Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem
Kultūras ministrija22.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
1) valsts tiešās pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžos tiek norādīta maksāšanas kārtība, atvieglojumi, to piemērošanas nosacījumi un citi īpašie nosacījumi;
2) valsts kapitālsabiedrību biļešu cenu politika, kā arī bezmaksas ielūgumu un biļešu izsniegšanas kārtības izstrāde ir valsts kapitālsabiedrības valdes atbildība (parasti tiek izstrādāts valdes apstiprināts iekšējs normatīvais akts, kurā atrunāti bezmaksas ielūgumu piešķiršanas kritēriji, personu loks, amatpersona, kura pieņem lēmumu par bezmaksas ielūgumu piešķiršanu, maksimālais bezmaksas ielūgumu skaits no kopējā biļešu skaita, kā arī cita pēc katras kapitālsabiedrības ieskatiem būtiska informācija)
Papildus KM ar kultūrkapitālsabiedrībām noslēgtajos līdzdarbības līgumos par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā ir noteikts ierobežojums, ka kultūrkapitālsabiedrībai ir tiesības reprezentācijas nolūkos izsniegt ielūgumus ne vairāk kā 6% apmērā no kopējā biļešu skaita vidēji gadā. Minētais ierobežojums ir noteikts vienādā apjomā visām kultūrkapitālsabiedrībām un ir saistīts ar kultūrkapitālsabiedrībā izstrādāto biļešu cenu politiku, katras izrādes/koncerta māksliniecisko vērtību un popularitāti, kā arī izrādes/koncerta vajadzībām pieejamām telpām.
Neatbalstām jauna ārējā normatīva akta izstrādi attiecībā uz ielūdzamo personu skaita un kategorijas noteikšanu.
- Pasākumi ir daudzveidīgi, kā arī atšķiras to saturs:
Neredzam, kā būtu iespējams izstrādāt vienotu kārtību ielūdzamo personu saraksta izveidei uz Vispārējiem Dziesmu un Deju svētkiem un, piemēram, LV100 lielākās norises bērniem un jauniešiem „Latvijas skolas soma” atklāšanas pasākumu, uz kuru tika aicināti un to apmeklēja 7.-9.klašu skolēni no visām Latvijas pašvaldībām
- Tāpat Tieslietu ministrija ir vērsusi mūsu uzmanību uz to, ka, publiskojot uz pasākumiem ielūgto personu sarakstu, pastāv risks pārkāpt Satversmes 96.pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumu izpildi par personas datu tiesisku apstrādi.
- Valsts pārvalde virzās administratīvā sloga mazināšanas virzienā. Vakar valdība apstiprināja Valsts kancelejas piedāvājumu par „nulles birokrātijas” pieeju, vienlaikus Valsts kontrole iniciē jauna normatīvā regulējuma radīšanu tur, kur likumdošanas normas jau ir un darbojas.
Valsts kontrolei jau sniegta atbilde, ka tiek izvērtēta iespēja atbalstīt personu kategoriju saraksta publiskošanu uz noteiktā sarakstā iekļautiem nozīmīgiem pasākumiem, līdzīgi kā tas tika īstenots, organizējot XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV Deju svētkus.
Tāpat vēlamies vērst uzmanību, ka attiecībā uz informācijas publiskošanu saskaņā ar citiem likumiem [piemēram, Iesniegumu likumu vai Informācijas atklātības likumu] sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
