Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūrā pārbaudi par SAB augsta ranga amatpersonas saistību ar naudas atmazgātāju Arti Hartmani veiks īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa.
Oficiāli pirmdien bija tikai paziņojums, ka Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude par situāciju Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Taču neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, liecina, ka pārbaudi uzdots veikt Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotajai prokuroru nodaļai, kuras kompetencē ir drošības iestāžu, to vidū SAB uzraudzība.
Turklāt netiek izslēgts, ka šīs pārbaudes laikā prokuratūra atkārtoti pieķersies 2006.gadā KNAB sāktajam, bet pēc vairāku avotu Pietiek atzītā „uz bremzēm” noliktajam kriminālprocesam par nu jau bijušā SAB izlūkošanas šefa Aigara Bora, iespējams, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.
Šī kriminālprocesa ietvaros, kuru SAB preses dienests nodēvējis par „vecu lietu”, jau 2006.gadā tika pētīta Bora saistība ar Liepājas uzņēmēju, tagad naudas atmazgāšanā aizdomās turēto Hartmani.
Lietā, kurai noteikta īpaša slepenība, tikušas noklausītas gan Hartmaņa, gan Bora telefonsarunas. Pēc vairāku avotu teiktā, šajā kriminālprocesā esot bijis daudz „interesantu” materiālu, taču pēc lietas nodošanas prokuratūrai ar augstu amatpersonu iejaukšanos tā izbeigta un Bors attaisnots.
Tagad, kad prokuratūra atsākusi pārbaudi par SAB, kurā tiks pārbaudīta arī Bora saistība ar naudas atmazgātāju un iespējamo piesegpasu izkārtošanu, būtiskākais esot, lai lieta atkal netiek nolikta „uz bremzēm”.
Prokuratūra pārbaudi sākusi pēc Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) pieprasījuma sniegt skaidrojumu saistībā ar izskanējušo informāciju par Bora iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu.
Pietiek jau ziņoja, ka Bors pēc neoficiālas informācijas darbu augstajā SAB izlūkošanas šefa amatā pametis. SAB šādu informāciju nekomentē.
Ar Saeimas NDK priekšsēdi Gundaru Daudzi (ZZS) Pietiek pirmdien neizdevās sazināties. Daudze, kā atzina viņam pietuvinātas personas, esot saslimis.
SAB noraidījis biroja augstu amatpersonu saistību ar naudas atmazgātāju Hartmani. Taču Bora sieva Bora ilgstoši bijusi Hartmaņa biznesa partnere viņam piederošajā firmā Baltic Bunkering Company. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policija Hartmani tur aizdomās par aptuveni 140 miljonu latu naudas atmazgāšanu, kas īstenota kopš 2006.gada. Hartmanis Latviju pametis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.