Rubesas alga noteikta 8000 eiro apmērā, iepriekšējie apgalvojumi izrādījušies nedaudz blēdīgi
PIETIEK07.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rail Baltica projekta pagaidām ne visai veiksmīgās īstenotājas – AS RB Rail valdes locekles Baibas Rubesas ilgi slēptais atalgojums patiesībā ir ticis noteikts 8000 eiro apmērā, - tā rāda Rubesas amatpersonas deklarācija, ko viņai nācies iesniegt kā AS Latvenergo padomes loceklei. Tie ir vairāk nekā 5500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kaut pati Rubesa pagājušā gada rudenī publiski apgalvoja, ka saņemot „uz rokas apmēram 5000 eiro”.
Kā rāda šī deklarācija, pērn kā uzņēmuma RB Rail valdes locekle Rubesa kopā saņēmusi 96 575 eiro – tātad vidēji nepilnus 8050 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas vai vairāk nekā 5500 eiro „uz rokas”.
Savukārt, tikko sākusi darbu Latvenergo padomē, viņa par nepilnu desmit dienu „iepazīšanās darbu” saņēmusi 1037 eiro, - kā Pietiek jau informējis, Rubesas mēnešalga Latvenergo ir noteikta 2208 eiro apmērā.
Iepriekš RB Rail Rubesas precīzo atalgojumu mēģināja slēpt, neraugoties uz viņas pašas regulārajiem paziņojumiem par caurspīdīgumu, ko viņa nodrošināšot kopuzņēmuma vadībā un darbībā.
„RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,” Rubesa paziņoja, parakstot 442 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam.
Taču ir tēmas, attiecībā uz kurām RB Rail valdes priekšsēdētājas apsolītais caurspīdīgums izbeidzas, un pirmām kārtām tas attiecas uz visu, kas saistīts ar uzņēmuma vadības atalgojumu, funkcijām un pienākumiem – it īpaši uz viņas pašas atalgojumu un atbildību.
Pat pēc atkārtotām norādēm uz bieži pieminēto caurspīdīgumu Rubesa līdz šim nebija vēlējusies atklāt ne to, kāds ir viņai noteiktais mēneša atalgojums, ne to, kas un pēc kādiem kritērijiem to ir noteicis un kas un cik bieži izvērtē tā pamatotību, - vienīgi telekanālam LNT viņa pagājušā gada septembrī pavēstīja, ka tie esot „uz rokas apmēram 5000 eiro”. (Patiesībā, kā izrādās tagad – vairāk nekā 5500 eiro mēnesī.)
Šī RB Rail vadītājas mēnešalga ir apmēram divas reizes lielāka nekā Latvijas Ministru prezidenta vidējie mēneša ienākumi. Šāds atalgojums būtu attaisnojams un pamatots, ja it kā caurspīdīgi vadītā uzņēmumā tam pretī stāvētu skaidrs un detalizēts amata apraksts – kādas funkcijas veic un kādu atbildību uzņemas šīs 8000 eiro mēnešalgas saņēmēja.
Taču realitāte ir cita - no uzņēmuma vadības reakcijas rodas iespaids, ka Rubesas amatam vispār nav ne noteikti konkrēti pienākumi un atbildība, ne arī sastādīts un apstiprināts oficiāls amata apraksts. Tādu nespēj uzrādīt pats uzņēmums, un uz jautājumiem par amata apraksta eksistēšanu Rubesa klusē.
Līdz ar to vienīgais publiskais dokuments šajā jomā ir RB Rail statūti, taču tajos ir vienīgi norāde, ka „valdes locekļiem ir jābūt tādai izglītībai un zināšanām, kādas ir nepieciešamas viņu pienākumu pildīšanai un nevainojamas biznesa reputācijas nodrošināšanai”.
Tikmēr Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze rāda, ka kopš Rubesas kļūšanas par RB Rail valdes priekšsēdētāju uzņēmuma vadība aizvien intensīvāk cenšas iespējami daudz darba nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, liekot uzdot jautājumu – ko tad darīs paši uzņēmuma vadītāji.
Jau aprakstīts, kā izrādījies, ka labi atalgotā valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nopūlēties, piemēram, pat ar uzņēmuma biznesa plāna un stratēģijas izstrādi.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.