Rinkēvičs: Nacionālās apvienības mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim
PIETIEK06.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Mani neizbrīna SC [Saskaņas centra] & NA [Nacionālās apvienības] kopošanās par tikumību, jo viņu mērķis nav brīva LV, bet totalitāra valsts, kuru pēc tam var nodot Kremlim," - šāds ieraksts pirmdien publicēts sociālā tīkla Twitter kontā @edgarsrinkevics, kas zināms kā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) personiskais konts.
Pēc šī paziņojuma ministrs saviem sociālā tīkla sekotājiem vēl pārsūtījis kāda Toma Dinvieša atsauksmi uz Rinkēviča paziņojumu: "Tieši tā Latvijas labā šīs partijas nekad nav darbojušās!" Uz Zaļās partijas vadītāja Edgara Tavara jautājumu, vai šis tiešām ir ārlietu ministra Rinkēviča profils, atbilde nav sniegta.
Rinkēvičs, kurš pirms ziņu publiskošanas par savu seksuālo orientāciju faktiski atteicās no vietas partijas Vienotība valdē, taču arī pēc Saeimas vēlēšanām saglabājis ārlietu ministra amatu, jau iepriekš ir nācis klajā ar pietiekami neviennozīmīgi vērtējamiem politiskiem izteikumiem.
Taču šis paziņojums, kas tapis tieši pilnmēness laikā, ir Rinkēviča līdz šim asākais paziņojums saistībā ar Vienotības koalīcijas partneriem - Nacionālo apvienību, kas faktiski tiek pielīdzināta Saskaņas centram (tagad - Saskaņai).
No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka negaidīti asais paziņojums varētu būt saistīts ne tikai ar idejiskiem un ideoloģiskiem apsvērumiem vien; vairāki avoti ir informējuši par sarežģījumiem ministra personiskajā dzīvē, kuri varētu būt noveduši pie šāda paziņojuma.
Pagaidām uz šo Rinkēviča paziņojumu nav reaģējuši ne Vienotības vadītāji, ne arī kāds no redzamiem Nacionālās apvienības pārstāvjiem. Vienīgi premjere Laimdota Straujuma ir paziņojusi, ka tas esot Rinkēviča individuāls viedoklis.
Pats Rinkēvičs otrdien telekanālā LNT skaidroja, ka ar šādu paziņojumu klajā esot nācis tāpēc, ka viņu "tiešām pārsteidzis" fakts, ka Saeimas komisijā bloķējas šādi it kā pretēji spēki, kuri turklāt kopējot Krievijā aktuālus ideoloģiskos uzstādījumus. Rinkēvičs esot priecīgs, ka viņa vēstījums piesaistījis uzmanību.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
