Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrībai nav jāzina, ko Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieki un ārlietu ministrs dažādās tikšanās reizēs ar ārvalstu pārstāvjiem ir vai nav runājuši par arī Latviju potenciāli apdraudošo Krievijas un Francijas Mistral tipa desantkuģu iegādes darījumu un vai atbilst patiesībai ziņas, ka līdz pat pēdējam laikam Latvijas Ārlietu ministrija nav skaļi un oficiāli protestējusi pret šo darījumu, - tas izriet no ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālās atbildes.

Pietiek jau informējis, pēc tam, kad ārlietu  ministrs Rinkēvičs publiski paziņoja, ka šā gada laikā daudzkārt esot iebildis pret Krievijas un Francijas Mistral tipa kuģu iegādes darījumu, viņš publiski tika aicināts paskaidrot, kam un kad tad konkrēti šos iebildumus paudis, taču šādus skaidrojumus tā arī nesniedza.

Saņemot Pietiek oficiālu informācijas pieprasījumu par to, kad tieši, kam tieši, kādā tieši formā viņš izteicis šos iebildumus, par katru šo gadījumu minot datumu, personu, kam iebildumi izteikti, konkrēto iebildumu formu, kā arī to, kur un kādā formā šie iebildumi ir fiksēti un kāda bijusi reakcija uz tiem, ministrs sākotnēji sniedza izvairīgu un vispārīgu atbildi.

Tikai pēc norādes, ka, likumā noteiktā kārtībā un apjomā nesniedzot pieprasītās atbildes, Rinkēvičs oficiālā atbildē aizvadītās nedēļas beigās atzina - viņa vadītā ministrija ir parūpējusies, lai sabiedrība nebūtu informēta par šādu valstij būtisku jautājumu apspriešanu vai neapspriešanu starptautiskā līmenī.

Publicējam jauno ministra skaidrojumu, no kura izriet - sabiedrībai nav tiesību uzzināt, vai vispār līdz šim kaut vienā tikšanās reizē Latvijas ārlietu resora pārstāvji ir oficiālā līmenī skaidri izteikušies par Mistral darījuma nepieļaujamību:

 "Vēlos vērst Jūsu uzmanību, ka Francija ir Latvijas partnere ES un NATO ietvaros, tādēļ par galveno problēmu risināšanas formu izvēlamies diplomātiskus kontaktus un tikai nepieciešamības gadījumā izmantojam arī publisko retoriku.

Paziņojumi presei, kas tiek gatavoti pēc sarunām ar starpvalstu partneriem, nav uzskatāmi par izsmeļošu sarunu atreferējumu (līdzīgi kā ar 5.maija Latvijas un Francijas ārlietu ministru sarunas atreferējumu).

Atsevišķām sarunu detaļām var būt sensitīvs raksturs, un to publicēšana var radīt kaitējumu starpvalstu attiecībām vai izraisīt negatīvas sekas. Šī paša iemesla dēļ Ārlietu ministrijas dienesta ziņojumi saskaņā ar ministrijas 2011.gada 13.oktobra kārtību Nr.14., „Ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtība”, kas izdota balstoties uz Informācijas atklātības likumu, nav publiski pieejami.

Papildus informēju, ka Ārlietu ministrijas amatpersonu teiktais par Mistral tipa kuģu darījumu atspoguļots šādos ziņojumos:

- 4.marta ziņojums Nr. 4779dv „Par 3.marta ārkārtas ES Ārlietu padomes diskusiju par Ukrainu” (dienesta vajadzībām);

- 14.marta ziņojums Nr. 5595dv „Par Ārlietu ministrijas politiskā direktora tikšanos ar Francijas vēstnieku Latvijā” (dienesta vajadzībām);

- 19.marta ziņojums Nr. 5922dv „Par 17.marta ES Ārlietu padomes diskusiju par Ukrainu” (dienesta vajadzībām);

- 16.aprīļa ziņojums Nr. 8109dv „Par 14.aprīļa ES Ārlietu padomes diskusiju par Ukrainu” (dienesta vajadzībām);

- 8.maija ziņojuma Nr. 9220dv „Par Latvijas un Francijas ārlietu ministru tikšanos” pielikums (dienesta vajadzībām);

- 16.maija ziņojums Nr. 10009dv „Par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalību starptautiskajā drošības forumā Globsec 2014” (dienesta vajadzībām);

- 6.jūnija ziņojums Nr. 11797dv „Par Ārlietu ministrijas drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītājas tikšanos ar Francijas vēstnieku Latvijā” (dienesta vajadzībām);

- 25.jūnija ziņojums Nr. 12968dv „Par 23.jūnija ES Ārlietu padomes diskusiju par Ukrainu” (dienesta vajadzībām);

Latvijas puses viedokli parasti izstrādā Ārlietu ministrija, un nepieciešamības gadījumā tas tiek saskaņots Ministru kabinetā vai ar citām valsts amatpersonām un institūcijām. Šī pozīcija tiek veidota sarunu tēžu veidā, ko sarunu laikā pauž Latvijas puses pārstāvis.

Saistībā ar Mistral tipa kuģu pārdošanu Krievijai, Francija ir paudusi nostāju, ka lēmums par darījuma īstenošanu tiks pieņemts šī gada oktobrī. Neskatoties uz to, es un Ārlietu ministrijas amatpersonas sarunās ar Francijas pusi un citām valstīm pauž Latvijas negatīvo nostāju pret minēto darījumu. Varu apliecināt, ka arī turpmāk šo jautājumu izvirzīsim starpvalstu sarunās."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...