Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināšanai Ministru kabinetā virza Ministru kabineta noteikumus “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums” (Noteikumi) (VSS-994). Noteikumi paredz no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem 15 miljonus euro piešķirt zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai.

Likuma “Par piesārņojumu” (LPP) 32.2 panta (44) daļa nosaka, ka izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas saskaņā ar LPP 2.panta 8.punktā noteikto LPP mērķi jāveic, ņemot vērā izmaksu efektivitāti. Savukārt LPP 32.2 panta (46) daļa nosaka, ka izsoļu ieņēmumu izmantošanu nodrošina, organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus.

Noteikumu izstrādē VARAM, iespējams, nav ievērojusi LPP noteikto, ka izsoļu ieņēmumi jāizmanto, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, kā arī organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus. Tā rezultātā VARAM varētu būt pārkāpusi pienākumu lietderīgi rīkoties ar valsts budžeta finansējumu. Minēto pamato šādi argumenti:

Noteikumi nenosaka maksimālo vienam jaunas ēkas būvniecības projektam piešķiramo finansējuma apjomu.[1] No tā izriet, ka viss konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai (15 miljoni euro) faktiski var tikt piešķirts vienam projektam. Tādā veidā netiek nodrošināta siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana izmaksu efektīvā veidā, ko saskaņā ar LPP 2.panta 8.punktu likumdevējs ir tieši paredzējis kā prioritāro kritēriju izsoļu ieņēmumu izmantošanā un kas uzliek VARAM pienākumu vērtēt, ar kādiem pasākumiem panākams efektīvākais emisiju samazinājums.

Lielākā daļa no Noteikumu 5.pielikumā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem nav saistīti ar LPP noteikto mērķi mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tādējādi lielāko punktu skaitu var piešķirt un rezultātā uzvarēt projekts, kas neatbilst LPP mērķim (piemēram, palielina SEG emisijas).

Latvijas izsoļu ieņēmumi no 2012.gada novembra līdz 2015.gada jūnijam bija EUR 30 511 060.[2]Tātad zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai plānots piešķirt aptuveni pusi no visa izsoļu ieņēmumu finansējuma. Noteikumu anotācijas 2.punktā sniegts pamatojums, saskaņā ar kuru projekta konkursa mērķis nav uzbūvēt vai nosiltināt iespējami lielu skaitu ēku, bet gan atbalstīt paraugprojektus, tādā veidā, lai šiem projektiem būtu multiplikatīvs pozitīvs efekts uz tautsaimniecību, tai skaitā, lai pateicoties labākiem paraugiem attīstītos zema enerģijas patēriņa ēku būvniecība arī bez valsts atbalsta. Minētais pamatojums uzskatāms par hipotētisku, tādēļ tas nav pietiekams, lai pamatotu tik lielas finansējuma daļas piešķiršanu vienam vai dažiem projektiem, nevis vairāk projektu veikšanu.

Noteikumu anotācijas 2.punktā norādīts, ka konkursā noteikts ierobežots iespējamo konkursa dalībnieku loks un ēku klasifikācija. Saskaņā ar sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju Noteikumu prasībām atbilst Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkcijām projekts, un VARAM rīcībā nav informācijas, ka Noteikumu prasībām atbilstu vēl kāds projekts. Minētais norāda uz apzinātu konkursa dalībnieku loka sašaurināšanu līdz vienam projektam, kas ir pretrunā LPP 32.2 panta (46) daļā noteiktā pienākuma organizēt atklātos projektu iesniegumu konkursus mērķim un jēgai (būtu jānodrošina vismaz trīs pretendentu atbilstība Noteikumu prasībām).

VARAM nav pamatojusi, kādēļ par spīti ierobežotam izsoļu ieņēmumu apjomam ir pieņemts lēmums finansējumu piešķirt faktiski emisiju palielināšanai, par kādu uzskatāma jaunu ēku būvniecība. Saskaņā ar enerģētikas ekspertu viedokli izmaksu ziņā efektīvāku SEG emisiju samazināju nodrošinātu esošo publisko ēku siltināšana. Tādējādi ne vien tiktu panākts lielāks SEG emisiju samazinājums, kas ir būtiski Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai Eiropas Savienības ietvaros, bet arī labumu gūtu vairāk Latvijas pašvaldību un valsts iestāžu.

Papildus norādām, ka no Eiropas Savienības direktīvas 2003/87/EK 10.panta 3.punkta Latvijai izriet pienākums 50% no emisijas kvotu izsolēs iegūtajiem ieņēmumiem izmantot noteiktiem klimata mērķiem. Jaunu ēku būvniecība par ievērojamu Latvijas izsoļu ieņēmumu daļu varētu neatbilst minētajai prasībai.

Uzskatām, ka, lai novērstu korupcijas risku un nodrošinātu lietderīgu rīcību ar publisko finansējumu, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanā būtu jāņem vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendētie Labas prakses principi publisko vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā.[3]

Minēto iemeslu dēļ uzskatām, ka Noteikumi ir pretrunā LPP un, iespējams, arī Latvijas saistībām Eiropas Savienības ietvaros, tādēļ lūdzam:

apturēt Noteikumu virzību;

izstrādāt likumam un mērķim atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu;

nodrošināt emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas atbilstību starptautiskajiem labas prakses principiem publisko vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā;

izvērtēt amatpersonu atbildību par iespējamu prettiesisku rīcību.

Lūdzu par Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitu un lūgumu virzību informējiet Delnu.

 [1] Salīdzinājumam, Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1185 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums” 6.punkts noteica, ka vienam projektam maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējums ir 1 067 153,86 euro.

[2] http://ec.europa.eu/clima/policies/ets/cap/auctioning/docs/cap_report_201506_en.pdf, p. 22, Annex 1.

[3] Recommendation of the Council on Good Practices for Public Environmental Expenditure Management, 8 June 2006 – C(2006)84, http://www.oecd.org/env/outreach/38787377.pdf

* Sabiedrības par atklātību - Delna direktors

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...