Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.

Latviešu tauta šobrīd saskaras ar trim jautājumiem, kas tieši apdraud latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu – ģeopolitiskie draudi no Krievijas, dzimstības krīze un trešais – masu imigrācija.

Ģeopolitiskais drauds no Krievijas nav mūsu radīts – mēs varam stiprināt alianses un savu armiju, gatavoties sliktākajam. Dzimstības krīze ir mūsu valdības atbildība – kaut arī visas Rietumu valstis saskaras ar ievērojamu dzimstības kritumu un nevienai nav izdevies atrast visaptverošus risinājumus, nekas neattaisno to, ka mūsu valdība risinājumus nemeklē vispār.

Masu imigrācija tikmēr ir unikāls drauds, jo tā ir pilnībā mūsu valdības izvēlēta politika. Tas ir novēršams drauds, ko mūsu valdība ir izvēlējusies uzlikt uz mūsu tautas pleciem. Tas ir drauds, kas neskaitāmas reizes ir parādījis savas ekonomiskās, sociālās un kultūras sekas citās Rietumu valstīs.

“Jaunā Vienotība” ir ne vien ieraudzījusi grābekli un izlēmusi uz tā uzkāpt, bet šo grābekli pat īpaši pasūtījusi no citām valstīm un uzlekusi uz tā no visas sirds un ar visu savu iekļaujošo toleranci.

1968. gadā britu konservatīvais politiķis Īnoks Pauels uzstājās ar runu, pēc kuras viņa politiskajai karjerai tika pielikts punkts. Viņš pauda bažas par imigrāciju un tās sekām. Tolaik Britu salu pamatiedzīvotāji savā zemē bija absolūtais vairākums – angļu situācija bija daudzkārt labvēlīgāka nekā latviešu situācija tolaik PSRS okupācijas apstākļos.

Īnoka Pauela laikā Lielbritānijā ik gadu ieceļoja 50 000 imigrantu no trešās pasaules – tas ir skaitlis, ko šobrīd Latvijā ar uzturēšanās atļaujām ielaiž “Jaunās Vienotības” valdība.

2023. gadā Lielbritānijā ieceļoja 1,2 miljoni imigrantu.  Birmingemā, kur Paules teica savu runu, britu pamatiedzīvotāji šobrīd ir 42% , bet Londonā 36,8% . Jebkuras tautas kļūšana par mazākumu tās dzimtajā zemē ir traģēdija un vienmēr nes ciešanas.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Lielbritānijas iedzīvotāji nekad nebalsoja par savas tautas aizstāšanu – viņiem tas tika uzspiests. Shēma visās valstīs ir vienāda – vispirms tiek runāts par pagaidu darbaspēku, tad šis darbaspēks kļūst par pastāvīgām kopienām, tad notiek ģimeņu apvienošanās, bet pēc tam kreisie politiķi slūžas atver pilnībā, lai ielaistu miljoniem trešās pasaules iedzīvotāju, aizbildinoties ar nepieciešamību pēc “dažādības”.

Veidojas paralēlas kopienas, kuras dzīvo no Rietumu kultūras atšķirīgā vērtību pasaulē, kas ietver terorisma un noziedzības pieaugumu.

Mums jau saknē jānoraida ideja par imigrāciju kā darbaspēka jautājuma risinājumu vai ekonomiskās izaugsmes avotu. Tas ir kā slāpju veldzēšanai dzert jūras ūdeni.

Turklāt liela daļa profesiju, kurās šobrīd notiek lētā darbaspēka ievešana, pēc dažiem gadiem jau būs aizstātas ar mākslīgo intelektu un automatizāciju. Tas ir tiešām savādi, ka ļaudis, kas sevi dēvē par moderniem un progresīviem, neko par to nav dzirdējuši un uzstāj, ka, piemēram, ēdiens ir jāpiegādā Indijas pilsoņiem.

Tāpat ir savādi, ka ļaudis, kas sevi dēvē par kreisajiem un sociālistiem, uzstāj uz lētāka darbaspēka ievešanu, kas pēc elementāras ekonomiskās loģikas nozīmē mūsu pašu strādnieku algu pieauguma apturēšanu vai pat kritumu.

Savukārt savādi ir arī tas, ka mūsu feministes raksta, ka daudz drošāk jūtas “dažādībā”, kad šo dažādību veido cilvēki no kultūrām, kur sieviete tiek uzskatīta par vīra īpašumu un par izvarošanu soda izvaroto sievieti. Tur tiešām jāprasa padoms Freida kungam, jo ar normālu politisko loģiku šādu pašnāvnieciskumu ir grūti izskaidrot.

Atgriežoties pie ekonomikas – Lielbritānijā masu imigrācija kopš 2001. gada britu nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi 15 miljardus mārciņu gadā..  Zviedrijā un Beļģijā bezdarba līmenis trešo valstu pilsoņiem bija attiecīgi par 18,2 un 12,4 procentu punktiem augstāks nekā pilsoņiem.  Nīderlandes pētnieki ir secinājuši, ka imigrācijas kopējās neto izmaksas ir vidēji ap 17 miljardiem eiro gadā, kas 2016. gadā imigrācijas krīzes rezultātā sasniedza 32 miljardus eiro.  56% no visiem sociālajiem pabalstiem Norvēģijā tika izmaksāti Āzijas un Āfrikas izcelsmes imigrantiem.  Zviedrijā imigrantu īpatsvars izmaksāto sociālo pabalstu saņēmēju vidū ir 58%, un Zviedrijas Pensiju aģentūra brīdina, ka imigrācija ilgtermiņā dubulto valsts pensiju izmaksas.  Citiem vārdiem - labklājības sistēma bez robežām ir ekonomiska pašnāvība.

Eiropas pamatiedzīvotāji ne tikai neko neiegūst no imigrācijas – viņi piemaksā par savu aizvietošanu, par terorismu un par savu meiteņu seksuālo izmantošanu.

Bēdīgi slavenas ir Roteremas un citu Anglijas mazo pilsētu izvarotāju bandas, kas mērķtiecīgi un ar lielu naidu pret kristiešiem un baltajiem eiropiešiem ir seksuāli izmantojušas un spīdzinājušas tūkstošiem angļu meiteņu. Šos noziegumus britu varas iestādes centās noslēpt, lai izvairītos no apsūdzībām rasismā un naida kurināšanā.

Jau šobrīd mēs dzirdam par pirmajiem seksuālās uzmākšanās gadījumiem no imigrantiem Latvijā. Lai piedod “Jaunās Vienotības” politiķis Stalts, bet mums nenāk smiekli par viņa jokiem 1. aprīlī saistībā ar viņa partijas īstenoto imigrācijas politiku.

Un tā, protams, ir taisnība, ka vairākums musulmaņu nav teroristi. Kamēr runa ir par atsevišķiem indivīdiem un paraugpilsoņiem no citām kultūrām, tikmēr Latvija tiks galā. Taču Latvija netiks galā ar veselu tautu un kultūru importu, ar jaunām kopienām un “no-go” zonām.

Mēs nevaram arī izlikties un noliegt faktus. Lai musulmaņi savās zemēs dzīvo mierā, un to mēs no sirds novēlam. Taču tā pamatā ir viena reliģija, kuras radikālais spārns principā noliedz Rietumu kultūras vērtības šeit Eiropā – valsts un reliģijas nošķirtību, vārda brīvību un sieviešu tiesības.

Tā ir civilizācija, kas vēstures gaitā ir apdraudējusi Eiropas kristīgās civilizācijas pastāvēšanu kā tādu. Tikai vienas reliģiskās grupas radikāļi pēdējās desmitgadēs Eiropā ir sarīkojuši vairākus slaktiņus sava Dieva vārdā. Tā ir tā pati reliģija, kuras pārstāvji Lielbritānijā daudz biežāk ir izvēlējušies pievienoties “Islāma valsts” teroristu grupējumam nekā dienēt britu armijas sastāvā.  Austrumu kultūrām ir ilga atmiņa – mums arī nevajadzētu dzīvot amnēzijā un ignorēt vēstures un nesenās politikas patiesības.

Kad mums vietējie musulmaņu kopienas līderi saka, ka mums vienkārši vajag tuvāk iepazīt islāmu, ir jāatbild – paldies, nevēlamies! Mēs jūs cienām kā cilvēkus, mēs respektējam katra reliģiskās jūtas, bet Latvijai jāpaliek latviskai un tas attiecas arī uz mūsu galvaspilsētas ielām un publisko telpu. Mošejai Latvijā nav jābūt! Satversmes tēvi pirms gadsimta, formulējot valsts attieksmi reliģisko brīvību jautājumā, domāja par katolicisma un protestantisma attiecībām Latvijā, nevis par situāciju, kurā esam tagad un kur atbildes jārod mums pašiem.

Mums nav jāatstāj cīņa ar masu imigrācijas sekām nākamajām paaudzēm – mums tā ir jānovērš jau tagad! Mēs nevēlamies kontrolētu imigrāciju, bet gan tās apturēšanu.

Mēs nevēlamies izvarotāju bandas, noziedznieku grupu cīņas ielās, teroristiskas organizācijas, labklājības sistēmas bankrotu un ekonomisko lejupslīdi.

Īnoka Pauela brīdinājumi Lielbritānijā netika ņemti vērā – Rietumeiropas gadījumā vēl varētu teikt, ka nebija zināms, cik liela katastrofa izrādīsies masu imigrācijas politika. Mums šāda attaisnojuma nav.

Evikas Siliņas valdības imigrācijas politika ir vai nu apzināts ļaunums, vai stulbums, vai abi. Jebkurā gadījumā šī politika ir valdības atbildība. Un atbildību mēs pieprasām!

Nē masu imigrācijai! Nē islamizācijai! Par latvisku Latviju!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Šeit īstā eksministra Sprūda runas versija

Foto“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Lasīt visu...

21

VID kārtējās kļūdas un Jūsu tiesības: Senāts nostiprina tiesības uz nemantiskā kaitējuma atlīdzību par nepamatotu īpašuma konfiskāciju

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Lasīt visu...

12

Sprūd, kur ir dronu siena?

FotoŠodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Lasīt visu...

18

Vēl tikai dažus gadus jāpakaro, un varbūt viss būs labi

FotoKrievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Lasīt visu...

18

"airBaltic" nepieciešama reanimācija, ne plāksteri

FotoKatrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Lasīt visu...

3

Es jau ierobežoju pārtikas cenas un degvielas cenas, un tagad man ir jaunas lieliskas idejas!

FotoMazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Lasīt visu...

21

Reformas bez atmiņas un pārmaiņām

FotoDiskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvieši vai sistēma? Kur beidzas kultūra un sākas institūcijas?

1796.​gadā Eiropas domātāji ar pārsteigumu un satraukumu atklāja, ka pašā kontinenta sirdī eksistē "pelēkā zona" – sabiedrība,...

Foto

Cīņa pret vēju. Kas stāv aiz “Drosmes darīt” drosmes?

Latvijas publiskajā telpā netrūkst organizāciju, kas drosmīgi runā “tautas vārdā”. Dažām pat nosaukums to sola jau iepriekš....

Foto

„Progresīvie” jau šodien vājina Latviju kā nacionālu valsti

Es diezgan kategoriski nepiekrītu tam, kā Alvis Hermanis raksturo Progresīvos. Man viņi nesaistās ar Sibīriju vai totalitāriem režīmiem —...

Foto

Vai valsts pārvalde var būt „godīga”? Tīri teorētiski?

Var, bet tikai vienā kontekstā. Ja tā nodarbojas tikai ar vienu - pārdala nodokļus - pamatā algu nodokļus...

Foto

Vēja parki un politiskā korupcija

Mēdz teikt, ka tajos gadījumos, kad nesaproti politiķu rīcību, esot jāatceras - politikā viss grozas tikai ap naudu un varu. Tātad...

Foto

Feministu diskusija par (paš)cenzūru mūsu literatūrā konstatē: Latvijā tāda neeksistē. Bet ir nianses

Godīga un atklāta diskusija Raiņa un Aspazijas muzejā par ārēju cenzūru un iekšēju...

Foto

Neatrisināti konflikti vēja parku lēmumos apdraud Latvijas drošību

Atjaunojamā enerģija ir gan Eiropas Savienības, gan Latvijas stratēģiska prioritāte. Kā deputāte, kura ir strādājusi pie likuma par...

Foto

Nodokļi vai tomēr cilvēki?

Darba un privātās dzīves līdzsvars pēdējā laikā tiek piesaukts bieži. Pamatjautājums - vai tā ir tikai kārtējā modernā parunāšana par tēmu vai...

Foto

Martas Krustiņsones atdzimšana!

Mīlot savus bērnus, mēs cenšamies dot viņiem to labāko, tajā skaitā arī vārdus. Kā teiktu mans “dzīves skolotājs” Mārtiņš Luters, - vārds tev...

Foto

Progresīvā ekspertīze

Latvijas mūsdienu politikas lielākā problēma ir dziļa un daudzslāņaina: valsts stāvoklis ir nonācis līdz kritiskam punktam ar ekonomisko stagnāciju, demogrāfisko krīzi, sociālo nevienlīdzību un...

Foto

Korupcijas sindroms Latvijā: elites karteļu fāze un trīs radikāli soļi kā risinājums, lai labklājība sekotu masveidā

Latvija 2026. gadā joprojām atrodas "elites karteļu fāzē” korupcijas attīstībā....

Foto

Par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu

Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas...

Foto

Aizliegums saukt lietas īstajos vārdos ir tikai veids, kā aizsargāt zagli un prokuratūru

Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts...

Foto

Pensiju fondu pārvaldnieki cīnās un stāvēs līdz pēdējai iespējai

Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju...

Foto

Kāda gan tur problēma, ja Latvijā ieplūdīs daži simti tūkstošu migrantu: vēstule Edvardam Ratniekam un atsevišķiem politiķiem

Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs...

Foto

Runa partijas „Austošā saule Latvijai” protestā pret masu imigrāciju

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu...

Foto

Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē

Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1,...

Foto

"Ja likums nav taisnīgs pret visiem, man nav morāla pienākuma to ievērot"

Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā...

Foto

Rinkēvič, „pārcērt nabas saiti” ar Eviku Siliņu un „Vienotību”, nevis gāzies ar viņiem bezdibenī!

Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs,...

Foto

Kādu signālu potenciālajam uzbrucējam esam raidījuši, tik haotiski reaģējot uz droniem?

Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons,...

Foto

Atziņas par Satversmes tiesas spriedumu un sabiedriskā medija lomu Latvijā

1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības...