Runa partijas „Austošā saule Latvijai” protestā pret masu imigrāciju

Latviešu tauta šobrīd saskaras ar trim jautājumiem, kas tieši apdraud latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu – ģeopolitiskie draudi no Krievijas, dzimstības krīze un trešais – masu imigrācija.

Ģeopolitiskais drauds no Krievijas nav mūsu radīts – mēs varam stiprināt alianses un savu armiju, gatavoties sliktākajam. Dzimstības krīze ir mūsu valdības atbildība – kaut arī visas Rietumu valstis saskaras ar ievērojamu dzimstības kritumu un nevienai nav izdevies atrast visaptverošus risinājumus, nekas neattaisno to, ka mūsu valdība risinājumus nemeklē vispār.

Masu imigrācija tikmēr ir unikāls drauds, jo tā ir pilnībā mūsu valdības izvēlēta politika. Tas ir novēršams drauds, ko mūsu valdība ir izvēlējusies uzlikt uz mūsu tautas pleciem. Tas ir drauds, kas neskaitāmas reizes ir parādījis savas ekonomiskās, sociālās un kultūras sekas citās Rietumu valstīs.

“Jaunā Vienotība” ir ne vien ieraudzījusi grābekli un izlēmusi uz tā uzkāpt, bet šo grābekli pat īpaši pasūtījusi no citām valstīm un uzlekusi uz tā no visas sirds un ar visu savu iekļaujošo toleranci.

1968. gadā britu konservatīvais politiķis Īnoks Pauels uzstājās ar runu, pēc kuras viņa politiskajai karjerai tika pielikts punkts. Viņš pauda bažas par imigrāciju un tās sekām. Tolaik Britu salu pamatiedzīvotāji savā zemē bija absolūtais vairākums – angļu situācija bija daudzkārt labvēlīgāka nekā latviešu situācija tolaik PSRS okupācijas apstākļos.

Īnoka Pauela laikā Lielbritānijā ik gadu ieceļoja 50 000 imigrantu no trešās pasaules – tas ir skaitlis, ko šobrīd Latvijā ar uzturēšanās atļaujām ielaiž “Jaunās Vienotības” valdība.

2023. gadā Lielbritānijā ieceļoja 1,2 miljoni imigrantu.  Birmingemā, kur Paules teica savu runu, britu pamatiedzīvotāji šobrīd ir 42% , bet Londonā 36,8% . Jebkuras tautas kļūšana par mazākumu tās dzimtajā zemē ir traģēdija un vienmēr nes ciešanas.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Lielbritānijas iedzīvotāji nekad nebalsoja par savas tautas aizstāšanu – viņiem tas tika uzspiests. Shēma visās valstīs ir vienāda – vispirms tiek runāts par pagaidu darbaspēku, tad šis darbaspēks kļūst par pastāvīgām kopienām, tad notiek ģimeņu apvienošanās, bet pēc tam kreisie politiķi slūžas atver pilnībā, lai ielaistu miljoniem trešās pasaules iedzīvotāju, aizbildinoties ar nepieciešamību pēc “dažādības”.

Veidojas paralēlas kopienas, kuras dzīvo no Rietumu kultūras atšķirīgā vērtību pasaulē, kas ietver terorisma un noziedzības pieaugumu.

Mums jau saknē jānoraida ideja par imigrāciju kā darbaspēka jautājuma risinājumu vai ekonomiskās izaugsmes avotu. Tas ir kā slāpju veldzēšanai dzert jūras ūdeni.

Turklāt liela daļa profesiju, kurās šobrīd notiek lētā darbaspēka ievešana, pēc dažiem gadiem jau būs aizstātas ar mākslīgo intelektu un automatizāciju. Tas ir tiešām savādi, ka ļaudis, kas sevi dēvē par moderniem un progresīviem, neko par to nav dzirdējuši un uzstāj, ka, piemēram, ēdiens ir jāpiegādā Indijas pilsoņiem.

Tāpat ir savādi, ka ļaudis, kas sevi dēvē par kreisajiem un sociālistiem, uzstāj uz lētāka darbaspēka ievešanu, kas pēc elementāras ekonomiskās loģikas nozīmē mūsu pašu strādnieku algu pieauguma apturēšanu vai pat kritumu.

Savukārt savādi ir arī tas, ka mūsu feministes raksta, ka daudz drošāk jūtas “dažādībā”, kad šo dažādību veido cilvēki no kultūrām, kur sieviete tiek uzskatīta par vīra īpašumu un par izvarošanu soda izvaroto sievieti. Tur tiešām jāprasa padoms Freida kungam, jo ar normālu politisko loģiku šādu pašnāvnieciskumu ir grūti izskaidrot.

Atgriežoties pie ekonomikas – Lielbritānijā masu imigrācija kopš 2001. gada britu nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi 15 miljardus mārciņu gadā..  Zviedrijā un Beļģijā bezdarba līmenis trešo valstu pilsoņiem bija attiecīgi par 18,2 un 12,4 procentu punktiem augstāks nekā pilsoņiem.  Nīderlandes pētnieki ir secinājuši, ka imigrācijas kopējās neto izmaksas ir vidēji ap 17 miljardiem eiro gadā, kas 2016. gadā imigrācijas krīzes rezultātā sasniedza 32 miljardus eiro.  56% no visiem sociālajiem pabalstiem Norvēģijā tika izmaksāti Āzijas un Āfrikas izcelsmes imigrantiem.  Zviedrijā imigrantu īpatsvars izmaksāto sociālo pabalstu saņēmēju vidū ir 58%, un Zviedrijas Pensiju aģentūra brīdina, ka imigrācija ilgtermiņā dubulto valsts pensiju izmaksas.  Citiem vārdiem - labklājības sistēma bez robežām ir ekonomiska pašnāvība.

Eiropas pamatiedzīvotāji ne tikai neko neiegūst no imigrācijas – viņi piemaksā par savu aizvietošanu, par terorismu un par savu meiteņu seksuālo izmantošanu.

Bēdīgi slavenas ir Roteremas un citu Anglijas mazo pilsētu izvarotāju bandas, kas mērķtiecīgi un ar lielu naidu pret kristiešiem un baltajiem eiropiešiem ir seksuāli izmantojušas un spīdzinājušas tūkstošiem angļu meiteņu. Šos noziegumus britu varas iestādes centās noslēpt, lai izvairītos no apsūdzībām rasismā un naida kurināšanā.

Jau šobrīd mēs dzirdam par pirmajiem seksuālās uzmākšanās gadījumiem no imigrantiem Latvijā. Lai piedod “Jaunās Vienotības” politiķis Stalts, bet mums nenāk smiekli par viņa jokiem 1. aprīlī saistībā ar viņa partijas īstenoto imigrācijas politiku.

Un tā, protams, ir taisnība, ka vairākums musulmaņu nav teroristi. Kamēr runa ir par atsevišķiem indivīdiem un paraugpilsoņiem no citām kultūrām, tikmēr Latvija tiks galā. Taču Latvija netiks galā ar veselu tautu un kultūru importu, ar jaunām kopienām un “no-go” zonām.

Mēs nevaram arī izlikties un noliegt faktus. Lai musulmaņi savās zemēs dzīvo mierā, un to mēs no sirds novēlam. Taču tā pamatā ir viena reliģija, kuras radikālais spārns principā noliedz Rietumu kultūras vērtības šeit Eiropā – valsts un reliģijas nošķirtību, vārda brīvību un sieviešu tiesības.

Tā ir civilizācija, kas vēstures gaitā ir apdraudējusi Eiropas kristīgās civilizācijas pastāvēšanu kā tādu. Tikai vienas reliģiskās grupas radikāļi pēdējās desmitgadēs Eiropā ir sarīkojuši vairākus slaktiņus sava Dieva vārdā. Tā ir tā pati reliģija, kuras pārstāvji Lielbritānijā daudz biežāk ir izvēlējušies pievienoties “Islāma valsts” teroristu grupējumam nekā dienēt britu armijas sastāvā.  Austrumu kultūrām ir ilga atmiņa – mums arī nevajadzētu dzīvot amnēzijā un ignorēt vēstures un nesenās politikas patiesības.

Kad mums vietējie musulmaņu kopienas līderi saka, ka mums vienkārši vajag tuvāk iepazīt islāmu, ir jāatbild – paldies, nevēlamies! Mēs jūs cienām kā cilvēkus, mēs respektējam katra reliģiskās jūtas, bet Latvijai jāpaliek latviskai un tas attiecas arī uz mūsu galvaspilsētas ielām un publisko telpu. Mošejai Latvijā nav jābūt! Satversmes tēvi pirms gadsimta, formulējot valsts attieksmi reliģisko brīvību jautājumā, domāja par katolicisma un protestantisma attiecībām Latvijā, nevis par situāciju, kurā esam tagad un kur atbildes jārod mums pašiem.

Mums nav jāatstāj cīņa ar masu imigrācijas sekām nākamajām paaudzēm – mums tā ir jānovērš jau tagad! Mēs nevēlamies kontrolētu imigrāciju, bet gan tās apturēšanu.

Mēs nevēlamies izvarotāju bandas, noziedznieku grupu cīņas ielās, teroristiskas organizācijas, labklājības sistēmas bankrotu un ekonomisko lejupslīdi.

Īnoka Pauela brīdinājumi Lielbritānijā netika ņemti vērā – Rietumeiropas gadījumā vēl varētu teikt, ka nebija zināms, cik liela katastrofa izrādīsies masu imigrācijas politika. Mums šāda attaisnojuma nav.

Evikas Siliņas valdības imigrācijas politika ir vai nu apzināts ļaunums, vai stulbums, vai abi. Jebkurā gadījumā šī politika ir valdības atbildība. Un atbildību mēs pieprasām!

Nē masu imigrācijai! Nē islamizācijai! Par latvisku Latviju!

Novērtē šo rakstu: