Ronis vizītes laikā ASV esot „bruģējis” ceļu uz SAB; pats to noliedz
PIETIEK25.04.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministra, izbijušā diplomāta – Latvijas vēstnieka ASV un NATO Aivja Roņa nesenajai vizītei ASV bijis arī publiski neizpausts galamērķis. Ronis vizītes laikā ASV ne vien pārrunājis „starpkontinentālo kravu koridoru attīstību” un ticies ar aviācijas giganta Boeing vadību; „kibernoziegumu apkarošanas” aizsegā notikusi arī plašāk neizziņota Roņa tikšanās ar ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) augstām amatpersonām. Šāda premjera Valda Dombrovska valdības bezpartejiskā satiksmes ministra Roņa tikšanās, kā norāda avoti, varētu būt saistīta ar „visai ticamo” Roņa gatavību kļūt par nākamo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju.
Ronis ar preses pārstāvja Aivja Freidenfelda starpniecību Pietiek apstiprināja, ka vizītes laikā ASV tiešām ticies arī ar FIB amatpersonām, uzverot, ka šī tikšanās bijusi saistīta ar „kibernoziegumu apkarošanu” un informācija par to sniegta Satiksmes ministrijas izplatītajā preses relīzē. Tajā norādīts, ka, „lai iepazītos ar ASV pieredzi kiberdrošības jomā, kā arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas un sabiedrības iesaistīšanā noziedzības apkarošanā un novēršanā, satiksmes ministrs A.Ronis viesojās Federālajā izmeklēšanas birojā”.
Pēc Roņa preses pārstāvja Freidenfelda sacītā, citu iemeslu Roņa sarunai ar FIB amatpersonām neesot bijis. Kā atzina Roņa preses pārstāvis, jebkādas norādes, ka Ronis varētu kļūt par SAB šefu un ka tāpēc ticies ar FIB amatpersonām, esot „muļķības un apzināti izplatītas nepatiesas spekulācijas”. Tikmēr vairāki Pietiek avoti šādu Roņa vizītes laikā notikušu sarunu ar FIB amatpersonām skaidro tieši ar „ceļa bruģēšanu uz SAB”.
Pietiek jau rakstīja, ka līdz ar pašreizējā SAB šefa Jāņa Kažociņa marta beigās paziņoto, ka viņš nolēmis nekandidēt uz vēl vienu termiņu SAB direktora amatā, kuluāru sarunās arvien biežāk izskan minējumi par viņa pēcteci. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kā viens no reālākajiem kandidātiem uz SAB vadītāja amatu tiek apspriests Ronis. Par viņu kā izbijušu diplomātu pozitīvi esot izteikušies sabiedrotie, tai skaitā ASV vēstniecība, ar kuru Latvijai neformāli nākas saskaņot potenciālos jaunā SAB šefa kandidātus.
Pietiek arī norādīts – lai gan kā kandidāti uz SAB direktora amatu medijos neoficiāli līdz šim minēti arī līdzšinējais Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks un Militāras izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieka vietnieks Maigurs Strīķis, abu izredzes kļūt par Latvijas galvenā specdienesta šefu esot tuvas nullei. Faktiski gan Reiniks, gan Strīķis no potenciālo Kažociņa pēcteču amata kandidātiem esot jau svītroti.
Roņa kandidatūra jaunā SAB šefa amatam, kā noprotams, tiek apspriesta, jo no „sabiedroto” puses izskanējis viedoklis, ka SAB šefa amatā būtu nepieciešams neitrāls, ar partijām tieši nesaistīts kandidāts, ar diplomāta un vadītāja pieredzi.
Politikas kuluāros aizvien izskan, ka Ronis ne visai labi jūtas satiksmes ministra amatā, kur nākoties izturēt „spiedienu” gan no tā sauktā Olšteina sešinieka līdera, SM parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina, gan no atsevišķiem partijas Vienotība līderiem, viņu vidū Vienotība Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa. Ronis pats publiski noliedzis runas par drīzu ministra amatu atstāšanu.
Kažociņa lēmums atkārtoti nekandidēt uz vēl vienu termiņu SAB direktora amatā galvenokārt tiek saistīts ar viņa veselības problēmām. Lai arī pats Kažociņš norādījis, ka nostrādās līdz savu pilnvaru termiņa beigām – 2013.gada maijam, netiek izslēgts, ka viņš amatu SAB varētu atstāt arī ātrāk.
Kažociņš SAB vada kopš 2003.gada. Kažociņa priekštecis SAB šefa amatā bija ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītais Lainis Kamaldiņš.
SAB direktora amata kandidātus izvirza Nacionālās drošības padome, bet amatā ievēl Saeima. Saskaņā ar likumdošanu SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.