Roščenkovs no Meļņika jau atvadījies, toties "kolekcijā" manīts arī skandalozais SAB darbinieks Sparāns
PIETIEK03.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Miljonāra, attiecībās ar iekšlietu struktūrām īpaši "veiksmīgā" Vasilija Meļņika bijušo un tagadējo augsto valsts amatpersonu "kolekciju", izrādās, jau pametis bijušais Ekonomikas policijas augsta ranga darbinieks Ivans Roščenkovs, ziņo Pietiek avoti Meļņika uzņēmumos. Toties miljonāra kompānijā joprojām esot manāms cits, nesalīdzināmi skandalozāks personāžs - pazīstamais Ventspils tranzītuzņēmēju "lietu kārtotājs", Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns (attēlā). Kamēr Meļņiks joprojām nevēlas atbildēt uz Pietiek jautājumiem, pārpublicējam pirms nepilniem trim gadiem publicētu Pietiek rakstu, kas atgādina, ka Sparāns Meļņika tuvumā grozījies jau tolaik.
"LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) veterāns Andris Strautmanis patiešām pametis darbu miljonāra, Rīgas kuģu būvētavas saimnieka, Saskaņas centram pietuvinātā uzņēmēja Vasilija Meļņika paspārnē, - apstiprinot šo informāciju, Meļņiks daudz nervozāk un neviennozīmīgāk atbildēja uz Pietiek jautājumiem par to, vai tiešām viņa Eiroholdinga uzņēmumos darbu varētu būt sācis pazīstamais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns, kurš pēdējā laikā bieži redzēts to telpās. Izrādījās, Meļņiks Sparānu te nepazīst, te tomēr atkal pazīst.
Kā Pietiek jau informējis, bijušais Latvijas PSR VDK Izmeklēšanas daļas priekšnieks un organizētās noziedzības apkarošanas daļas 1. nodaļas priekšnieks Andris Strautmanis, kurš šo amatu ieņēma līdz pat 1991. gadam, pirms nedēļas iedevis „kurvīti” pazīstamajam uzņēmējam Meļņikam, - bijušais VDK darbinieks bija miljonāra faktiskais drošības dienesta vadītājs.
No avotiem Meļņika Eiroholdingā Pietiek zināms, ka uzņēmējam ir pamats pārdzīvot Strautmaņa aiziešanu, - tā notikusi tāpēc, ka pēdējā laikā uzņēmēja ofisā aizdomīgi bieži sākuši parādīties Latvijas pašreizējo specdienestu pārstāvji, kuru vidū minēts arī pazīstamais SAB darbinieks Sparāns, un šādu ilgstošu viesošanos Strautmanis nav spējis paciest.
Pietiek šodien publicē pilnu sarunu ar Meļņiku, kas, lai gan nesniedz precīzas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, tomēr ir ļoti daiļrunīga.
- Gribēju noprecizēt, vai Sparāna kungs strādā Eiroholdingā?
- Kā viņš var strādāt Eiroholdingā? No kurienes jums tāda informācija? Viņš nekad nestrādāja un nestrādās. Un kas ir Sparāns?
- Viņš ir SAB darbinieks...
- Kā viņš var strādāt pie manis? Kādus jūs stulbus jautājumus man uzdodat.
- Vienkārši viņš ir manīts Eiroholdinga telpās...
- A jūs ko, pie manis dzīvojat, ka viņš manīts manās telpās.
- Tā vēsta aculiecinieki...
- Jūs zināt, kundzīte, es jums pateikšu tikai vienu, lai jūs pierakstītu. Ja jūs laidīsiet kaut kādus murgus, būsiet tiesā. Noteikti. Es pats neesmu Rīgā jau daudzus gadus. Gadu jau ar manu biznesu, kas ir ārpus valsts. Es esmu vienu dienu nedēļā vispār mājās. Lai jūs saprastu. Viss pārējais - es kaut kur lidoju. Beidziet taisīt un rakstīt kaut kādus murgus. Ne manās telpās nebija nekāds Sparāns, ne kaut kas cits. Un es jums vispār netaisos atbildēt uz stulbiem jautājumiem, ko jūs uzdodat. Jūs padomājiet, ko jūs vispār runājat. Jūs taču esat nopietni cilvēki, protams, ja neizpildāt pasūtījumu. Es visu ierakstu, starp citu. Lai jūs zinātu. Mūsu sarunu ar jums. Tāpat kā jūs. Ja jūs gribat satikties tiesā, lūdzu, mēs būsim tiesā ar jums. Es esmu gatavs. Nav nekādas problēmas. Liecinieki manā holdingā. Par ko jūs vispār runājat?! Es vispār nevaru saprast, kāpēc jūs to darāt visu. Es vispār vēl vienu reizi saku – es nodarbojos ar kaut ko citu. Jūs nepareizi kaut kur meklējat. Ja taisāt izpildījumu, tad taisiet mazliet citādu. Runājiet ar citiem. Ka šodien Eiroholdingā ir liecinieks. Aculiecinieks, kā jūs stāstāt. Kāpēc tad jūs man zvanāt.
- Es vēl vēlējos noprecizēt, vai Strautmaņa kungs strādā Eiroholdingā?
- Strautmaņa kungs uzrakstīja nedēļu laikam iepriekš iesniegumu par to, ka viņš iet prom. Viņam jau 66 gadi. Cilvēks laikam noguris, nekādas problēmas nav. Ja viņš iet prom, nu un kas, mums ir vietnieks tur Kuģu būvētavā. A kas ir, baigi nozīmīgas lietas kaut kādas notiek vispār vai kas?
- Bet kas tad nāks Strautmaņa kunga vietā?
- Tās ir manas lietas. Es ļoti atvainojos.
- Jūs jau esat izraudzījies vai vēl domājat?
- Tās ir manas personīgās lietas. Es esmu ko – valsts uzņēmums, ka jūs man prasāt tādus jautājumus? Es kaut ko nesaprotu, kundzīt, jūs. Tā ir mūsu lieta. Es netaisos jums kaut ko atbildēt. Jūs padomājiet, par ko jūs runājiet. Par manu drošības vadītāju! Jūs padomājat, kādus jautājumus jūs man uzdodat. Man, privātai personai. Es ko gribēšu, to arī nozīmēšu.
- Bet, redziet, Sparāna kungs ir SAB darbinieks.
- A pričom te Sparāna kungs? Es kaut ko nesaprotu.
- Jūs ar Sparāna kungu esat pazīstams?
- Pēdējo reizi es nezinu, kad es viņu redzēju, kad strādāju pie prezidenta par padomnieku ārštata. Un tas bija saistīts ar kaut ko citu. Ar valsts darbu utt. Ar vizītēm utt. Jūs kaut kā sajaucāt kaut kādu lietu, vispār pilnīgi. Pilnīgi sajaucāt to visu. Nevaru saprast, kāpēc jūs to darāt. Tas ir cits jautājums. Jums tas ir labāk zināms. Bet es jums saku uzreiz – rakstīsiet, runāsiet tiesā ar mani. Ar saviem cilvēkiem, kas jums tur ziņo, kas tur redzēja un kas tur. Nezinu, kas ko redzēja jums. Manā holdingā, es ļoti atvainojos. A jūs vispār lietas kursā esat, ka es tikko atlidoju piektdien naktī. Jūs kaut kā paskatieties, parunājiet ar robežsargiem, kad es izlidoju ārā. Tad jums būs labāk. Veselīgāk būs jums. Tad jūs saprastu... es labāk ieteiktu nekādus pasūtījumus, kā jūs darāt šodien, es nevaru saprast, priekš kam jums tas. Nu tas ir labāk jums zināms. Es jums varu pateikt, es ar kaut ko nodarbojos citu. Iekšējās Latvijas intrigās nepiedalos. Varbūt jūs piedalāties, es ne. Man ir cits bizness. Es kaut ko citu daru, strādāju citā biznesā, starptautiskā un iekšējās intrigās nepiedalos. Un arī jums intrigās iesaku vispār nepiedalīties. Tāpēc es nezinu, par ko jūs runājat, kāpēc jūs to runājat ...
- Kāpēc jūs tā aizsvilāties?
- Nu tāpēc, ka jūs man zvanāt, tur Sparāna kungs pie jums staigā. Nu baigi interesanti, ne. A man neinteresē, kas jums to pateica. Jūs paši atbildēsiet uz to jautājumu, nevis es. Man tas neinteresē. Jūs saprotat, par ko ir runa. Es jums saku tikai to, kas ir man. Jūs man prasāt jautājumus, kas automātiski nevar būt saistoši. Cilvēks darbojas šodien struktūrās, un viņš, jūs sakāt, ka strādā pie manis, kā tā var vispār būt. Jūs sev pašai uzdodiet jautājumu. Nu, tas būtu tas pats, ka šodien esošais ministrs jebkurš strādātu kaut kur citur ofisā. Kāpēc jūs tādus stulbus jautājumus uzdodat?! Es ļoti atvainojos. Tas ir vispār nekorekti. Kā valsts cilvēks var strādāt jebkur privātā biznesā?! Tas ir aizliegts ar likumu, man liekas.
- Tur jau tā lieta, tāpēc mēs gribējām saprast, kas tur īsti notiek. Varbūt, ka viņš ir aizgājis no SAB un tagad ir jūsu darbinieks.
- Zināt, es nezinu, kas aizgājis, uz kurieni un kāpēc. Es nepinos iekšējās intrigās. Jūs varat piedalīties, es ne. Es nezinu, kur viņš darbojas, ko viņš dara, utt. Tas nav mans jautājums, ticiet man. Es nodarbojos ar savu lietu, biznesu, man neinteresē, kas šeit notiek Latvijā ar intrigām. Vot, un viss.
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
