Rubesa un citi „pazīstami teologi un mācītāji”: mēģinājumi uzspiest vienu ģimenes modeli ir lēts mēģinājums gūt politisko kapitālu
Virkne parakstītāju*13.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs vēršamies pie jums kā Latvijas tautas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir aizstāvēt ikviena Latvijas sabiedrības locekļa vajadzības. Satversmes preambulā teikts, ka “ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats”, tāpēc vēlamies izteikt savus argumentus pret Nacionālās apvienības iesniegtajiem Satversmes 110. panta grozījumiem.
Mēs iestājamies pret politiķu mēģinājumu sašaurināt ģimenes definīciju, ignorējot realitāti, ka eksistē dažādas ģimenes formas, un tās pastāvēs neatkarīgi no tā, kas formulēts likumdošanas aktos.
Vienpusīgi centieni uzspiest vienu modeli ir lēts mēģinājums gūt politisko kapitālu, spekulējot ar cilvēku bailēm un aizspriedumiem. Rezultātā tiek pastiprināta spriedze sabiedrībā.
Ģimenes modelis, uz kuru atsaucas likumdošanas izmaiņu iniciatori, gan pasaulē kopumā, gan arī Latvijā, ir veidojies pamazām. Vēsturē neeksistē “zelta laiki”, kuros pastāvēja viens “pareizais” ģimenes modelis. Tā ir vēsturiska fikcija.
Mūsdienās liela daļa bērnu dzīvo nepilnajās vai paplašinātajās ģimenēs. Arī šiem cilvēkiem, tāpat kā jebkuram, ir jādod iespēja justies un būt piederīgiem. Latvija nevar atļauties atstumt un zaudēt savus cilvēkus. Tas nav arī pretrunā ar dažādu konfesiju sociālo teoloģiju – solidaritāti ar marginalizētajiem neatkarīgi no tā vai piekrīt vai nepiekrīt viņu uzskatiem un īstenotajai dzīves praksei. Tam pamatā ir teoloģiskās antropoloģijas pozīcija, ka visi esam Dieva ģimenes locekļi.
Debatēs bieži tiek piesauktas “kristīgās vērtības”, selektīvi izceļot dažus aspektus un noklusējot citus. Šis jēdziens, tāpat kā citi, vienmēr ir kontekstuāls, tāpēc nevienam nav tiesības runāt visu vārdā un piedāvāt neapstrīdamu šī jēdziena definīciju.
Jāatceras, ka nav specifisku kristīgu vērtību. Mīlestība, taisnīgums, līdzcietība – tās ir vērtības, par kurām iestājas cilvēki ar dažādu pārliecību. Šos principus iespējams īstenot dažādos modeļos. Bībele ir daudzbalsīgs dokuments, kurā atspoguļojas pārmaiņas, kādas pasaules vēsturē ģimenes koncepts ir piedzīvojis. Tas ir pakāpenisks ceļš no poligāmijas uz monogāmiju.
Teologi reflektē par to, kā cilvēkmīlestības principus īstenot mūsdienu pasaulē. Tas neizbēgami nozīmē apzināties, ka nav iespējams burtiski pārnest uz mūsdienām pagātnes modeļus. Pat vairums konservatīvu kristiešu to dara selektīvi (piemēram, pieļaujot laulību šķiršanu).
21. gs. redzam, ka cilvēcību un sociālo vienotību apdraud pieaugošais populisms, radikāls nacionālisms un reliģiskais fundamentālisms. Tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi veicināt dialogu starp dažādiem sabiedrības locekļiem un nav pieļaujams, ka Satversme kļūst par cilvēku atstumšanas rīku!
* Dace Balode, LU Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore
Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca), LU Teoloģijas fakultātes docents
Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes (TF) profesors, Anglikāņu baznīcas sv. Pestītāja draudzes diakons
Ivo Rode, mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē (LELBP))
Jāna Jēruma-Grīnberga, Bīskape emerita
Viesturs Kuļikovskis, RTU Rīgas Biznesa skolas padomnieku konventa vadītāja vietnieks
Ieva Salmane-Kuļikovska
Klāvs Bērziņš, LELBP Vācija apgabala prāvests
Normunds Titāns, LU Teoloģijas fakultātes profesors
Laima Geikina, LU Teoloģijas fakultātes profesore
Ieva Puriņa, LELBP Latvijas apgabala prāveste
Dr. Urzula Glīneke
Rinalds Gulbis, Beļģijas latviešu ev.lut. draudzes mācītājs
Baiba Anda Rubesa, RFactor SIA valdes locekle, SSE padomes locekle
Nelda Kikjauka, LU Teoloģijas fakultātes izpilddirektore
Guntis Bukalders
Inese Bobinska, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes aizgādne
Raitis Jākobsons, mācītājs
Pāvels Ņizins, Anglikāņu baznīcas Sv, Pestītāja draudzes zupas virtuves koordinators
Jānis Krievkalns, Anglikāņu baznīcas Sv.Pestītāja draudzes aizgādnis
Jānis Eduards Grīnbergs
Ģirts Rozners, septītās dienas adventistu mācītājs, LU TF doktorants
Inga Jēruma, žurnāliste
Dr. Deniss Hanovs, kulturologs
Elīza Zikmane, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes mācītāja
Ainārs Kostanda, LELBP mācītājs
Iļja Marija Boļšakovs, Draugu (kveikeru) reliģiskās sabiedrības loceklis
Līga Puriņa-Purīte, Latvijas Luterāņu sieviešu teologu apvienības (LLSTA) attīstības vadītāja
Ieva Astahovska, mākslas zinātniece
Inga Burova, arhitekte
Ieva Graufelde, prāveste emerita
Rudīte Losāne, LELBP mācītāja, cietuma kapelāne
Ineta Sipunova, Latvijas Mākslas Akadēmijas pedagoģe, māksliniece
Solvita Sējāne, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudze Rīgā
Juris Cālītis, LU Teoloģijas fakultātes docents, mācītājs
Sandra Dzenīte-Cālīte, biedrības “Zvannieku mājas” vadītāja
Jānis Balodis, kapelāns
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
