, pildot savus pienākumus, nav uzskatāma par informāciju par fiziskās personas privāto dzīvi, kuru aizsargā likums.

- Minētais ir nostiprināts arī likuma “Par Valsts noslēpumu” 5.panta 5.punktā, ka ir aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām.

- Līdz ar to informācija par valsts vai pašvaldības iestādes amatpersonas vai darbinieka darba samaksas noteikšanas procesu, pildot amata pienākumus, ir brīvi pieejama sabiedrībai.

- Ja pieprasītajai informācijai būtu noteikts ierobežotas pieejamības statuss cita pamata dēļ, arī tas nebūtu iemesls informācijas nesniegšanai, jo Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtā daļa paredz arī šādas informācijas izsniegšanas iespējamību.

- Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt pamatotam un vērstam uz sabiedrības interešu nodrošināšanu, iestādes nedrīkst ar tās funkciju veikšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem rīkoties patvaļīgi. Tas attiecas arī uz mantisku labumu piešķiršanu iestādē strādājošajiem.

- Sabiedrībai ir tiesības uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa. Tieši šādā kontekstā ir izvērtējams pieteicēja iesniegums kopumā un uz to jāsniedz pieprasītā informācija.

- Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām.

(Fragmenti no Administratīvās rajona tiesas 2017. gada 29. novembra sprieduma)

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nenoslīkt pašu ambīcijās

FotoNu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir līdzīgi) tā iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir palikusi ārpus “kadra”.
Lasīt visu...

21

Inteliģences pieci stūrakmeņi

Foto1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un politisko apziņu, valstisko gribu un valstisko spēku, revolucionāro potenciālu un sociālo iniciatīvu, sabiedrības intelektuālās prasības un sabiedrības morālās prasības, atpalicības simptonus un izaugsmes virsotnes nosaka inteliģence. Etnosa evolūcijas process ir atgriezenisks: kāda tauta, tāda tās inteliģence, – kāda inteliģence, tāda tauta. Ja tauta ir vārga, tad arī tās inteliģence ir vārga; ja inteliģence ir vārga, tad vārga ir arī tauta. Inteliģences veidošanās faktors ir tautas potenciāls un šī potenciāla kvalitāte. Tāda ir tradīcija attieksmē pret inteliģenci.
Lasīt visu...

21

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

FotoStāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa. Šobrīd ir tā, ka anonīmi bez reģistrācijas nav iespējams ierakstīt komentārus pie rakstiem par topošo valdību.
Lasīt visu...

21

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

FotoUzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 EUR par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs 7 eiro par akciju.
Lasīt visu...

21

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

FotoMērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu. Skaļi atskan balsis, ka viņš esot teju vai labākais ministrs kopš neatkarības atjaunošanas. Tomēr šie paši cilvēki sāk minstināties, kad viņiem lūdz precizēt izcilos Rinkēviča sasniegumus. Patiesībā viņa darbība profesionāļu aprindas tiek vērtēta pretrunīgi un nereti pat ļoti kritiski. Arī diplomātijas un ārlietu ministrijas “virtuves” pazinēji diplomātiski klusi atzīst, ka ministra darbības stils nereti ir haotisks un nekonsekvents.
Lasīt visu...

20

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

FotoPēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...

Foto

Trīs vēsturiski secinājumi

13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu...

Foto

Par veselības aprūpes sistēmas reformu: augstā dziesma, skani, skani...

Septembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts...

Foto

Valdošo diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms

Iesākumā šķita: lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man...

Foto

Līdz nākamam rudenim pagarināta iespēja parakstīt tautas likumu

Lūdzu informēt visus paziņas - iespēja turpinās: Centrālā vēlēšanu komisija 18.09.2018. atļāva atkārtotai parakstīšanai likumu - atcelt ierobežojumus...

Foto

Kremļa kreisi labējā šaha spēle: Rietumu nacionālistu muļķošana un izdevība, ko Krievijas propagandistiem sniedz ekstrēmie liberāļi

Nav noslēpums, ka Kremlis cenšas ietekmēt izvēlētās valstis saskaņā ar...

Foto

"Saskaņa" izmanto politologu Liepnieku, lai diskreditētu latvisko partiju koalīcijas veidošanas procesu

Nevienam nav noslēpums, ka bijušais Šķēles polittehnologs Jurģis Liepnieks joprojām ir pietuvināts Latvijas varas kuluāriem...

Foto

Vēlēšanas 2018 - koki turpina balsot par cirvi

Varbūt kāds domā, ka protesta balsojums šajās vēlēšanās ir ko mainījis, jo partiju spice nomainījusies būtiski. Diemžēl jākonstatē,...

Foto

Mazvērtības kompleksa ideoloģija

Latvieši ir tauta, kurai regulāri pārmet mazvērtības kompleksu. To dara gan paši latvieši, gan cittautieši, kuri dzīvo kopā ar latviešiem. Tagad jauns iegansts...

Foto

Latvija kā sektu ķīlniece

„Esam apolitiskas, respektablas, akadēmiskas organizācijas. Ar politiku nenodarbojamies, dziedam vien dziesmas,” tā viņi saka, un tas ir gluži tāpat, kā mafija apgalvotu,...

Foto

Īsa pamācība, kā likumīgi novilcināt lietu tiesā

Šobrīd vairs nav noslēpums, ka civiltiesisko strīdu izsķiršana Latvijā ir ne tikai ekonomiski un finansiāli neizdevīgs, bet arī psiholoģiski...

Foto

Vēlēšanu spožums un posts

Spožumu un postu var piedzīvot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var būt arī parlamenta vēlēšanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā...

Foto

Kristīgā morāle un Saeimas vēlēšanas

„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija...

Foto

Vai vērts balsot par partiju ar reitingu zem 5%?

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju,...

Foto

Kāpēc atkal jābalso par mazāko no ļaunumiem?

Es balsošu par to, kurš, manuprāt, ir idiots - par Artusu Kaimiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir cerība, ka varbūt...

Foto

Es balsošu par Progresīvajiem. Tam ir vairāki iemesli

Pirms kādas nedēļas biju iesācis rakstīt baigo palagu par savu skatījumu uz šīm vēlēšanām, pieeju savai izvēlei un...

Foto

Es savu balsi vēlēšanās atdošu par šodienas patriotiem – Juri un Jutu

Stāsts nav īss, bet varbūt būs Tev noderīgs. Man dažkārt tiek uzdots jautājums –...

Foto

Vēlēšanas un Politika

Šis būs klaji politisks raksts, tā ka, ja kādam tā ir sveša padarīšana vai ļoti nevēlama tēma, es Jūs jau brīdinu iepriekš....

Foto

Suns spalvu met, bet Viktors Valainis (tagad no ZZS) tikumu gan ne

Vēsturē ir pazīstams stāsts par Potjomkina sādžām, kuras uzzīmētas uz maketiem, lai garāmbraucot atrādītu...

Foto

Artuss un viņa Glumova loma

Jautāsiet, kā Artuss kļuva par populistu. Pavisam vienkārši – viņš aizmirsa izkāpt no savas lomas lugā „Arī gudrinieks pārskatās”. Tā bija viena...

Foto

Īsi iespaidi par priekšvēlēšanu debatēm

Šorīt noskatījos LNT debates: 1. Kariņš runā par valdības neizdarībām tā it kā Vienotība vakar nolaidusies no Marsa. Ne mazākās izpratnes...

Foto

Kas ir JKP spice? Lūdzu

Tātad Sandis Riekstiņš. Vēl dažus gadus atpakaļ algots darbinieks RBS Skalsuzņēmumu grupā ar pienākumiem “noturēt meliorācijas tirgu” - meliorācijas, jo viens no RBS...

Foto

Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās

Nu malacis Roberts. Beidzot kāds no ZRP publiski izsakās par Vienotības (V)...

Foto

Vecu zilcgaļu jaunā iepakojumā? Paldies, nē

Iedomājieties mājas fasādi, kas apvilkta ar dārgi apgleznotu audumu, kas rāda - kāda tā „nākotnes māja” izskatīsies. Apakšā, gan viss...

Foto

Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)

Es neesmu no tiem, kas cilvēku...

Foto

Par ko balsot: 2014-2018

2014.gada 19. septembrī portāls Pietiek publicēja eseju „Par ko balsot”. Tā bija veltīta Saeimas vēlēšanām. 2014.gadā vēlēšanas notika 4.oktobrī. 2018.gadā tās notiek 6.oktobrī. Tātad...

Foto

DP un SAB priekšnieķeļi metas uz vienu roku ar Kremļa salašņām un noderīgajiem idiotiem?

Kārtējo reizi, rīta agrumā sēžot uz ķemertiņa Krievu laukos, ir tāda vieta...

Foto

Nil Ušakov, „Saskaņa” nav šķīstošā kafija

Lai „Saskaņa” kļūtu par varas partiju, Ušakovam ir jāaiziet no partijas vadības. Uzskatu, ka Ušakova vadībā partija ir zaudējusi jebkādu...

Foto

Krievi teiktu – kad krupis mēģina dr...zt odzi

Šo ierakstu vēlos veltīt mūsu konkurentiem no partiju apvienības Attīstībai/Par (A/Par) un aprakstīt, kāpēc nākamajās Saeimas vēlēšanās par...

Foto

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

Pateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā....

Foto

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

Trešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu...

Foto

Zapad un Zupa

„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību....

Foto

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

Zinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs...

Foto

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti,...