Iesaki rakstu: 
Kādreizējā Valsts prezidenta dzīvesbiedres Lilitas Zatleres došanās ar valsts automašīnu visdažādākajās privātajās gaitās jau ir vēsture, bet, kā liecina Pietiek lasītāju iesūtītas fotogrāfijas, viņas pēdās sāk doties Valda Zatlera Reformu partijas pārstāve – Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.
Janvāra beigās Pietiek saņēma kāda lasītāja ar mobilo telefonu uzņemtas fotogrāfijas, kurās Lībiņas-Egneres dienesta automašīna ar valsts reģistrācijas numuru AA6604 bija redzama, stāvot pie Rīgas lidostas invalīdu stāvvietā.
„Atgriežoties no ārzemēm 27.01. ap plkst.24.00, novēroju interesantu faktu – svētdienas vakarā a/m ar valdības Nr. AA6604 stāvēja pie Rīgas lidostas invalīdu stāvvietā, kaut ko gaidot. Es uztaisīju pāris bildītes. Vēlāk mašīnā iekāpa blondīne. Vēlāk man sanāca uzzināt, ka šo mašīnu lieto Inese Lībiņa-Egnere,” rakstīja Pietiek lasītājs.
Tobrīd šis fakts Pietiek nelikās pietiekami svarīgs, lai par to informētu, turklāt arī no ceļu satiksmes noteikumu viedokļa situāciju varēja vērtēt dažādi, taču trešdien citas lasītājas piesūtītā fotogrāfija rāda, ka augstās amatpersonas vēlme izmantot dienesta auto vietā un nevietā patiešām ir vērā ņemama.
„Šodien, 7.februārī darba laikā pēc iepirkšanās Centrāltirgus Zivju paviljonā dienesta auto iekāpa Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere,” sūtījumā redzamo ainu paskaidroja Pietiek lasītāja.
Pietiek šodien publicē abu lasītāju sūtītās fotogrāfijas. Pagaidām nav izdevies noskaidrot, kādu iemeslu dēļ Saeimas priekšsēdētājas biedres dienesta auto vajadzēja atrasties tieši invalīdu stāvvietā un kādas tieši valstiskas darīšanas (ar pamatīgu iepirkumu maisiņu rokās) viņu bija aizvedušas uz Rīgas Centrāltirgu.
Pietiek nesen informēja par citu Lībiņas-Egneres veikumu, izmantojot sava augstā amata priekšrocības saistībā ar Brīvības pieminekļa iekšienē esošās Goda istabas „apgūšanu”.
Kad pagājušā gada 17. novembrī pēc restaurācijas darbu pabeigšanas tika atklāta Brīvības pieminekļa iekšienē esošā Goda istaba, kuru iesvētīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis paziņoja, ka dažas reizes gadā arī rīdziniekiem tikšot dota iespēja paviesoties šajā īpašajā telpā.
Taču Gailītis noklusēja, ka runa ir tikai par smalkiem cilvēkiem un ka „parastajiem rīdziniekiem” iekļūšana šeit ir faktiski neiespējama. Nesen Pietiek saņēma vēstuli no bijušā leģionāra Jura K., kurš rakstīja, ka, vēloties pirms Lāčplēša dienas iekļūt pieminekļa iekšienē esošajā Goda istabā un, iespējams, pat uzkāpt pieminekļa smailē, vērsies ar lūgumu pie Rīgas Pieminekļu aģentūras, taču tā uz viņa lūgumu nav pat atbildējusi.
Tomēr izrādās, ka smalkākiem cilvēkiem šāda iespēja tiek dota pēc pirmā pieprasījuma, turklāt vēl ļaujot uzstāties kā Goda telpas namatēviem vai namamātēm. TV raidījumā Gandrīz ideālas vakariņas varēja vērot, kā Saeimas deputāte Lībiņa-Egnere Brīvības pieminekļa Goda telpā kā namamāte uzņem četrus citus politiķus - Imantu Parādnieku, Ingrīdu Circeni, Danu Reiznieci-Ozolu un Valēriju Agešinu, ļauj ierakstīties viesu grāmatā un uzkāpt pieminekļa smailē.
Lībiņa-Egnere toreiz tā arī nevēlējās atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem par to, kādā tieši veidā viņa guva iespēju uzņemt viesus Brīvības pieminekļa Goda telpā, ar ko tieši viņa saskaņoja šo iespēju, kādā formā tas notika un kādu apmaksu un pēc kāda cenrāža viņa veica par šīs telpas izmantošanu.
Saeimas kancelejas foto
Ņemot vērā vairāku lasītāju interesi par komentāriem, kas publicēti pie šī raksta, Pietiek paskaidro: brīžam īpaši draisko un enerģisko komentāru autori, kas parakstījušies kā "Miervaldis", "Kazinemirs" un "bļ...", katrs ir rakstījis no savas IP adreses. Neviena no šīm adresēm pretēji dažu lasītāju versijām nesakrīt ar Pietiek regulārā autora ar pseidonīmu "Ex-seržants" IP adresi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
