Runa ir par interesēm: arī uzraugošo institūciju pārstāvji, daļa likumu un noteikumu pieņēmēju, meža īpašnieku vienlaicīgi ir mednieki
PIETIEK07.07.2020.
Komentāri (0)
Jau vairākus gadus Latvijas sabiedrībā aktuāla un neapsīkstoša ir diskusija par lūšu medībām, reizēm arī ar plašāku tvērumu - ne tikai par lūšiem. Galvenās diskusijas puses ir mednieki un vides aizsardzības pārstāvji, un tām ar dažādiem viedokļiem pievienojas sabiedrības pārstāvji - ētisku apsvērumu, personīgās, radu vai draugu pieredzes, uzskatu vai citu iemeslu vadīti, atbalstot vienu vai otru pusi. Diskusija ir asa, nereti pretēju vai citu viedokli aizskaroša, drīzāk nekonstruktīva. Bet ko par šo jautājumu saka atbildīgās valsts iestādes? Tās diemžēl nedzirdam šajā diskusijā.
Konstatējot, ka informācija, kas būtu uzticama, nav viegli atrodama, nav skaidra un pilnīga, dažādos avotos - atšķirīga un pretrunīga, un, izvērtējot saņemtās sūdzības un iesniegumus, Valsts kontrole nolēma veikt atbilstības / lietderības revīziju “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”, lai sabiedrībai sniegtu iespējami objektīvu izvērtējumu par situāciju medījamo sugu apsaimniekošanā Latvijā un valsts institūciju lomu tajā.
Revīzija ir pabeigta, un tās ziņojums tiek nodots interesentu rīcībā. Tajā vienkopus ir apkopoti dažādi dati un viedokļi, vērtējot tos šādā kontekstā:
- Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo medījamo sugu regulējošā Latvijas tiesiskā ietvara atbilstība Eiropas Savienības direktīvām;
- par medījamo sugu apsaimniekošanu atbildīgās iestādes - Valsts meža dienesta - darbība medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanā un lemšanā par medījamo sugu pieļaujamajiem nomedīšanas apjomiem;
- Valsts meža dienesta darbība medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībā, tostarp Valsts kontroles iepriekšējā revīzijā konstatēto trūkumu novēršanā.
Latvijā nemedījamo sugu apsaimniekošana ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā, medījamo sugu apsaimniekošana - Valsts meža dienesta pārziņā. To, kuras sugas ir medījamas, kuras nav, noteicis Ministru kabinets.
Lai arī varētu domāt, ka medījamo sugu apsaimniekošana ietekmē relatīvi nelielu sabiedrības daļu - medniekus (Latvijā ir vairāk nekā 21 tūkstotis mednieku), tomēr ietekme ir ievērojami plašāka. Šie pasākumi tieši ietekmē meža īpašniekus, lauksaimniekus, kuru īpašumiem meža dzīvnieki rada postījumus, tie skar plašāku sabiedrību vietās, kur caur apvidiem, kuros mīt meža dzīvnieki, vijas lielceļi, un notiek ceļu satiksmes negadījumi sadursmē ar meža dzīvniekiem. Netiešā ietekme ir plašāka - vērtību aizskaroša, jo sabiedrībā pastāv dažādi uzskati par dzīvnieku nogalināšanu - sākot no tā, ka vispār neatbalstīt dzīvnieku nogalināšanu, neatbalstīt nogalināšanu trofeju iegūšanai vai hobijam, bet pieļaut pārtikas ieguvei un aizsardzībai no dažādiem postījumiem, līdz tam, ka atbalstīt un sekmēt medības visplašākajā izpausmē.
Mednieki uzskata, ka sabiedrībā nav objektīvas izpratnes par mednieku lomu dabas procesu regulēšanā un ka tieši mednieki nodrošina sabiedrības interešu aizstāvību.
Valsts kontrole revīzijā pārliecinājās, ka medījamo sugu apsaimniekošanas procesa raksturīgākās iezīmes ir neskaidri dati - tātad iespēja ar tiem manipulēt, un interešu līdzsvara trūkums.
Lai Latvijas izvirzītais mērķis - kļūt par Eiropas Savienības līderi dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā - nebūtu tikai deklaratīva frāze, uz šo mērķi jāvirzās arī par sugu apsaimniekošanu atbildīgajām iestādēm, kam noteikts pienākums, pieņemot lēmumus par sugu apsaimniekošanas pasākumiem, sabalansēt dabas aizsardzības, ekonomiskās un sociālās intereses. Vai tas tā notiek?
Par lūšiem
Tikai trīs ES valstīs ir atļautas lūšu - Eiropas mērogā īpaši aizsargājama plēsēja - medības - Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Ziemeļvalstīs lūši apdraud ziemeļbriežu audzēšanu, bet Latvijā nav zinātnisku pierādījumu, ka šī populācijas apmēru pašregulējošā suga rada apdraudējumu cilvēkiem un nodara postījumus saimniecībām. Tomēr atļautais medību limits ir lielāks nekā Somijā un Zviedrijā.
Valstij par sugas stāvokli regulāri jāziņo Eiropas Komisijai. Latvija savā ziņojumā līdzās oficiālajiem Valsts meža dienesta datiem, kuru pamatotībai revidenti nevarēja izsekot, norādījusi arī atšķirīgo eksperta vērtējumu. Tas, ka valsts pati netic saviem oficiālajiem datiem un nespēj izšķirties par iespējami precīzāku informāciju, zināmā mērā skar valsts reputāciju. Arī kaimiņi Igaunija, Lietuva mūs nesaprot.
Oficiālie dati par populācijas stāvokli nav izsekojami, datiem paši neticam, bet izmantojam īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieka medību atļaušanai un salīdzinoši lielu limitu noteikšanai. Kāpēc pie izvirzītā mērķa par bioloģisko daudzveidību nerīkojamies iespējami saudzīgi pret sugu, aizliedzot tās medības vai balstoties uz maksimāli piesardzīgākajiem datiem? Lūšu medības neietekmē būtiski dažādu citu sugu regulāciju, neskar sabiedrības vispārējas ekonomiskās un sociālās intereses, tās skar tikai konkrētas grupas - mednieku - intereses, tradīcijas, sāncensību.
Un nonākam pie interesēm - arī uzraugošo institūciju pārstāvji, daļa likumu, noteikumu pieņēmēju, meža īpašnieku vai to pārstāvji vienlaicīgi ir mednieki vai tiem tuvu stāvoši. Bet Dabas aizsardzības pārvaldei nav pietiekamas “teikšanas” par medījamām sugām, kur nu vēl nevalstiskiem vides aizsardzības aktīvistiem.
Rodas jautājums, vai, 21.gadsimta otrai desmitgadei noslēdzoties, neesam vēl tiktāl nobrieduši, lai atteiktos no tādu īpaši aizsargājumu sugu kā lūsis trofeju medībām vispār?
Iespējams, šeit, paužot revīzijas secinājumus par lūšu medībām, neizdevās neizrādīt mednieku valodā saukto “sevis cienošas kaķu tantes viedokli’”, tāpēc, aicinu iepazīties ar ziņojumu, kur runāts ne tikai par lūšiem, bet arī par pārējām medījamām sugām (vilkiem, briežiem, stirnām u.c.). Tās nodara postījumus mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un rada satiksmes drošības apdraudējumus. Dati liecina, ka dzīvnieku izdarītie postījumi pieaug, arī izdevumi to novēršanai. Ir palielinājušies medību limiti un oficiālie dati par nomedīto dzīvnieku skaitu. Tomēr revīzijā neguvām pārliecību, ka dati par dzīvnieku skaitu mežā un nomedītajiem ir patiesi; vai medīti tiek visi postītāji; vai sezonai noslēdzoties netiek “norakstīti” neizlietotie savilcēji, jo to maksa ir tik niecīga?
Vienlaikus, atbildīgās iestādes nevar atbildēt, vai visi mežu īpašnieki un lauksaimnieki veikuši pietiekamus aizsardzības pasākumus pret postījumiem. Nenoliedzam medību būtisko nozīmi postījumu novēršanā, bet, vai tomēr mūsdienās dzīvnieku nogalināšanai nevajadzētu būt pēdējam risinājumam, kad pārējie preventīvie pasākumi veikti?
Valsts kontroles ieskatā atbildīgajām iestādēm būtu vairāk jāpievērš uzmanība un jāievieš laika garam atbilstošu tehnoloģisko rīku izmantošana sugu monitoringā un medību uzraudzībā.
Galvenie secinājumi
Latvija ir izvirzījusi ambiciozu mērķi - kļūt par Eiropas Savienības līderi dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā. Revīzijā konstatētais kopumā liek secināt, ka medījamās sugas netiek apsaimniekotas pietiekami atbildīgi un tālredzīgi. Lai arī pēdējos gados ir veikti atsevišķi pasākumi medījamo sugu apsaimniekošanas uzlabošanā, ir noteikti tuvākajā nākotnē īstenojamie pasākumi, tomēr kopumā netiek nodrošināta dažādu interešu - mednieku, mežsaimnieku, lauksaimnieku un vides aizsardzības - sabalansēšana lēmumu pieņemšanā.
Viens no efektīvākajiem instrumentiem medījamo sugu populācijas apsaimniekošanā ir medības, bet vēršam uzmanību, ka ar šo instrumentu jārīkojas saprātīgi, visām iesaistītajām pusēm izprotot savas tiesības un pildot savus pienākumus, taču revīzijā konstatētais ne vienmēr liecina par šādu izpratni un iesaistīto grupu atbilstošu godprātīgu rīcību.
Valsts kontrole uzskata, ka atbildīgajām iestādēm būtu jārisina vairāki būtiski ar sugu apsaimniekošanu saistīti jautājumi, lai varam teikt, ka nodrošinām ilgtspējīgu medījamo sugu apsaimniekošanu.
Vai ir radīti priekšnoteikumi lielo plēsēju sugu apsaimniekošanas izvērtēšanai?
Lielie plēsēji - Eirāzijas lūsis un pelēkais vilks - ir Latvijā sastopamas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamas sugas, kuru aizsardzības pasākumus paredz īstenot Eiropas Savienības regulējums, tostarp tas paredz pienākumu Eiropas Savienības dalībvalstīm regulāri novērtēt šo sugu stāvokli (veicot monitoringu) un sniegt ziņojumu Eiropas Komisijai. Novērtēt medījamo lielo plēsēju sugu populācijas stāvokli Medību likums deleģējis Valsts meža dienestam. Tieši Valsts meža dienesta dati apliecināja šo sugu īpaši labo stāvokli, laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, un atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā nodrošināja atļauju turpināt šo sugu medības.
Lai spriestu par sugas stāvokli un vienlaikus arī par atbildīgo iestāžu veikto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, nepieciešami aktuāli, ticami un, kā revīzijā norādīja nozares speciālisti, ar zinātniskām metodēm iegūti sugu monitoringa dati, kas nozīmē iespēju tos pārbaudīt, noteiktos apstākļos atkārtot un salīdzināt. Revīzijā kopumā bija apgrūtināti gūt skaidru priekšstatu par Valsts meža dienesta veiktā populācijas stāvokļa novērtējumu, jo pretēji normatīvajā aktā4 noteiktajam dienests nesagatavo ik gadu pārskatu par piemērotajām monitoringa metodēm un tā rezultātiem (salīdzinājumam jāmin, ka ievērojami vieglāk ir iepazīties ar citu valstu lielo plēsēju monitoringa metodēm un rezultātiem).
Revīzijā secinājām, ka Valsts meža dienesta veiktais lielo plēsēju populācijas stāvokļa novērtējums pamatā balstās uz vēsturiski - pirms 20 gadiem - izveidotu novērtēšanas metodiku, laikā, kad Valsts meža dienestā bija būtiski atšķirīga struktūra un pieejamie cilvēkresursi. Kā norādīja Zemkopības ministrija metodika radusies krietni senāk, pēc tās jau strādāja laikā, kad viena mežziņa pārziņā bija būtiski mazāka teritorija un mežzinis varēja to pārstaigāt katru dienu, pieskatot katru dzīvnieku mežā.
Valsts meža dienesta virsmežniecībās izlases veida pārbaudēs secinājām, ka Valsts meža dienesta datu par lielo plēsēju populācijas stāvokli ticamība un izmantojamība ir apšaubāma, jo novērtējums balstīts uz iepriekšējā gada populācijas novērtējuma datiem, veicot izmaiņas, kas nav izsekojamas un nenodrošina datu pārbaudes iespējas. Gadiem šādi veicot populācijas stāvokļa novērtējumu, pastāv visai liela varbūtība, ka dienesta noteiktais populācijas lielums arvien vairāk atšķiras no situācijas dabā. Līdz ar to nav iespējams pārliecināties ne par Valsts meža dienesta datiem, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, ne par populācijas būtisku pieaugumu šo gadu laikā.
Papildus oficiālajam Valsts meža dienesta lielo plēsēju populācijas stāvokļa novērtējumam savu vērtējumu par populāciju sniedz arī atvasināta publiska persona “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”” (turpmāk - zinātniskais institūts “Silava”) Medību saimniecības attīstības fonda finansētā speciālā monitoringa ietvaros, kā arī institūta vadošais pētnieks sniedz vēl arī savu kā eksperta vērtējumu.
Revīzijā secinājām, ka Valsts meža dienesta novērtētais lūšu skaits 2018.gadā pēc medību sezonas ir trīs reizes lielāks nekā eksperta vidējais novērtētais un astoņas reizes lielāks, salīdzinot ar zinātniskā institūta veiktā speciālā monitoringa datiem. Līdzīga situācija vērojama arī attiecībā uz vilku populācijas novērtējumu. Ir kritiski vērtējami Valsts meža dienesta revīzijā sniegtie apsvērumi, ka faktiski dienesta dati neatšķiras no ekspertu novērtējuma, jo minēto neapstiprina zinātnisks vērtējums par sugas bioloģisko pieaugumu6. Norādāms, ka zinātnieku veiktie aprēķini neapstiprina Valsts meža dienesta novērtēto lielo plēsēju būtisku populācijas pieaugumu 15 gadu laikā.
Būtiski atšķirīgie novērtējumi tiek norādīti Latvijas ziņojumos Eiropas Komisijai, tādējādi ne vien apšaubot oficiālos datus, bet arī apgrūtinot gūt skaidru priekšstatu par populāciju stāvokli Latvijā. Valsts kontroles ieskatā šāda prakse nav turpināma. Tāpat nav turpināma nekonsekventā pieeja, nosakot sugas aizsardzības stāvokli, par pamatu ņemt Valsts meža dienesta datus, savukārt medību limitus aprēķināt, pamatojoties uz eksperta novērtētajiem populācijas datiem.
Var piekrist tam, ka šobrīd piemērotās metodes ir atšķirīgas un tiek veiktas ar atšķirīgu mērķi, tomēr revīzijā konstatētais liecina un ko revīzijā norādīja eksperts - neviena no izmantotajām lielo plēsēju populācijas stāvokļa novērtēšanas metodēm nav pilnīga. Tādējādi, neskatoties uz vairākiem novērtējumiem, nav iespējams gūt maksimāli faktiskajai situācijai atbilstošu vērtējumu. Iespējami precīzāku datu ieguvei šajā gadījumā ir būtiska nozīme, jo, pamatojoties uz šiem datiem, tiek pamatots un lemts par Eiropas nozīmes īpaši aizsargāmu sugu ieguvi. Atzinīgi vērtējami Valsts meža dienesta ieviestie pasākumi, iesaistot medību tiesību lietotājus lielo plēsēju populācijas stāvokļa novērtēšanā, vienlaikus revīzijā konstatētais acīmredzami apliecina nepieciešamību Zemkopības ministrijai un Valsts meža dienestam meklēt risinājumus lielo plēsēju populācijas novērtējuma metožu pilnveidošanai un Valsts meža dienesta un zinātniskā institūta “Silava” resursu un piešķirto finanšu līdzekļu efektīvai izmantošanai.
Lielo plēsēju populāciju apsaimniekošana un dati par tās stāvokli tiek vērtēti, salīdzināti un analizēti Eirāzijas lūša Baltijas populācijas līmenī. Lai arī starptautiskie eksperti un sugas aizsardzības plāns paredz izveidot starptautisku grupu, lai ieviestu vienotas monitoringa metodes, šāda grupa nav izveidota. Kā piemērs valstu sadarbībai minamas Skandināvijas valstis, kur Norvēģijas un Zviedrijas atbildīgās iestādes izstrādāja kopīgas vadlīnijas un instrukcijas vilku un lūšu monitoringam, kuras tiek izmantotas kopš 2013./2014.gada.
Vai Eirāzijas lūšu medību normatīvais regulējums un Latvijā izveidotā pieeja medību limitu noteikšanā Latvijā atbilst Eiropas kopējai nostājai?
No 23 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās mīt lūši, tos drīkst medīt trijās valstīs - Somijā, Zviedrijā un Latvijā. Valsts meža dienests pieļaujamo nomedīšanas apmēru iepriekšējos gados noteicis sugas aizsardzības plānā noteiktā maksimāli pieļaujamā limita apmērā - 150 lūši gadā - kas ir 20% no kopējās populācijas. Šāds medību limits ir būtiski lielākā apmērā nekā Somijā un Zviedrijā 2018.gadā.
Par Eirāzijas lūša medībām Latvijā lielākoties tiek runāts ētikas apsvērumu kontekstā, taču revīzijā secinātais liecina, ka šis jautājums būtu aplūkojams arī Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu griezumā. Kamēr Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā, lūsis bija nelimitēti medījama suga. Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā, Eirāzijas lūša suga Latvijā tika iekļauta Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Dzīvotņu direktīva) IV pielikumā, kas paredz to stingru aizsardzību un vispārēju aizliegumu to iegūt (medīt). Atsevišķu dzīvnieku ieguvi direktīva pieļauj, ja ir veikts izvērtējums par trim priekšnoteikumiem un šādā prioritārā kārtībā: ieguves mērķis atbilst vienam no pieciem Dzīvotņu direktīvā uzskaitītajiem iemesliem, nav pieņemamas alternatīvas mērķa sasniegšanai, un tas nekaitē sugas populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā.
Revīzijā secinājām, ka par iepriekš minēto direktīvā noteikto priekšnoteikumu izvērtēšanu un izņēmuma gadījumā īpaši aizsargājamo (nemedījamu) sugu ieguvi lemj Dabas aizsardzības pārvalde, praksē faktiski nepiešķirot atļauju šādu sugu ieguvei ar letālām metodēm. Savukārt ar Ministru kabineta noteikumiem, nosakot lūša sugu par ierobežoti izmantojamu (medījamu) īpaši aizsargājamu sugu, nevērtejot mērķa un alternatīvu izvērtējumu, par tā ieguvi lemj Valsts meža dienests.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija sniedza skaidrojumu, ka Eiropas Komisija kopumā ir akceptējusi lūšu medības Latvijā kā šīs sugas apsaimniekošanas līdzekli, ņemot vērā labo lūšu populācijas stāvokli un sugas aizsardzības plānā ietvertos sugas apsaimniekošanas pasākumus, un līdz šim nav iebildusi pret Latvijas pieeju.
Saistībā ar minēto vēršam uzmanību uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas neļauj izdarīt secinājumu, ka sugas labvēlīgs stāvoklis vai sugu plānos ietvertie pasākumi ir pietiekams pamats īpaši aizsargājamo sugu ieguvei. Šādu sugu ieguvei nepieciešams skaidri noteikts mērķis, kuru nav iespējams sasniegt citādi kā tikai ar letālām metodēm. Turklāt, kā jau tika norādīts iepriekš, lielo plēsēju populācijas novērtējums nav viennozīmīgs. Nav viennozīmīgs arī secinājums par lielo plēsēju sugu aizsardzības stāvokli, ņemot vērā publiski pieejamā Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai norādītos atšķirīgos populāciju novērtējuma datus.
Neapšaubot nozares speciālistu minēto, ka lielo plēsēju sugām Latvijā ir labākais stāvoklis pēdējo 100 gadu vērtējumā, tomēr aicinām datus par populāciju šī brīža stāvokli noteikt un vērtēt, pamatojoties uz strikti noteiktiem zinātniskiem datiem.
Revīzijā vērtējot Valsts meža dienesta pieņemtos lēmumus par lūšu pieļaujamajiem nomedīšanas apjomiem iepriekšējām divām - 2018./2019. un 2019./2020.gada medību sezonām, secinājām, ka medību limitu noteikšanā piemērojamos kritērijus nosaka pieci juridiskā spēka ziņā atšķirīgi tiesību akti, radot grūti izsekojamu tiesisko regulējumu, turklāt vairākos aspektos tajos sniegtā informācija ir nepilnīga, neskaidri noteikta vai ir pat pretrunīga. Bez papildus informācijas pieprasījuma nav izsekojams, pamatojoties uz kādiem datiem un aprēķiniem, tiek noteikts galīgais pieļaujamais lūšu nomedīšanas apjoms. Revīzijā arī secinājām, ka sugu aizsardzības plānā noteiktais medību limitu aprēķins ir dažādi interpretējams. Tādejādi attiecībā pret vidējo ekspertu novērtēto populācijas skaitu pēdējos gados procentuālais ierobežojums nav ievērots, jo pieļaujamais nomedīšanas apjoms būtu 70-140 indivīdi, bet faktiski limits noteikts 150 indivīdu apmērā.
Revidentu ieskatā nepilnīga ir izveidotā lēmumu par lielo plēsēju medību limitu pieņemšanas kārtība. Lai arī tiek sasaukta darba grupa pieļaujamo medību limitu noteikšanai, kā revīzijā secinājām un kā norādīja šīs darba grupas dalībnieki, faktiski darba grupai ir formāla loma šajā procesā, tostarp Dabas aizsardzības pārvaldei, kura ir noteikta kā atbildīgā iestāde par īpaši aizsargājumu sugu aizsardzību.
Papildus vēršam uzmanību, ka par lielajām medību kvotām un to atbilstību Dzīvotņu direktīvai, bažas pauda Igaunijas un Lietuvas par vides aizsardzību atbildīgās iestādes. Igaunijā lūsis iekļauts direktīvas V pielikumā, kas pieļauj brīvāku regulējumu šo sugu ieguvei, taču populācijas samazinājuma dēļ pēdējos gados Igaunijā lūšu medības ir aizliegtas. Vēršam uzmanību, ka, salīdzinot dzīvnieku īpatsvaru pret meža platībām Latvijā un Igaunijā, lūšu skaits Latvijā būtiski neatšķiras no Igaunijā novērtētā. Neskatoties uz sugas aizsardzības plānā norādīto, lemjot par lūšu limitiem, vērtēt un ņemt vērā sugas populācijas stāvokli kaimiņvalstīs, lai nepasliktinātos kopējā Baltijas populācija, jautājumi par lielajiem plēsējiem tiek izskatīti tikai lokālā līmenī.
Apkopojot iepriekš minēto, lai sabiedrībai radītu pārliecību, ka tiek pieņemti juridiski korekti lēmumi visas sabiedrības un nākamo paaudžu interesēs, aicinām Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veikt grozījumus normatīvajos aktos, nodrošinot, ka, lemjot par lūšu sugas dzīvnieku ieguvi, tiek veikts izvērtējums atbilstoši Dzīvotņu direktīvā noteiktajam un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā paustajām atziņām, tādejādi arī novēršot tiesvedības risku pret Latvijas valsti.
Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai lūšu populācijas stāvoklis Latvijā ir tāds (turklāt pamatots ar zinātniski iegūtiem datiem), ka varam vienīgie Eiropā atļauties pašregulējošas īpaši aizsargājamas sugas indivīdus, kuri Latvijā nenodara būtiskus postījumus, ik gadu iegūt 20% apmērā no populācijas ar mērķi veikt šo sugu zinātnisko izpēti vai nodrošināt sugas īpatņu bijību pret cilvēkiem. Turklāt situācijā, kad kopējā Baltijas lūšu populācija nav labvēlīga. Attiecībā uz iespējamiem postījumiem un malumedībām, vēršam uzmanību uz starptautisko ekspertu pētījumiem, kas liecina, ka pat pie esošiem postījumiem, medības nav efektīvākais līdzeklis lielo plēsēju (pamata vilku un lāču) nodarīto postījumu novēršanai. Savukārt, ka norāda Eiropas Savienības tiesa, potenciālās šīs sugas malu medības nav pietiekams iemesls atļaut oficiālu šādu sugu ieguvi medību ceļā.
Vai, apsaimniekojot pārnadžu (aļņu, staltbriežu, stirnu) populāciju, ir izdarīts pietiekami, lai sabalansētu bioloģiskās daudzveidības un ekonomiskās intereses?
Saskaņā ar Valsts meža dienesta medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtējumu katru gadu palielinās pārnadžu skaits. Katru gadu Valsts meža dienests arī palielina pārnadžu pieļaujamos nomedīšanas apjomus jeb medību limitus, kas ir lielāki nekā sugu saimnieciskais pieaugums8. Tādejādi varētu domāt, ka līdz ar to būtu jāsamazinās pārnadžu skaitam un, ņemot vērā, ka pārnadži ir lielākie postījumu radītāji mežiem, būtu jāsamazinās arī pārnadžu nodarītajiem postījumiem. Tomēr revīzijā secinājām pretējo - postījumi mežam un lauksaimniecībai katru gadu turpina palielināties
Vērtējot Valsts meža dienesta pārnadžu un citu medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtējumu un medību limitu noteikšanu, konstatējām, ka virsmežniecībās netiek veikts kvalitatīvs un uz vienotiem principiem un izpratni balstīts novērtējums un netiek pieņemti pamatoti lēmumi par medību limitiem. Revīzijā izlases veidā pārbaudītajās virsmežniecībās lielākoties nebija iespējams vai bija apgrūtinoši izsekot dzīvnieku skaita izmaiņām konkrētās uzskaites vienībās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un argumentiem par medījamo dzīvnieku noteiktajiem limitiem. Caurskatāmības trūkums attiecināms gan uz Valsts meža dienesta sadarbības procesu ar medību tiesību lietotājiem, gan dzīvnieku radīto postījumu izvērtējumu un citu Zemkopības ministrijas kārtībā noteikto kritēriju izvērtēšanu.
Kā secinājām revīzijā, Valsts meža dienesta atbildīgie darbinieki lēmuma pieņemšanā par nepieciešamajiem medību limitiem var vadīties pēc subjektīviem apsvērumiem, balstoties uz savu pieredzi un izpratni, kā arī spēju un vēlmi argumentēt pret medību tiesību lietotāju un meža īpašnieku izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to virsmežniecībās un pat vienas virsmežniecības ietvaros limitu noteikšanā tiek piemērota atšķirīga pieeja.
Piemēram, kādā virsmežniecībā pamatā paļaujas uz medību tiesību lietotāju, meža īpašnieku norādījumiem, citā - rodoties strīdiem par populāciju lielumu un nepieciešamajiem limitiem, tiek veiktas kontroluzskaites. Vēršam uzmanību, ka, lai arī pārnadžu un citu medījamo dzīvnieku skaitu Valsts meža dienests novērtē absolūtos skaitļos, ir skaidrs, ka šāds novērtētais skaits nekad nebūs precīzs un tam nav būtiska nozīme pārnadžu gadījumā.
Tāpēc Valsts kontrole nevērtēja skaita precizitāti, bet vērtēja, vai ir izsekojama kopējā izmaiņu tendence un pastāv skaita korelācija ar citiem kritērijiem (piem., barības bāzes pieejamību, postījumiem), taču šādu korelāciju ne vienmēr varēja konstatēt.
Bieži vien primāri meža īpašnieki un medību tiesību lietotāji rosina palielināt pārnadžu medību limitus, norādot uz arvien pieaugošajiem postījumiem.
Vienlaikus, revidentu vērtējumā, nepietiekama vērība tiek pievērsta vairākiem būtiskiem nosacījumiem, kas ir pašu meža īpašnieku un medību tiesību lietotāju kompetencē.
Pirmkārt, lai arī Zemkopības ministrijas kārtība paredz lēmuma pieņemšanā izvērtēt Medību likumā9 zemes īpašniekiem noteikto pienākumu - veikt aizsardzības pasākumus pret potenciālajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem - izpildi, Zemkopības ministrijas kārtība nenosaka, un Valsts meža dienestā nav noteikti vienoti kritēriji un nodrošināta vienota pieeja, lai pārliecinātos, vai šādi pasākumi vispār ir veikti, un kā tos vērtēt.
Otrkārt, meža īpašnieki, mednieki, Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests apzinās situāciju, ka valstī izveidotā atskaišu sistēma nenodrošina ticamus datus par nomedīto dzīvnieku skaitu, tā pieļauj medību tiesību lietotājiem atskaitēs Valsts meža dienestam norādīt jebkādus nomedītos dzīvnieku apjomus, tajā skaitā, piemēram, daļu medību limitu izpildīt “uz papīra” divās pēdējās medību sezonas dienās, lai saglabātu medību limitu nākamajai sezonai un nesaņemtu pārmetumus no meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. Līdz ar to veidojas situācija, ka meža īpašnieki, lauksaimnieki un medību lietotāji uzstāj uz medību limitu palielināšanu, lai arī iepriekšējā medību sezonā medījamie dzīvnieki faktiski nav nomedīti.
Valsts kontrole izprot, ka nomedīšanas apjomu noteikšana ir savstarpējs sadarbības process, bieži vien pusēm saskaroties ar grūtībām vienoties un rast kompromisu, tomēr iepriekš minētais liecina par to, ka meža īpašnieki acīmredzami nepietiekami efektīvi risina jautājumu par medību tiesību lietotājiem noteikto pienākumu izpildi, kā vienīgo situācijas risinājumu redzot pārnadžu medību limitu konsekventu palielināšanu.
AS “Latvijas valsts meži” izveidotā darba grupa (kurā iekļautas medību un lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas) ir uzstājusi uz izmaiņām līdzšinējā Valsts meža dienesta pieejā, norādot uz nepietiekamu zemes īpašnieku un medību tiesību lietotāju iesaistīšanu un viņu viedokļa uzklausīšanu. Norādāms gan, ka revīzijā tika konstatēts gluži pretējais, jo atsevišķās virsmežniecībās nekritiski tika ņemta vērā meža īpašnieku un/vai medību tiesību lietotāju sniegtā informācija. Pēc darba grupas sniegtajiem ierosinājumiem revīzijas noslēgumā Valsts meža dienests izstrādāja procedūru, kas paredz turpmāk lēmumu par nomedīšanas apjomiem faktiski pieņemt medību tiesību lietotāju un meža īpašnieku darba grupai. Darba grupas lēmumu apstiprina virsmežzinis. Lai arī šāda prakse ir vērojama citās valstīs, tomēr šajā situācijā skaidri noteiktai metodikai, kritēriju - par postījumu būtiskumu, ieviestajiem aizsardzības pasākumiem un dzīvnieku blīvumu - izvērtēšanai, ir jo īpaši būtiska nozīme. Vienlaikus, Valsts kontroles ieskatā, ieinteresēto pušu ietekmes palielināšana varētu veicināt pārāk lielu savu interešu pārstāvēšanu un neizslēgtu subjektivitātes faktorus, kas tālākā nākotnē varētu apdraudēt pārnadžu sugu ilgtspēju.
Atzinīgi vērtējams AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām izstrādātais projekts, kas no Eiropas Savienības fondu finansējuma paredz divu gadu periodā izstrādāt mobilo lietotni, kuru izmantojot, tiks fiksēti dati par nomedītajiem dzīvniekiem un postījumiem. Domājams, šāda aplikācija būtiski uzlabos kopējo sugu apsaimniekošanu nākotnē. Vienlaikus norādāms, ka arī šajā gadījumā ir svarīga skaidra metodika, kā minētie dati tiks izmantoti un interpretēti, lai nodrošinātu ticamāko rezultātu.
Vai Valsts meža dienesta īstenotā uzraudzība pār sugu apsaimniekošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu ir pilnveidota?
Medījamo dzīvnieku sugu populācijas stāvokļa novērtēšanai un tai attiecīgu pieļaujamo medību limitu noteikšanai, normatīvajos aktos noteikto medību termiņu noteikšanai nav nozīmes, ja nav izveidota un netiek veikta efektīva kontrole par šo nosacījumu izpildi. Efektīvi kontroli attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību paredz Dzīvotņu direktīva. Tāpat pilnvērtīga medību uzraudzība nodrošina drošu medību norisi, kas novērš nelaimes gadījumus medībās, kuri var būt pat letāli.
Ieviešot Valsts kontroles 2013.gada revīzijā sniegtos ieteikumus, Valsts meža dienests ir izstrādājis un apstiprinājis iekšējo normatīvo aktu, kurā ir pilnveidota kontroļu veikšanas kārtība. Valsts meža dienesta dati liecina, ka kopumā ir uzlabojusies mednieku disciplīna un samazinājies nelaimes gadījumu skaits medībās.
Vienlaikus Valsts kontroles ieskatā joprojām nav pietiekams to vecāko medību inspektoru skaits, kas ir tieši atbildīgi par medību uzraudzību. Uz 21 tūkstoti mednieku ir pieci inspektori (viens divās virsmežniecībās). Kā revīzijā norādīja inspektori, ņemot vērā lielo platību, kontroļu veikšana ir apgrūtināta, piemēram, norādot, ka nokļūšana līdz kontroles veikšanas vietai vien var prasīt trīs stundas vienā virzienā.
Tāpat joprojām netiek nodrošināta informācijas par medību norises vietām reģistrēšana, un tas apgrūtina Valsts meža dienestam efektīvi plānot un veikt medību uzraudzību, kā arī rada papildu izdevumus Valsts meža dienestam.
Situācijā, kad pēc AS “Latvijas valsts meži” un nevalstisko organizāciju aktivitātēm un pārmetumiem tiek rasta iespēja Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros īstenot projektu par mobilās aplikācijas izveidi postījumu uzskatei, kas ir būtiski svarīga informācija meža īpašniekiem un lauksaimniekiem, tajā pašā laikā, ilgstoši neuzskatot par nepieciešamu šīs aplikācijas vai citu resursu ietvaros nodrošināt medību reģistrēšanu,
Zemkopības ministrijas darbības nav vērtējamas kā atbildīgas un vērstas uz medību uzraudzības pilnveidošanu. Tehnoloģiju sniegtās iespējas būtu jāpielieto arī attiecībā uz citu ar medību norisi saistītu datu (par izmantotajiem ieroču izņēmumiem, nakts redzamības tēmekļu, mākslīgo gaismas avotu izmantošanu) reģistrēšanu tiešsaites režīmā, aizstājot papīra atskaites un nodrošinot pilnvērtīgu medību kontroļu veikšanu.
Valsts kontroles vērtējumā, līdz šim arī nav pietiekami risināts jautājums par Valsts meža dienesta un Valsts policijas kopīgu malumedību kontroļu veikšanu, Zemkopības ministrijai nepietiekami pamatojot papildu Valsts policijas resursu nepieciešamību. Saskaņā ar Valsts policijas viedokli sadarbību medību uzraudzības veikšanā apgrūtina Valsts policijas personālsastāva trūkums un esošo darbinieku noslodze.
Būtiskākie ieteikumi
Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai un Valsts meža dienestam ir sniegti ieteikumi, kurus ieviešot Valsts kontrole sagaida, ka tiks pilnveidots ārējais un iekšējais tiesiskais regulējums, pilnveidota sugu monitoringa metodika, kā arī nodrošināta skaidra medījamo sugu apsaimniekošana Valsts meža dienestā un uzlabota medību uzraudzība.
Valsts kontrole sagaida, ka, ieviešot sniegtos ieteikumus:
- tiks veikti grozījumi īpaši aizsargājamo sugu ieguvi regulējošajos normatīvajos aktos, lai lēmumos par lūšu medībām tiktu izvērtētas visas Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīvā noteiktajā prasības atkāpju piemērošanai no šīm sugām stingri noteiktā aizsardzības statusa;
- tiks izvērtēta šī brīža pieeja un metodes īpaši aizsargājamo sugu populācijas novērtēšanā, tostarp, piemēram, apsverot iespēju populācijas novērtējumu veikt sadarbībā ar zinātnisko institūtu “Silava” vai pilnībā deleģējot zinātniskajam institūtam;
- Valsts meža dienestā tiks nodrošināta skaidra un vienota pieeja populācijas stāvokļa novērtējumā un pieļaujamā medību limitu noteikšanā, tajā skaitā vienota pieeja pret normatīvajos aktos meža īpašniekiem un medību tiesību lietotājiem noteikto pienākumu izpildes kontroli, pieņemot lēmumus par pieļaujamo nomedīšanas apjomu;
- tiks uzlabota medību uzraudzības kapacitāte un rasta iespēja izveidot medību reģistrēšanu, tādējādi uzlabojot Valsts meža dienesta medību kontroles un finanšu resursu izmantošanas efektivitāti.