Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne Ārlietu ministrija, ne ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs saistībā ar viņa "bēgļu ziņojumu", kas otrdien tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, nespēj atbildēt gandrīz ne uz vienu jautājumu par konkrētiem faktiem un konkrētiem informācijas avotiem, uz kuru pamata ziņojumā izteikta virkne biedējošu secinājumu par sekām, kas gaidāmas, ja Latvija atteiksies uzņemt ES "piedāvāto" patvēruma meklētāju skaitu. Publicējam Rinkēvičam un ministrijai uzdotos jautājumus, kā arī saņemtās "atbildes".

Rinkēvičam un Ārlietu ministrijai uzdotie jautājumi:

"1) Ziņojumā norādīts: "Latvija atradīsies situācijā, kurā tai svarīgi jautājumi ES institūcijās paliks nesadzirdēti. Te minama Austrumu robežas stiprināšana, kopēja ES ietvara izstrāde līdz šī gada beigām cīņai pret hibrīddraudiem un dalībvalstu noturības celšanai, decembrī gaidāmā sankciju pārskatīšana pret Krieviju, ES Daudzgadu budžeta pārskats, kompensāciju mehānisms saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, u.c. " Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu par katru no minētajām jomām?

2) Ziņojumā norādīts: "Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai iepriekš ir fiksēti šāda veida gadījumi? Ja kā, kad un kādi tieši?

3) Ziņojumā norādīts: "Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu?

4) Ziņojumā norādīts: "Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs mūsu bažas, kas saistās gan ar Austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, t.sk. Krievijas dezinformāciju un propagandu." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no Itālijas un Grieķijas ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi?

5) Ziņojumā norādīts: "Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var rezultēties citu valstu noraidījumos mums būtiskos lēmumos. Piemēram, attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no NATO vai tās dalībvalstīm ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi? Kāds tieši ES bēgļu krīzei ir sakars ar NATO interesēm un pieņemtiem lēmumiem?

6) Ziņojumā norādīts: "nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties savādāk nekā Mistral kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai no NATO vai tās dalībvalstīm ir saņemti kādi signāli šai sakarā? Ja jā, tad kad un kādi? Vai Francijas lēmums Mistral kuģu sakarā ir pieņemts, ņemot vērā tieši Latvijas intereses? Ja jā, kas par to liecina? Vai Jums ir ziņas par kādām NATO dalībvalstīm, kas pašlaik piegādā vai plāno piegādāt Krievijai militāro tehniku?

7) Ziņojumā norādīts: "Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu? Vai Ārlietu ministrija ir saņēmusi jelkādus signālus šai sakarā no kādas no šīm valstīm? Ja jā, no kuras un kādus?

8) Ziņojumā norādīts: "Ieturot noraidošu pozīciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāms, ka Latvija darba procesā dažādos Eiropas Savienības formātos nonāks izolācijā." Kāda tieši informācija, kad tieši saņemta, no kādiem tieši avotiem likusi izdarīt šādu secinājumu?

9) Ziņojumā norādīts: "Latvijas kategoriskā nacionālā nostāja tik jūtīgā jautājumā būs kaitējums Latvijas labajai reputācijai, ko Latvija ir izveidojusi Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā." Kā tieši šī reputācija ir izmērīta, kur iespējams iepazīties ar tās objektīvu vērtējumu?

10) Ziņojumā norādīts: "Papildus politiskām un finansiālām sekām, pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, dalībvalstij varētu tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda (ko EK konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu) par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus." Vai ir kāds konkrēts ES lēmums bēgļu sakarā, kas ir obligāts Latvijas Republikai un ko tā nav pildījusi? Ja jā, miniet šo lēmumu/lēmumus? Ja nespējat to minēt, paskaidrojiet, kādu iemeslu dēļ Jūsu ziņojumā minēts šis punkts?"

Ārlietu ministrijas sniegtās atbildes:

"Atbildot uz Jūsu lūgumu sniegt atbildes par Ārlietu ministrijā saņemtās informācijas avotiem, precīziem informācijas saņemšanas laikiem, fiksētiem gadījumiem, saņemtajiem signāliem un citiem ārlietu dienesta darbu raksturojošiem lielumiem, ministrija ievēro Informācijas atklātības likuma 5. panta trešo daļu un Ārlietu ministrijas 2011.gada 13.oktobra kārtību Nr. 14 „Ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtība”.

 Informācija par to, ka nesolidarizējoties ar citām ES valstīm EK priekšlikumu migrācijas jomā atbalstam Latvija var zaudēt tās partneru atbalstu, ir saņemta ne vien pa diplomātiskajiem kanāliem - tā ir iegūstama arī no publiskiem informācijas avotiem. Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs ir publiski paziņojis, ka ir jārunā par spiediena izdarīšanas iespējām uz valstīm, kuras atsakās piekrist bēgļu kvotām, jo tās bieži ir valstis, kuras saņem strukturālo fondu līdzekļus no Eiropas Savienības [patiesībā šis paziņojums tika izteikts jau pēc tam, kad ziņojums bija iesniegts Ministru kabinetam]. Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere ir publiski ierosinājusi samazināt Eiropas Savienības finansējumu bloka dalībvalstīm, kas atsakās uzņemt savu daļu imigrantu. Ministre, kā zināms, ir norādījusi, ka nedrīkst tikai plūkt augļus Eiropas kopienā un viens no veidiem kā pamudināt valstis uzņemt savu daļu imigrantu, būtu atņemt vai samazināt tām finansiālo atbalstu. Lūdzu dariet mums zināmu, ja Jums nepieciešamas precīzākas norādes, kur šo informāciju atrast. Tāpat, pēdējā ES iekšlietu ministru sanāksmē Briselē vairāki ministri diskusijā norādīja, ka viņiem nav saprotams, kāpēc atsevišķas ES valstis daudzos gadījumos ir lūgušas un sagaidījušas palīdzību, atbalstu un solidaritāti, kad tas tām ir bijis nepieciešams, bet šajā brīdī nav gatavas to izrādīt.

Mistral kuģu lietā vēlamies vēlreiz apstiprināt, ka ministrijas secinājumi balstās uz informāciju, kas ir saņemta gan divpusējās sarunās ar Francijas amatpersonām, gan ikgadējos Baltijas un Francijas drošības politikas semināros un Baltijas vēstnieku tikšanās reizēs ar Francijas Ārlietu ministrijas politisko direktoru, gan arī daudzpusējos formātos.

Attiecībā par Jūsu jautājumu par ES lēmumu nepildīšanas juridiskajām sekām, ministrija ziņojumā atgādina, ka papildus 526 patvēruma meklētāju uzņemšanu noteiks ES Padomes lēmums, kas ir juridisks akts, par kura nepildīšanu var tikt uzsākta pārkāpuma procedūra. Ministrija uzskata, ka izskatot un pieņemot lēmumus attiecībā par EK priekšlikumu migrācijas jomā, ir būtiski paredzēt tālākos soļus un rīcību, ja pret Latviju šāda pārkāpuma procedūra tiek uzsākta."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...