Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Konservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.

Demokrātiskās valstīs valdības gandrīz visur tiek izveidotas, balstoties uz vienkāršu balsu vairākumu parlamentā. 14. Saeimā ir 7 frakcijas un Siliņas valdību veido 3 frakcijas – Jaunā Vienotība (25), Progresīvie (9), Zaļo un Zemnieku savienība (16), kas ir puse no 100 deputātu mandātiem. Ņemot vērā, ka “par” valdību balso no citām frakcijām atšķēlušies deputāti (Oļegs Burovs un Igors Rajevs), Evikas Siliņas valdībai ir vairākums.

Es Jāzepu aicinātu vērsties labāk pie valsts prezidenta. Vai drīzāk pie augšminētajiem diviem deputātiem, kuru balsis stutē šo valdību. Tad būtu cerība Eviku Siliņu dabūt “nost no amata”. Šlesers un Kiršteins te nu neko nevar izdarīt. Un Apvienotais saraksts ar Nacionālo apvienību, kas gatavi paši papildināt Evikas valdības krēslus ne tik.

Es simtprocentīgi piekrītu, ka Siliņas valdība ir katastrofa, un skaidrs, ka nekādas reformas mēs no šīs valdības nesagaidīsim. Vienīgais, kas tuvākā laikā ar mums notiks, ir lejupslīde un stagnācija. Nekādas augšupejas. Par birokrātijas mazināšanu vispār nerunājot. Turpināsies ierēdņu “vakanču banku” izveidošana, varbūt vēl kādi divi departamenti tiks apvienoti utt. Vēl papļāpās kaut ko tikpat nejēdzīgu, un beigta balle!

Izdarīt vēl ko varētu valsts prezidents, ja, protams, sadūšotos. Redziet, „prezidenta loma ir atkarīga no viņa spējas un gribas formulēt viedokli par būtiskiem jautājumiem. Prezidenta viedoklis ir labāk sadzirdams. Prezidentam jābūt spējīgam formulēt šādu viedokli un ar to reprezentēt Latviju, lai valsts intereses izskanētu un pēc iespējas tiktu ņemtas vērā” (citāts no juridiskas literatūras krātuves). Taču nebūs.

Un zināt, kāpēc? Nu tāpēc, ka mums valsts prezidentus Saeima ievēl. Viņi ir atkarīgi no deputātu vairākuma. Viņi nav tautas vēlēti, kuriem būtu jādomā par sabiedrības noskaņu. Tāpat kā 13.Saeimā Egils Levits bija atkarīgs no deputātu vairākuma, kas to ir ievēlējis, tāpēc Levits atbalstīja Krišjāni Kariņu, cik vien un kur vien varēja, tāpat arī Edgars Rinkēvičs ir atkarīgs no Siliņas koalīcijas vairākuma Saeimā. Jo tas viņu ir ievēlējis amatā. Edgars Rinkēvičs tāpat kā Levits ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt. Darbi, ne jau pļāpāšana pierāda, kas ir kas..

Protams, viņu var paslavēt, ka viņš ir ļoti aktīvs likumdošanas jomā – vairāk nekā jebkurš cits prezidents Saeimai sniedz likumprojektus. Tāpat viņš taisa labus selfijus un vispār labi izskatās, bet tas arī viss. Ar Siliņu viņš izdarīt nevar nekā, jo tad … Jā, ko tad, ja sakasīsies ar Jauno Vienotību? Viņš zaudēs jebkādu iespēju uz otro termiņu. Tā ka, Jāzep, atslābsti, šī valdība nekritīs ne no balsu trūkuma, ne skandāliem, nedz arī no iespējama valsts prezidenta “uzbrauciena”, jo tā nebūs! Tikai, kā zināms no Levita piemēra, kuram “nespīdēja” otrais termiņš, tāpat arī Rinkēvičam šī uzticība Siliņai negarantē pārvēlēšanu, kas notiks 15.Saeimā, ko ievēlēs jau nākamgad. Atbalstot Siliņas valdību, Rinkēvičs šo iespēju sev liegs, jo līdzīgi Levitam samaitās savu reputāciju. Un selfiji te nu nelīdzēs…

Tikai viens mani izbrīna. Godīgi. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs “Rīta Panorāmā” (20.01.2025.), teica, ka “valdība birokrātijas mazināšanā pagājušajā gadā nav izdarījusi neko”. Skaidrs, ka Valsts kanceleja šai jomā līdz šim neko nav izdarījusi. Neko!!! Ko varētu nozīmēt šāda retorika no Rinkēviča? Varbūt tomēr… Kā saka, cerība mirst pēdējā, bet es uz to personīgi nederētu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...