Robežsardzes vadībai nekas nav sakāms par savu maksātnespējīgo Daugavpils pārvaldes priekšnieku
PIETIEK15.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram, ne kādam citam no robežsardzes vadītājiem nekas nav sakāms par to, ka no šodienas Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldi vadīs par oficiāli maksātnespējīgu atzīta persona - pulkvedis Oļegs Jemašovs (attēlā). Savukārt pats Jemašovs atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu - kā persona, kas iesniedz fiziskas personas maksātnespējas pieteikumu, spēj to savienot ar atpūtas braucienu uz Kipru.
Daugavpils tiesa Jemašova maksātnespēju šodien rakstveida procesā atzina pēc viņa paša pieteikuma. Kā rāda pārvaldes priekšnieka amatpersonas deklarācijas, pēdējos gados viņš, acīmredzot pārdodot divus dzīvokļus Jūrmalā un Valmierā, gan bija būtiski samazinājis savu parādu nastu, kas 2012. gada beigās bija sasniegusi iespaidīgu summu - 176 123 eiro. Taču šā gada sākumā viņa parādi vienalga vēl bija 55 116, taču pa šo laiku Jemašovs bija pilnībā atbrīvojies no visa oficiāli reģistrējamā īpašuma.
Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Garbars otrdien atteicās sniegt atbildi uz Pietiek jautājumu - vai Valsts robežsardzes vadība vispār ir informēta, ka robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks ir pieteicis fiziskas personas maksātnespēju. Garbars nevēlējās sniegt atbildi arī uz jautājumu, vai oficiāli bankrotējusi persona vispār var ieņemt tik atbildīgu amatu.
Savukārt pats Jemašovs nevēlējās ne sīkāk paskaidrot to, kādi tieši apstākļi viņu noveduši līdz maksātnespējai, ne arī komentēt Pietiek avotu informāciju, ka īsi pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas viņš vēl devies atpūtas braucienā uz Kipru.
Pietiek avoti vēsta, ka Jemašovu pēc atgriešanās no Kipras Rīgas lidostā sagaidījusi dienesta automašīna, kas viņu nogādājusi mājup uz Daugavpili, taču robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks nevēlējās komentēt arī šo informāciju un paskaidrot, no kādiem līdzekļiem - valsts vai viņa personiskajiem - tas apmaksāts.
Interesanti, ka Jemašovu nekādā gadījumā nav iespējams uzskatīt par trūkumcietēju bez iztikas līdzekļiem, - kā rāda amatpersonas deklarācija, pērn viņa alga bijusi gandrīz 1800 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) - tātad aptuveni 1240 eiro mēnesī "uz rokas".
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot - vai fakts, ka persona tiek oficiāli atzīta par maksātnespējīgu, nevar atsaukties uz tās pielaidi valsts noslēpumam.
Foto no d-fakti.lv
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.