Rinkēvičs par Krievijas "Mistral" kuģu darījumu it kā runājis bieži, bet apliecinājumu maz
PIETIEK03.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs publiski paziņoja, ka šā gada laikā daudzkārt esot iebildis pret Krievijas un Francijas Mistral tipa kuģu iegādes darījumu, viņš publiski tika aicināts paskaidrot, kam un kad tad konkrēti šos iebildumus paudis, taču šādus skaidrojumus tā arī nesniedza. Saņemot Pietiekoficiālu informācijas pieprasījumu par to, kad tieši, kam tieši, kādā tieši formā viņš izteicis šos iebildumus, par katru šo gadījumu minot datumu, personu, kam iebildumi izteikti, konkrēto iebildumu formu, kā arī to, kur un kādā formā šie iebildumi ir fiksēti un kāda bijusi reakcija uz tiem, Rinkēvičs nu sniedzis atbildi, kurā apgalvojumu ir daudz, bet to apliecinājumu - maz. Publicējam to pilnībā:
"Atbildot uz Jūsu 2014. gada 12. jūnija iesniegumu, vēlos vērst uzmanību, ka Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas amatpersonas jau kopš 2010. gada ir pastāvīgi paudušas iebildumus pret Krievijas un Francijas plāniem attiecībā uz Mistral klases kuģu piegādēm Krievijai.
Latvijai nav pieņemama šī darījuma īstenošana, jo tādējādi tiktu veicināta Krievijas bruņoto spēku modernizācija, nodrošinot tos ar modernu uzbrukuma platformu, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas un reģiona drošību. Nevēlamies, lai šis darījums radītu precedentu, iedrošinot arī citus sabiedrotos piegādāt Krievijai modernu militāro aprīkojumu, ņemot vērā Krievijas atkārtoti demonstrēto gatavību izmantot militārus līdzekļus pret tās kaimiņvalstīm.
Latvijas nostāja ir pausta gan divpusējās sarunās ar Francijas amatpersonām, gan ikgadējos Baltijas un Francijas drošības politikas semināros un Baltijas vēstnieku tikšanās reizēs ar Francijas Ārlietu ministrijas politisko direktoru, gan arī daudzpusējos formātos, tai skaitā NATO un Eiropas Savienībā.
Varu apstiprināt, ka arī šī gada laikā esmu vairākkārt uzrunājis šo jautājumu, tiekoties ar Francijas un sabiedroto valstu kolēģiem. Sarunās esmu izklāstījis Latvijas nostāju un norādījis, ka sabiedrotajiem nebūtu jāpiegādā militārais aprīkojums Krievijai, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un rīcību pretēji starptautisko tiesību pamatprincipiem. Esmu vērsis sabiedroto uzmanību, ka šis darījums var negatīvi atsaukties arī uz pašu Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu drošības situāciju.
Latvijas iebildumus par Mistral piegādēm uzsvēru sarunā ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu vizītes laikā Parīzē 2014. gada 5. maijā. Komentējot manis pausto, Francijas ārlietu ministrs norādīja, ka izprotot Latvijas pozīciju un ka gala lēmums par Mistral kuģu piegādi tiks pieņemts šī gada oktobrī.
Ārlietu ministrijas atbildīgās amatpersonas uzrunāja šo jautājumu, tiekoties ar Francijas vēstnieku Latvijā Stefanu Viskonti 2014. gada 13. martā, un sarunā ar Francijas Ārlietu ministrijas stratēģisko jautājumu, drošības un atbruņošanās direktori Elēnu Dišēnu 2014. gada 1.-2. aprīļa NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā.
2014. gada 6. jūnijā manā uzdevumā uz Ārlietu ministriju tika uzaicināts Stefans Viskonti, lai norādītu uz Latvijas bažām par Francijas prezidenta Fransuā Olānda izteikumiem par Mistral darījumu. Visos minētajos gadījumos Francijas puse pauda sapratni par Latvijas nostāju un atkārtoja pozīciju, ka gala lēmums tiks pieņemts oktobrī.
Eiropas Savienībā esmu konsekventi iestājies par ieroču embargo noteikšanu pret Krieviju, tostarp atzīmējot, ka būtu nepieņemama situācija, kad Eiropas Savienībā būvēts karakuģis ar nosaukumu Sevastopol ienāktu Krievijas okupētās Krimas ostā ar tādu pašu nosaukumu.
2014. gada 3. marta Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Latvija bija viena no dalībvalstīm, kas rosināja ieviest Eiropas Savienības ieroču embargo pret Krieviju. Atbalstu ieroču embargo esmu paudis arī turpmākajās, 2014. gada 17. marta, 14. aprīļa un 23. jūnija, Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs, kur pārrunāta Eiropas Savienības reakcija pret Krievijas rīcību Ukrainā.
Šī nostāja ir saskaņā ar nacionālo pozīciju Nr.13 Ukraina, kas tika apstiprināta steidzamības kārtā pirms 3. marta Ārlietu padomes sanāksmes, un 2014. gada 8. aprīlī Ministru kabineta apstiprināto nacionālo pozīciju Nr. 14 Ukraina. Abi dokumenti ir ierobežotas pieejamības.
Pēdējo mēnešu laikā esmu pārrunājis Mistral jautājumu tikšanās reizēs ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, veidojot kopīgu Baltijas valstu izpratni par šo jautājumu, un sabiedroto valstu kolēģiem, tostarp Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru sanāksmē Tallinā 2014. gada 16. jūnijā. Baltijas valstu kolēģi ir vienisprātis ar mani, ka Mistral darījums būtu jāaptur. Vācija nacionālā līmenī ir apturējusi militārā aprīkojuma piegādes Krievijai, tādējādi netieši pievienojoties mūsu nostājai.
Latvijas nostāju par Mistral esmu darījis zināmu arī plašākai auditorijai, 2014. gadā 14. maijā uzstājoties Globsec konferencē Bratislavā. Ieraksts ar maniem izteikumiem ir pieejams šajā interneta vietnē: http://www.youtube.com/watch?v=OyfLBP39L_Y. Tāpat šo nostāju esmu paudis sociālajos tīklos, kas mūsdienās ir efektīvs līdzeklis viedokļa paušanai par starptautiskās politikas aktualitātēm.
Vēlos izteikt gandarījumu par Latvijas mediju un pilsoniskās sabiedrības uzmanību šim jautājumam pēdējos mēnešos un sagaidu Jūsu aktivitāti arī turpmāk. Apzinoties to, ka Francijas valdībai šis nav viegls jautājums, un to, ka tiks darīts viss iespējamais, lai rastu NATO un ES dalībvalstu drošībai pieņemamu risinājumu, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija turpinās strādāt pie šīs problēmas.
Vienlaikus vēlos atzīmēt, ka Francija ilgstoši sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas drošībā, aktīvi piedaloties mūsu reģionā rīkotās mācībās, kā arī regulāri nodrošinot rotācijas NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs. Francija ir arī reaģējusi uz drošības vides izmaiņām Eiropā un šīs operācijas īstenošanai kopš aprīļa beigām uz Poliju nosūtījusi četrus papildu iznīcinātājus."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
