Rinkēvičs būs valsts prezidenta amatā, lai garantētu ilgu mūžu Kariņa valdībai, bet Latvijai tas garantē turpinājumu stagnācijai un atpalicībai
Latvijas attīstībai*31.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 31.maijā, Latvijas Republikas 14.Saeimai par Latvijas Valsts prezidentu ievēlot partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) līderi, līdzšinējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, JV ir sasniegusi savu vienīgo un galveno mērķi šajās vēlēšanās - noturēt ministru prezidenta amatu par katru cenu. Saglabāt premjerministra amatu ir izrādījusies JV galvenā interese - svarīgāka par valsts prezidentu un par labu valdību. Tā ir savtīga, nevis valstiska rīcība.
Jau valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas gaitā un tai sekojošajā politiskajā procesā bija acīmredzams, ka virzīt uz valsts augstākās amatpersonas amatu savu līderi E.Rinkēviču, nevis, piemēram, jau šā gada pirmajos mēnešos plašā koalīcijā vienoties par kopīgu kandidātu šim augstajam amatam, kas, iespējams, turklāt baudītu arī par koalīciju plašāku Saeimas atbalstu, JV diktē akūta taktiska pašsaglabāšanās nepieciešamība, nevis kāda valstiska rīcība.
Atbilstoši šodienas Saeimas balsojumam Edgars Rinkēvičs būs valsts prezidenta amatā, lai garantētu ilgu mūžu Krišjāņa Kariņa valdībai. Savukārt Latvijai tas garantē turpinājumu stagnācijai un atpalicībai no Igaunijas un Lietuvas.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas atbalsts Rinkēvičam Latvijai izmaksās vēl lielāku atpalicību, taču JV ieskatā mērķis jeb Kariņš ministru prezidenta amatā attaisno līdzekļus. Ar šo soli ir dots nepārprotams signāls - reformu nebūs, lēnāk ir labāk, atpalicība ir neizbēgama, aiz mums taču ir vēl Bulgārija.
Neskatoties uz iepriekš minēto, partija "Latvijas attīstībai" vēl sekmes un izdošanos ievēlētajam Latvijas valsts prezidentam, akcentējot šā amata pienākumu svarīgumu un ar to saistītās augstās iedzīvotāju gaidas. "Latvijas attīstībai" vēl prezidentam būt drosmīgam un izlēmīgam saziņā ar valdību un parlamentu, gan iedvesmojot īstenot valsts attīstībai nepieciešamās reformas, gan strikti prasot nevis vien formālas deklarācijas, bet reālu to īstenošanu. Tikpat būtiska loma "Latvijas attīstībai” ieskatā ievēlētajam valsts prezidentam ir būt atvērtam līdzcilvēkiem, būt sabiedrības vienotājam savos mērķos un rīcībā.
* "Latvijas attīstībai" līdzpriekšsēdētāji Juris Pūce, Artis Pabriks, Ivars Ijabs
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.