Rinkēvičs nerunīgs par to, vai vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par „Astoņkāja” publikāciju

„Šī informācija ir klaji apmelojoša un maldinoša, tādēļ citu komentāru pat nevar būt,” – šādu Rinkēviča komentāru Pietiek nodeva viņa padomnieks Mārtiņš Drēģeris. Nekā plašāk komentēt publikāciju ārlietu ministrs nevēlējās.

Savukārt, saņemot Pietiek jautājumu, vai tātad ministrs vērsīsies tiesībsargāšanas iestādēs ar lūgumu šo informāciju izvērtēt un noskaidrot gan to, kādu iemeslu dēļ Jēkabsons ir šādu iesniegumu rakstījis, gan to, kāpēc šāda informācija tiek publiskota tieši pašlaik, Rinkēvičs bija ļoti nerunīgs un skaidru atbildi uz šo jautājumu nedeva.

Tā vietā ministra padomnieks Rinkēviča vārdā izvairīgi norādīja, ka „par iespējamo pasūtījumu un publikāciju mērķi” Pietiek acīmredzot esot „vairāk informācijas nekā ārlietu ministram”. Tāpat Drēģeris atsaucās uz to, ka, kā norāda Pietiek no Astoņkāja pārpublicētie dokumenti, SAB un Ģenerālprokuratūra iesniegumu ir atzinuši par nepamatotu.

Kā jau ziņots, miljonārs Meļņiks apgalvojis, ka gan tagadējam ārlietu ministram Rinkēvičam, gan SAB darbiniekam Sparānam par „pakalpojumiem” katram samaksājis pa 100 tūkstošiem eiro, - ar šāda satura iesniegumu 2012. gada rudenī pie toreizējā SAB direktora Jāņa Kažociņa vērsies kādreizējais iekšlietu ministrs Jēkabsons.

Taču ne SAB direktors, ne LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav izrādījuši nekādu interesi par iesniegumā minētajiem faktiem, kas liecinājuši par augstākā līmeņa korupciju, - šāda satura dokumenti publiskoti aizvadītajā nedēļā klajā nākušajā avīzē Astoņkājis.

Publicētie dokumenti ir kopija no bijušā iekšlietu ministra iesnieguma, kas adresēts toreizējam SAB direktoram, kā arī SAB un Ģenerālprokuratūras atbildes, kuru būtība ir – šo iestāžu rīcībā šādu faktu nav, līdz ar to nekādas tālākas darbības veiktas. Turklāt avīzē ar atsauci uz pašu Jēkabsonu apliecināts, ka ne SAB, ne Ģenerālprokuratūra nav pat uzaicinājuši viņu sniegt liecības par iesniegumā minētajiem faktiem.

Iesniegumā bijušais iekšlietu ministrs ir atklājis, ka miljonārs, Rīgas kuģu būvētavas faktiskais saimnieks Meļņiks viņam kādā sarunā paziņojis – viņš tagadējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un Pietiek publikācijās bieži pieminētajam SAB darbiniekam Aigaram Sparānam samaksājis pa 100 tūkstošiem eiro katram. Apmaksātais pakalpojums bijis – Meļņika virzīšana par Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieku.

Savu un SAB darbinieka Sparāna iespēju mērogu, kā aprakstīts Jēkabsona iesniegumā, Meļņiks vēlreiz demonstrējis, piedāvājot bijušajam iekšlietu ministram Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietu un informējot, ka Sparāns savākšot „nepieciešamo informāciju”, lai šī vieta tiktu atbrīvota. Arī nepieciešamo tikšanos ar SAB direktoru „nokārtotu” Sparāns.

Kā aprakstīts Astoņkājī, vienīgā SAB vadības reakcija uz šo bijušā iekšlietu ministra iesniegumu bijusi – pārsūtīt to tālāk, LR ģenerālprokuroram. Savukārt ģenerālprokurors Kalnmeiers šajā lietā nav pat iejaucies, - tā vietā „atrakstījies" ierindas prokurors.

Savukārt prokuratūra, pat nemēģinot nopratināt iesniegumā minētās personas, paziņojusi – iesniegumā izteiktajam „pieņēmumam, ka valsts drošības iestādes amatpersona ar savu rīcību ir pārkāpusi likumu”, neesot „gūts apstiprinājums”. „Rezultātā noziedzīgais astoņkājis varēja mierīgi turpināt rīkoties,” publikācijā raksta Astoņkājis.

Kā Pietiek jau informējis, aizvadītās nedēļas nogalē pēc 605 000 eksemplāru tirāžā izplatītā Astoņkāja nākšanas klajā tagadējais SAB direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis medijiem paziņoja, šis izdevums ir „vēršanās tomēr pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt, izmeklēt lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas”.

Tikmēr Astoņkāja ievadrakstā arī ar atsauci uz šo gadījumu minēts: „Organizētās valstiskās noziedzības astoņkājis ir pārņēmis visu Latvijas valsts pārvaldi. Šajā astoņkājī ir gan Finanšu policijas un Valsts ieņēmumu dienesta, gan Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas, gan Valsts policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, gan prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki.

Vieni noziedznieki valsts amatos piesedz citus – un otrādi. Viņi taisa savu lielo un mazo biznesu uz valsts un uz visu jūsu rēķina. Viņi cītīgi izpilda politiskos pasūtījumus, lai šis „jumts” viņiem netraucētu kārtot pašiem savas štelles, iznīcināt uzņēmējus, kuri nemaksā, un atbalstīt tos, kuri savukārt ir dāsni maksātāji un kuriem ir tīrais nieks – samaksāt pa 100 000 eiro ārlietu ministram un īpaši korumpētam Satversmes aizsardzības biroja darbiniekam.

Sava „biznesa” interesēs – lai pietiktu naudas braucienam uz Taizemi, brillēm un cepurēm par tūkstošiem eiro, uz radiniekiem noformētām lepnām automašīnām un štellēm, kuras tiek legalizētas, saņemot „mantojumu” no mātes skolotājas – viņi ir gatavi uz visu, arī uz sadarbību ar Krievijas FSB un starptautiskām kontrabandas ķēdēm.

Viņus piesedz vai „nepamana” gan ekskluzīvās medībās piebarota lupata, kas izrādījusies pietiekami ērta, lai atkārtoti tiktu ielikta ģenerālprokurora amatā, gan iekšlietu ministrs, kas savulaik kā Drošības policijas darbinieks piepelnījies, kaktu tiesās „pārstāvot” viņa pakalpojumus apmaksājošo intereses.

Kamēr šis organizētās valstiskās noziedzības astoņkājis netiks iznīcināts līdz pēdējam tausteklim un kamēr jūs ticēsiet, ka kaut kas var mainīties, vienu taustekli „aizrotējot” uz otra vietu, Latvijas valstī viss kļūs tikai sliktāk un sliktāk.”

Novērtē šo rakstu: