Romāns „Nāve 2”: kas var notikt ar valsts varu, kura tik labsirdīgi un iecietīgi izturas pret saviem ienaidniekiem?
PIETIEK19.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc gan visas Ukrainas karoga noraušanas un zaimošanas Valsts policijā tiek kvalificētas tikai kā parastas sadzīviskas zādzības, pēdējās dienās aizvien biežāk brīnās sociālo tīklu lietotāji. Taču pārsteigumam nav pamata – šodien Pietiek ekskluzīvi publicē nodaļu no Indriķa Latvieša jaunā romāna „Nāve 2”, kurā aprakstītas „viscaur izdomāta” Valsts drošuma dienesta priekšnieka Normunda Mežmieta izjūtas, iepazīstoties ar pētījumu par reālo stāvokli un noskaņojumiem Valsts policijā.
XXVI nodaļa. Normunds Mežmiets
“Slepeni. 2022. gada 11.–18. maijā pēc Valsts drošuma dienesta pasūtījuma veiktā socioloģiskā (omnibuss, fokusgrupas) pētījuma un datu (operatīvā, kadru informācija) analīzes pētījuma rezultāti.
2022. gada 11.–18. maijā socioloģisko pētījumu firma SDKS pēc Valsts drošuma dienesta pasūtījuma veica socioloģisko (omnibuss, fokusgrupas) un datu (operatīvā, kadru informācija) datu analīzes pētījumu, kura uzdevums bija novērtēt noskaņojumu iekšlietu sistēmā un tās dienestos.
Atbildīgie socioloģisko pētījumu firmas SDKS darbinieki, kas veica pētījumu, ir parakstījušies par atbildību par valsts noslēpuma izpaušanu.
Kopā pētījumā tika noskaidroti 3623 iekšlietu sistēmas dienestu darbinieku viedokļi, no kuriem 2045 bija Valsts policijas darbinieki un 1578 – citu iekšlietu sistēmas dienestu darbinieki.
Visas šīs personas aizpildīja socioloģiskā pētījuma anketas lapas, 120 no tām piedalījās fokusgrupu pētījumā, par 2811 personām tika analizēta informācija, kas par tām atrodas valsts drošības dienestu rīcībā vai ir dienestu kadru daļu rīcībā.
Par šīm personām tika salīdzināta to socioloģiskajā pētījumā sniegtā informācija un dati par to noskaņojumu no valsts drošības dienestiem un/vai dienestu kadru daļām. (Piebilde: lai gan personām tika paziņots, ka aptauja ir anonīma, tika nodrošināta iespēja identificēt katras anketas aizpildītāju.)
Atsevišķi tika izdalīti latvieši/personas ar latviešu pamata valodu un krievi/personas ar krievu pamata valodu. Atsevišķi tika izdalīti Valsts policijas darbinieki un pārējo iekšlietu sistēmas dienestu darbinieki.
Sniedzam pētījuma kopsavilkumu un analīzi attiecībā uz krieviem/personām ar krievu pamata valodu (turpmāk – krievi) – Valsts policijas darbiniekiem un pārējiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
87% no aptaujātajiem krieviem uz jautājumu par pilnīgu lojalitāti Latvijas valsts varai atbildēja apstiprinoši.
Vienlaikus no krieviem, par kuru noskaņojumu valsts drošības dienestu rīcībā vai dienestu kadru daļu rīcībā ir detalizēta informācija, pilnīgu lojalitāti Latvijas valsts varai izteica tikai 43%.
No tiem 87% krievu, kuri uz jautājumu par pilnīgu lojalitāti Latvijas valsts varai atbildēja apstiprinoši, par 67% noskaņojumu valsts drošības dienestu rīcībā vai dienestu kadru daļu rīcībā ir detalizēta informācija.
Šīs informācijas analīze rāda, ka tikai 41% no krieviem, kuri aptaujā uz jautājumu par pilnīgu lojalitāti Latvijas valsts varai atbildēja apstiprinoši, šādu lojalitāti patiešām izjūt. Pārējie izjūt dažādas pakāpes nelojalitāti Latvijas valsts varai.
Līdzīga ir aina attiecībā uz krievu – Valsts policijas darbinieku un citu iekšlietu sistēmas dienestu darbinieku – noskaņojumu hipotētiskajā situācijā, ja tiem vajadzētu rīkoties Krievijas agresora iebrukuma gadījumā.
Šo datu analīze liek domāt, ka līdz pat 38% Latvijas policijas darbinieku krievu izvairītos no saņemtu pavēļu izpildīšanas, ja to mērķis būtu aktīva pretošanās Krievijas agresoram tādā vai citā formā.
Tāpat šo datu analīze liek izdarīt secinājumu, ka līdz pat 20% Latvijas policijas darbinieku krievu, saņemot pavēles, kuru mērķis būtu aktīva pretošanās Krievijas agresoram tādā vai citādā formā, veiktu darbības, lai veiktu pavēlēm pretējas darbības, ieskaitot Latvijas valsts varas interesēm naidīgu rīcību.
Individuālu datu analīze, ka no Valsts policijas augstākā vadības sastāva un citu iekšlietu sistēmas dienestu augstākā vadības sastāva līdz pat 10% personu Krievijas agresora iebrukuma gadījumā būtu gatavas veikt Latvijas valsts varas interesēm naidīgas darbības.”
Lūk, šis gan bija dokuments, par kura saturu vajadzēja nopietni padomāt. Taču, ja neskaita domāšanu, ko vēl citu Valsts drošuma dienesta priekšnieks Normunds Mežmiets varēja darīt? Lai šis dokuments nonāktu uz izskatīšanu Nacionālajā drošuma padomē, tam vajadzēja iekšējo lietu ministra akceptu.
Taču to Mežmiets jau bija nopratis, ka Marijas Golubajas vietā nākušais ģenerālis, Maskavā studējušais Kristaps Flakons noteikti nebūs tas, kurš šajā sakarā veiks kaut jel kādas aktīvas darbības – viņu amatā ielikušajai partiju apvienībai “Alkatībai/Par” bija nopietnas cerības uz krievu balsīm vēlēšanās, un neko tādu, kas sarūgtinātu šos vēlētājus, viņi centās nedarīt.
Mežmiets, kuram jau bija izdevies pakomunicēt ar savu jauno “priekšnieku”, gandrīz droši iedomājās Flakona reakciju. Nu, Mežmieta kungs, tā taču ir tikai socioloģija, nekas vairāk. Ko, jūs esat vākuši datus par personu politiskajiem uzskatiem? Jūs saprotat, kas tas ir par datu regulas pārkāpumu un kas notiks, ja kas tāds atklāsies? Jā, cilvēkiem ir dažādi uzskati dažādos jautājumos, bet viņi visi taču kalpo Latvijai, vai ne? Vai ne?...
Kas var notikt ar valsts varu, kura tik labsirdīgi un iecietīgi izturas pret saviem ienaidniekiem? Par to Mežmiets, kā jau tas pienācās cilvēkam viņa amatā pašreizējā situācijā, bija domājis biežāk, nekā viņam pašam būtu gribējies. Bet ko gan viņš te varēja darīt? Ko? Noplūdināt šo pētījumu bija vienīgais teorētiski iespējamais risinājums, taču Mežmiets neticēja visam šim bļaustīgajam pūlim un “principiālajiem” medijiem. Nē, nē, nē. Vai varbūt tomēr?…
Romāna „Nāve” pirmās daļas audiogrāmata iegādājama ŠEIT.
Romāna „Nāve” pirmās daļas e-grāmata iegādājama ŠEIT.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
