Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka Latvijas Televīzija manipulē ar aptauju datiem un reizēm, kad tie neatbilst „redakcijas viedoklim”, šos datus uz laiku noslēpj, ir pilnīgi normāli, - tas izriet no sabiedrisko mediju ombuda izstrādājuma Andas Rožukalnes atzinuma saistībā ar „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas manipulatīvo rīcību ar SKDS datiem par partiju reitingiem pagājušā gada nogalē. „Sabiedriskajai” Latvijas Televīzijai vien derētu „rūpēties, lai redakcionālo lēmumu skaidrojumi būtu saprotami pēc būtības, neatkarīgi no satura platformas”. Pietiek šodien publicē gan Lato Lapsas iesniegumu ombuda izstrādājumam, gan arī Andas Rožukalnes atzinumu.

Lato Lapsas iesniegums ombuda izstrādājumam Andai Rožukalnei

„Šā gada 23. decembrī „sabiedriskā” medija mājaslapā publicēts raksts, par kura autoru uzdota „LTV Panorāma” un kurā minēts:

„Decembris premjeres Evikas Siliņas partijai "Jaunā Vienotība" nav bijis veiksmīgs, pētījuma centra SKDS aptauja liecina, ka partijas reitings ievērojami krities. Tiesa, tā saglabāja līderpozīcijas, un tai sekoja Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība.

Politisko partiju reitingi decembrī (aptauja notika no 2. līdz 11. decembrim) liecina, ka uz jautājumu "Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību Jūs balsotu", 8,3% atbildējuši, ka par "Jauno Vienotību", par Zaļo un Zemnieku savienību balsotu 7,8%.

Nacionālā apvienība ir trešajā vietā, tā tikai nedaudz atpaliek no ZZS, ar 7,7%, tai seko partija "Latvija pirmajā vietā" – 7,2%, tālāk "Progresīvie" – 6,7%, "Stabilitātei!" – 5,8% un "Apvienotais saraksts" – 5,6%.

Decembrī "Jaunā Vienotība" ir piedzīvojusi ievērojamu kritumu. Salīdzinot ar novembri, reitingi samazinājušies par 2,8 procentpunktiem. Savukārt Nacionālā apvienība pieaudzējusi popularitāti decembrī par 1,5 procentpunktiem. 

Novembrī par "Jauno Vienotību" bija gatavi balsot 11,1% aptaujāto. LTV redakcionālais lēmums bija novembra reitingus atsevišķi neizcelt, jo aptauja veikta laikā, kad tikai sāka uzņemt apgriezienus bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") skandāls ar privātajiem lidojumiem, un varēja maldināt sabiedrību.”

No šī raksta izriet, ka kādas neminētas personas – visticamākais, VSIA „Latvijas Televīzija” darbinieki, bet, iespējams, arī vēl citas personas – šā gada novembrī ir pieņēmušas lēmumu noslēpt no sabiedrības nozīmīgu informāciju – pētījumu centra SKDS sagatavotos un VSIA „Latvijas Televīzija” nodotos politisko partiju šā gada novembra reitingus, jo šī informācija varējusi „maldināt sabiedrību”.

Politisko partiju reitingi ir informācija, kas rāda sabiedrības viedokli par konkrētām partijām aptaujas veikšanas laikā, un kā tāda tā var maldināt sabiedrību tikai gadījumā, ja ir tikusi viltota.

Publikācijā nav minēts nekas tāds, kas norādītu uz to, ka vārdā neminētajām personām - VSIA „Latvijas Televīzija” darbiniekiem vai citām lēmumu pieņēmušajām personām – būtu bijusi informācija par to, ka aptaujas rezultāti ir viltoti.

Ne par šiem, ne par kādiem citiem pētījumu centra SKDS sagatavotiem reitingiem VSIA „Latvijas Televīzija” darbinieki nekad nav izteikuši faktos pamatotu viedokli, ka tie būtu viltoti.

Tieši pretēji: rakstā ir skaidri norādīts, ka vārdā neminētās personas – VSIA „Latvijas Televīzija” darbinieki vai vēl citas personas – lēmumu noslēpt no sabiedrības nozīmīgu informāciju – pētījumu centra SKDS sagatavotos un VSIA „Latvijas Televīzija” nodotos politisko partiju šā gada novembra reitingus – šā gada novembrī ir pieņēmušas tikai tāpēc, ka nav vēlējušās, lai sabiedrība iepazīstas ar šo informāciju.

Tādējādi ir acīmredzama šo vārdā neminēto personu vēlme manipulēt ar sabiedrības viedokli, slēpjot no tās nozīmīgu informāciju, kas ir absolūti pretēja sabiedriskajiem medijiem noteiktajiem pienākumiem un diskreditē sabiedrisko mediju darbu.

Fakts, ka ir notikusi manipulēšana ar sabiedrības viedokli, nav apšaubāms: iepriekš šie reitingi, par kuriem VSIA „Latvijas Televīzija” maksā pētījuma veicējam ar nodokļu maksātāju naudu, ir tikuši publicēti regulāri katru mēnesi.

Latvijas sabiedrisko mediju ombuds līdz šim savas funkcijas ir pildījis pavirši un nolaidīgi, piemēram, savā nesenajā atzinumā par LTV sižetu saistībā ar uzņēmēja nošaušanu acīmredzami pārkopējot teikumus no saņemtiem dokumentiem, saglabājot neatbilstošas vārdu formas un konstrukcijas.

Aicinu personu, kas pašlaik ieņem ombuda amatu, šo gadījumu izvērtēt un darīt to principiālāk, uzcītīgāk un atbildīgāk.”

Sabiedrisko mediju ombuda izstrādājuma Andas Rožukalnes atzinums Nr. 1/6-3 par 2023. gada 27. decembra iesniegumu par LTV redakcionālo lēmumu nepublicēt sabiedriskajos medijos 2023. gada novembra partiju reitingus

„2023. gada 27. decembrī Latvijas sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne (turpmāk tekstā arī - ombuds) saņēma Lato Lapsas (turpmāk - Iesniedzējs), iesniegumu (turpmāk - Iesniegums), kurā lūgts izvērtēt Latvijas sabiedrisko mediju vienotā portāla LSM.lv 2023. gada 23. decembra publikāciju “Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki” - https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi- decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/, kas tapusi pēc tajā pašā datumā VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk - LTV) “Panorāma”                                                  sniegtās                                                      informācijas                           -

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/314230/panorama (raidījuma 9:10-14:25 minūte) un kurā, vēstot par decembra datiem, iekļauta norāde, ka LTV redakcionālais lēmums bija novembra partiju reitinga datus nepublicēt.

Iesniedzēja ieskatā šādi rīkojoties LTV vēlējusies “manipulēt ar sabiedrības viedokli, slēpjot no tās nozīmīgu informāciju, kas ir absolūti pretēja

sabiedriskajiem medijiem noteiktajiem pienākumiem un diskreditē sabiedrisko mediju darbu”.

Lai izvērtētu Iesniegumā minēto un sniegtu atzinumu, ombuds no 2023. gada 27. decembra līdz 2024. gada 15. janvārim iepazinās ar Iesniegumā minēto LSM.lv publikāciju un LTV “Panorāma” sižetu, izvērtēja publicētos partiju reitingu datus ilgākā laika periodā, vērsās ar jautājumiem pie LTV galvenās redaktores, LTV Ziņu dienesta atbildīgās redaktores un LSM.lv galvenās redaktores, lai iepazītos ar redakcionālo lēmumu pieņemšanas gaitu.

Izvērtējot Iesniegumu, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne konstatē:

[1]  2023. gada 27. decembrī saņemtais iesniegums sastāv no publikācijas citāta un Iesniedzēja viedokļa par vairākiem ar publikācijas uztveri saistītiem un arī nesaistītiem jautājumiem. Iesniedzējs raksta, ka 2023. gada 23. decembrī “„sabiedriskā” medija mājaslapā publicēts raksts, par kura autoru uzdota „LTV Panorāma” un kurā minēts:

„Decembris premjeres Evikas Siliņas partijai "Jaunā Vienotība" nav bijis veiksmīgs, pētījuma centra SKDS aptauja liecina, ka partijas reitings ievērojami krities. Tiesa, tā saglabāja līderpozīcijas, un tai sekoja Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība.

Politisko partiju reitingi decembrī (aptauja notika no 2. līdz 11. decembrim) liecina, ka uz jautājumu "Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību Jūs balsotu", 8,3% atbildējuši, ka par "Jauno Vienotību", par Zaļo un Zemnieku savienību balsotu 7,8%.

Nacionālā apvienība ir trešajā vietā, tā tikai nedaudz atpaliek no ZZS, ar 7,7%, tai seko partija "Latvija pirmajā vietā" - 7,2%, tālāk "Progresīvie" - 6,7%, "Stabilitātei!" - 5,8% un "Apvienotais saraksts" - 5,6%.

Decembrī "Jaunā Vienotība" ir piedzīvojusi ievērojamu kritumu.

Salīdzinot ar novembri, reitingi samazinājušies par 2,8 procentpunktiem. Savukārt Nacionālā apvienība pieaudzējusi popularitāti decembrī par 1,5 procentpunktiem.

Novembrī par "Jauno Vienotību" bija gatavi balsot 11,1% aptaujāto. LTV redakcionālais lēmums bija novembra reitingus atsevišķi neizcelt, jo aptauja veikta laikā, kad tikai sāka uzņemt apgriezienus bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") skandāls ar privātajiem lidojumiem, un varēja maldināt sabiedrību.”

No šī raksta izriet, ka kādas neminētas personas - visticamākais, VSIA „Latvijas Televīzija” darbinieki, bet, iespējams, arī vēl citas personas - šā gada novembrī ir pieņēmušas lēmumu noslēpt no sabiedrības nozīmīgu informāciju - pētījumu centra SKDS sagatavotos un VSIA „Latvijas Televīzija” nodotos politisko partiju šā gada novembra reitingus, jo šī informācija varējusi „maldināt sabiedrību””.

Iesniedzējs norāda, ka “politisko partiju reitingi ir informācija, kas rāda sabiedrības viedokli par konkrētām partijām aptaujas veikšanas laikā, un kā tāda tā var maldināt sabiedrību tikai gadījumā, ja ir tikusi viltota”, vienlaikus “publikācijā nav minēts nekas tāds, kas norādītu uz to, ka vārdā neminētajām personām - VSIA „Latvijas Televīzija” darbiniekiem vai citām lēmumu pieņēmušajām personām - būtu bijusi informācija par to, ka aptaujas rezultāti ir viltoti”. “Ne par šiem, ne par kādiem citiem pētījumu centra SKDS sagatavotiem reitingiem VSIA „Latvijas Televīzija” darbinieki nekad nav izteikuši faktos pamatotu viedokli, ka tie būtu viltoti. Tieši pretēji: rakstā ir skaidri norādīts, ka vārdā neminētās personas - VSIA „Latvijas Televīzija” darbinieki vai vēl citas personas - lēmumu noslēpt no sabiedrības nozīmīgu informāciju - pētījumu centra SKDS sagatavotos un VSIA „Latvijas Televīzija” nodotos politisko partiju šā gada novembra reitingus - šā gada novembrī ir pieņēmušas tikai tāpēc, ka nav vēlējušās, lai sabiedrība iepazīstas ar šo informāciju. Tādējādi ir acīmredzama šo vārdā neminēto personu vēlme manipulēt ar sabiedrības viedokli, slēpjot no tās nozīmīgu informāciju, kas ir absolūti pretēja sabiedriskajiem medijiem noteiktajiem pienākumiem un diskreditē sabiedrisko mediju darbu,” teikts Iesniegumā, uzsverot, ka “fakts, ka ir notikusi manipulēšana ar sabiedrības viedokli, nav apšaubāms: iepriekš šie reitingi, par kuriem VSIA „Latvijas Televīzija” maksā pētījuma veicējam ar nodokļu maksātāju naudu, ir tikuši publicēti regulāri katru mēnesi”.

Iesniegumā ir izteikts viedoklis par LTV redakcionālajiem lēmumiem, bet nav minēti konkrēti Redakcionālo vadlīniju pārkāpumi.

Iesnieguma noslēgumā Iesniedzējs aizskarošā veidā vēršas pret Ombudu, izsakot noniecinošu viedokli. Vēršu uzmanību, ka Iesniegumu likuma 7. panta 1. punkta 3. apakšpunkts nosaka, ka Iesniegums var tikt atstāts bez izskatīšanas, ja “iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs”.

[2]  Lai izvērtētu Iesniegumu, ombuds izvērtēja atbilstošo LTV un LSM.lv saturu, bija saziņā ar dažādiem speciālistiem, LTV galveno redaktori un vairākiem LTV Ziņu dienesta pārstāvjiem, kam ir nosūtīta arī oficiāla vēstule ar lūgumu sniegt skaidrojumu. 2024. gada 12. janvārī uz nosūtīto vēstuli ombuds saņēma LTV atbildes vēstuli Nr. 10/1-6.2.

Izvērtējot konstatēto, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne secina:

[3]  Ombuds ir saņēmis Iesniegumu, kurā pausta neapmierinātība ar LSM.lv publikāciju par partiju reitingiem decembrī, kas tapusi pēc LTV1 “Panorāma” sižeta.

Iesniedzēja uzmanību ir piesaistījusi un satrauc konkrēta publikācijas daļa:

Novembrī par "Jauno Vienotību" bija gatavi balsot 11,1% aptaujāto, LTV redakcionālais lēmums bija novembra reitingus atsevišķi neizcelt jo aptauja veikta laikā, kad tikai sāka uzņemt apgriezienus bijušā premjera Krišjāņa Karina ("Jaunā Vienotība") skandāls ar privātajiem lidojumiem, un varēja maldināt sabiedrību.

Iesniedzēju satrauc jautājums, kāpēc šāds lēmums ir pieņemts un pauž pārliecību, ka notikusi manipulācija. Publikācijā, uz kuru attiecas Iesniegums, ir minēti un grafiski prezentēti SKDS sagatavotie reitingu dati, dodot iespēju iepazīties ar reitingu izmaiņām.

Iepazīstoties ar LTV raidījuma “Panorāma” sižetu, pēc kura tapusi šī publikācija, konstatēts, ka LTV redakcionālā lēmuma skaidrojumu žurnāliste Laura Vonda sniedz divās epizodēs - no raidījuma 10:39 līdz 10:58 minūtei un no raidījuma 12:12 līdz 12:30 minūtei (zemāk pievienots šo epizožu atšifrējums):

Epizode no 10:39 līdz 10:58 minūtei, kad tiek skaidroti dati “Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru partiju Jūs balsotu”:

Mūsu redakcionālais lēmums bija novembra reitingus nepubliskot, jo tie maldinātu sabiedrību. Tie tapa pirms skandāls par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa privātajiem lidojumiem sasniedza kulmināciju. Līdz ar to tie sniegtu maldinošu priekšstatu par sabiedrības viedokli reitingu publiskošanas brīdī.

Epizode no 12:12 līdz 12:30 raidījuma minūtei, kad tiek komentēta partiju apvienības “Jaunā Vienotība” reitingu dinamika:

Vēlreiz atgādinām, ka novembrī reitingus atsevišķi neparādījām, jo, saskaņā ar mūsu redakcionālo lēmumu, tie varēja maldināt sabiedrību. Šeit redzams, ka novembrī partijai vēl ir augsta popularitāte - 19,1%, decembrī tā ir strauji sarukusi.

Savukārt LSM.lv redakcionālā lēmuma skaidrojums bija sekojošs:

Novembrī par "Jauno Vienotību" bija gatavi balsot 11,1% aptaujāto. LTV redakcionālais lēmums bija novembra reitingus atsevišķi neizcelt, jo aptauja veikta laikā, kad tikai sāka uzņemt apgriezienus bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") skandāls ar privātajiem lidojumiem, un varēja maldināt sabiedrību.

[4]  LTV galvenā redaktore Sigita Roķe skaidrojot, kādi apsvērumi noteica to, ka sabiedriskie mediji (LTV/LSM.lv) novembra partiju reitingus nepublicēs, norāda: “LTV nolēma nepublicēt novembra partiju reitingus, jo tobrīd tie neatspoguļoja patieso sabiedrības vērtējumu par “Jauno Vienotību”. Novembra reitingi no SKDS tika saņemti 8. decembrī, bet aptauja veikta periodā no 18. līdz 27.11.2023., kad bijušā premjera K.Kariņa (JV) “lidmašīnu skandāls” vēl tikai attīstījās. Kā zināms, tas īpaši skaļi sāka izskanēt no novembra vidus. Arī SKDS vadītājs, sociologs A.Kaktiņš sūtītajiem reitingiem bija pievienojis savu viedokli, ka “te ir svarīgi ņemt vērā, ka mērījums ir pirms Kariņa lidmašīnas skandāla” un ka “lidmašīnas iespējamais efekts būs redzams decembra aptaujā.” Ņemot šo vērā, tika pieņemts lēmums novembra reitingus parādīt vēlāk kopā ar decembra reitingiem, jo tad būtu precīzāk iespējams atspoguļot sabiedrības vērtējumu, kas arī ir reitingu publiskošanas mērķis. Pēc 8.decembra, kad novembra reitingi tika saņemti, sabiedrība reitingus skatītu “lidmašīnas skandāla” gaismā, bet aptaujas rezultātus šis skandāls aptaujas veikšanas brīdī vēl bija ietekmējis minimāli. Saņemot decembra reitingus, bija redzams, ka JV reitingi bija zemāki, nekā novembrī. Līdz ar to atspoguļojums bija pilnvērtīgāks un nemulsināja sabiedrību.”

LTV galvenā redaktore vēstulē arī skaidro, ka “iekļaut ziņā skaidrojumu, ka novembra reitingi atsevišķi netika parādīti uzskatījām par nepieciešamu, ņemot vērā, ka sociālās tīklošanas vietnēs izplatījās informācija, ka novembra reitingi tiek slēpti no sabiedrības”. Viņasprāt, ar šo paskaidrojumu LTV vērsusi uzmanību uz to, “ka ziņā par decembra datiem iekļauti arī novembra dati par politisko partiju popularitāti”.

Komentējot to, vai un cik precīzs ir šis skaidrojums un vai un kā tas auditorijai ļauj saprast LTV redakcionālā lēmuma apsvērumus un būtību, proti, kā tieši reitingu publicēšanas gadījumā notiktu sabiedrības maldināšana, S. Roķe raksta, ka “ziņu moderatores tekstā divās pieminētajās ētera epizodēs, skaidri pateikts, kā tieši, redakcijas ieskatā, reitingu publicēšana novembrī varētu sniegt maldinošu priekšstatu sabiedrībai par konkrētas partijas popularitāti tobrīd aptaujāto respondentu vidū - proti, ka kulminējot skandālam ar K.Kariņa lidojumiem, partijas JV reitings sasniedzis vienu no augstākajiem popularitātes rādītājiem šogad. Laiks, kad tika veikta aptauja, varēja vēl neatspoguļot sabiedrības nostāju, jo skandāls vēl turpinājās” un LTV galvenā redaktore pieļauj, ka iespējams, LSM bija nepieciešams plašāks skaidrojums”.

Savā atbildē LTV skaidro arī redakcionālo politiku attiecībā par partiju reitingu publicēšanas regularitāti: “LTV līgums ar SKDS par partiju reitingiem neparedz, ka reitingiem jābūt obligāti katru mēnesi. Reitingu publiskošanas viens no mērķiem ir parādīt tendenci, palīdzēt sabiedrībai saprast, cik populāra ir kura politiskā partija un kāda ir tās popularitātes tendence. Otrs - demonstrēt dažādu notikumu ietekmi uz partiju popularitāti.”

Noslēgumā S. Roķe pauž pārliecību, ka konkrētajā situācijā ļoti precīzi ievērots Redakcionālajās vadlīnijās sadaļā “Zinātniska satura izmantojums komunikācijā” ietvertais par to, ka, prezentējot sabiedriskās domas aptauju datus, žurnālists rūpīgi iepazīstas ar datu vākšanas metodēm un pētījuma secinājumiem. “Šajā situācijā īpaši rūpīgi iepazināmies ar datiem, kā arī ņēmām vērā aptaujas veicēju norādi par mērījumu veikšanas laiku un tā ietekmi uz datiem,” teikts LTV galvenās redaktores atbildē.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne vērš uzmanību:

[5]  Sabiedrisko mediju ombuds atzinumus sniedz normatīvo aktu definētajās kompetences robežās un izmantojot sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas un Rīcības un ētikas kodeksu normas, kas attiecas uz profesionālo ētiku un tās ievērošanu redakcionālajos lēmumos un profesionālajās procedūrās, kas veiktas sabiedrisko mediju satura veidošanas procesā. Nedz normatīvie akti, nedz sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas un LTV Rīcības un ētikas kodekss nedod ombudam tiesības sniegt iesniegumā minēto apstākļu juridisko izvērtējumu, ombuds nevērtē Iesniedzēja uzskatus vai iesniegumā pausto viedokli.

Izvērtējot konstatēto, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne atzīst:

[6]  Iesnieguma, kurā bija pievērsta uzmanība iespējamai manipulēšanai ar politisko partiju reitingu datiem un izteikts viedoklis par redakcionālajiem lēmumiem, izvērtēšanas gaitā nav identificēti sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju pārkāpumi. Iesniegumā minētais par iespējamo iemeslu, kāpēc redakcija izvēlas nepublicēt reitingu datus, uzskatāms par Iesniedzēja pieņēmumu. Iesniedzēja secinājums, ka bijis nodoms slēpt SKDS datus par partiju reitingiem, neapstiprinājās. Redakcionālo lēmumu pieņemšanas gaitas un speciālista ieteikumu pamatotību apstiprina vēlāk publiskoto SKDS partiju reitingu datu dinamika.

Iepazīstoties ar LTV Ziņu dienesta pieņemtajiem lēmumiem par SKDS sagatavoto reitingu publicēšanas formu un laiku, kā arī redakcionālā lēmuma skaidrojumu, esmu pārliecināta, ka redakcionālās neatkarības princips ir vērtējams kā prioritārs. Tas paredz LTV Ziņu dienesta darbiniekiem brīvu iespēju izvēlēties konkrētās informācijas publicēšanas laiku, struktūru un apjomu.

Respektējot šo principu, uzskatu, ka būtu bijis iespējams politisko partiju reitingus publiskot arī novembrī, ja vien šie dati būtu ne tikai publicēti, bet tiem būtu pievienots arī žurnālistikai raksturīgs jaunās informācijas izvērtējums un skaidrojums. Tādā gadījumā dati un aktuālie rezultāti būtu jāanalizē un jāskaidro kontekstā ar sabiedriskās domas iespējamām izmaiņām, ko varēja ietekmēt aktuālie sabiedriski politiskie notikumi.

Pozitīvi vērtējot LTV Ziņu dienesta atbildīgumu, kad tika pieņemts lēmums skaidrot politisko partiju reitingu publicēšanas frekvences izmaiņas, uzskatu, ka ētera formātā skaidrojums un pieņemto lēmumu argumentācija ir kopumā auditorijai labāk saprotama un analītiski pamatota. Savukārt LSM.lv publicētajā rakstā, kura pamatā ir 2023. gada 23. decembra raidījuma “Panorāma” sižeta saturs un redakcionālā lēmuma skaidrojums ir noīsināts, tas nav pietiekami izskaidrots un varētu būt pārprotams.

Atzīstot redakcionālās neatkarības principa būtiskumu, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne iesaka:

[7]  Publikācijās, kas galvenokārt satur ārpus LTV veiktu pētījumu datus, secinājumus, pierādījumus, ar īpašām metodēm apstrādātu, statistiku, iesaku izmantot analītiskās žurnālistikas pieeju, ne vien nodot vai prezentēt datus, bet arī skaidrot to nozīmi, pētījuma metodoloģiju, secinājumus un kontekstu. Iesaku veidot atsevišķus formātus, kas ļautu labāk saprast politisko partiju reitingu datus un to izmaiņas, kā arī iespējamo ietekmi uz sabiedrisko domu, īpaši pirms vēlēšanām. Iesaku pretrunīgu, krasi atšķirīgu un grūti saprotamu datu gadījumā izveidot atklātu un caurskatāmu redakcionālo lēmumu skaidrošanas praksi, detalizēti iepazīstinot ar redakcionālajiem lēmumiem, kas attiecas arī uz datiem, secinājumiem, šajā gadījumā - uz publicēto reitingu struktūru. Iesaku rūpēties, lai redakcionālo lēmumu skaidrojumi būtu saprotami pēc būtības, neatkarīgi no satura platformas.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...