Sabiedriskais medijs ir "piemirsis" faktus un sniedzis selektīvi atlasītu informāciju
Kirovs Lipmans21.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 20. septembrī LTV1 "Dienas ziņās" tika pārraidīts sižets par Privatizācijas aģentūras (PA) vēršanos tiesā pret mani un dēlu. Diemžēl esmu spiests norādīt, ka sabiedriskais medijs lietas būtību skatītājiem pasniedza, selektīvi atlasot faktus un cits noklusējot, turklāt žurnāliste neuzskatīja par vajadzīgu uzklausīt arī manu viedokli, neraugoties uz to, ka PA ir vērsusies tieši pret manu dēlu un mani.
Ņemot vērā notikušo, esmu spiests norādīt uz vairākiem sabiedriskā medija noklusētiem faktiem.
Pirmkārt, strīdam par to, vai 2014. gadā bija vai nebija jāizsaka akciju atpirkuma piedāvājums mazākuma akcionāriem, pirmsākumi saistīti ar to, ka Latvijas valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā bija oficiāli rakstiski apliecinājusi, ka mans dēls drīkst iegādāties 0,04 procentus AS "Grindeks" akciju un pēc tam nebūs jāizsaka obligātais akciju piedāvājums, bet pēc dažiem gadiem paziņoja jau pilnīgi pretējo. Diemžēl, kā redzams no sižeta, sabiedrisko mediju šāda valsts institūcijas izdarīta uzņēmēju krāpšana ne tikai neuztrauc, bet pat neinteresē.
Otrkārt, viena mazākuma akcionāra sūdzība par tieši šo pašu jautājumu jau ir izskatīta divās tiesas instancēs un abās ir noraidīta kā nepamatota.
Treškārt, sabiedriskais medijs vispār ignorēja faktu, ka 2014. gadā – laikā, uz kuru attiecināms tiesā izskatāmais strīds, PA „Grindeks” akcijas ne tikai negatavojās pārdot akcijas, bet arī nevarēja to darīt, jo šīs akcijas nemaz nebija nodotas tās valdījumā. Vēl vairāk – arī Latvijas valsts šīs akcijas tolaik pārdot nemaz netaisījās: tikai 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība pieņēma rīkojumu Nr. 642, kas paredzēja "Grindeks" un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.
Ceturtkārt, Privatizācijas aģentūra pārdeva valstij piederošās akcijas par gandrīz vai iespējami neizdevīgāko cenu (3,85 EUR par akciju), lai gan nekas netraucēja pārdot tad, kad cena biržā bija augstāka. Lai "kompensētu" savas nekompetences vai citu motīvu vadītas rīcības sekas, tagad PA vēršas pret uzņēmējiem, kas "Grindeks" peļņu ir investējuši modernizācijā un attīstībā, panākot, ka uzņēmums ir desmitiem reižu palielinājis apgrozījumu un kļuvis ne tikai par farmācijas nozares līderi, bet par vienu no vadošajiem rūpniecības uzņēmumiem Latvijā.
Es esmu pārliecināts, ka tiesa noraidīs PA prasību un taisnība uzvarēs. Diemžēl nav pārliecības, ka plašāka sabiedrība par to vispār uzzinās, ja sabiedriskais medijs nemainīs savu attieksmi pret notikumu un norišu objektīvu atspoguļojumu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.