Šajā valstī nauda ir. Tā ir savējiem. Tiem, kas uztur režīmu
Andris Kulbergs11.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai jūs zināt, ka Saeima neapstiprina reālu valsts budžetu? Tā apstiprina tikai naudas plūsmas tabulu – cik ienāk un kam aiziet. Nekas, absolūti nekas nenotiks, kamēr sistēmas administratori – Arvils ašeradens un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne – turpinās apgalvot, ka sistēma strādā. Mēs dzīvosim ilūzijā. Sistēma ir uzkārusies.
Visas reformas ir tikai tik vērtas, cik Finanšu ministrija iedalīs naudu. Šī ir finanšu diktatūra, kuras īstenotāji ir finanšu ministrs un premjere. ViktorsValainis var būt faķīrs, bet Ašeradens ir tas, kas trusi vispār nav ielicis cepurē.
Gadiem ir veidojies vadošās partijas un ierēdniecības astoņkājis, kas viens otru piesedz, balsta, kontrolē un labi eļļo par lojalitāti, klusēšanu un manipulēšanu – amati padomēs, silti krēsli amputēšanas gadījumā par atbildības uzņemšanos politiķu vietā.
Solītajam pedagogu algu pielikumam naudas nav – skolotājus atkal uzmeta, bet Finanšu ministrijas valsts sekretāri ieceļ Rīgas Brīvostas padomē otrajā amatā, lai viņa saņemtu vēl klāt +40 000 € algu papildus 100 000 €/gadā.
Šajā valstī nauda ir. Tā ir savējiem. Tiem, kas uztur režīmu. Naudas nav skolotājiem, policistiem, robežsargiem un daudziem citiem, jo tie nav savējie.
Finanšu ministrija ir absolūts noteicējs valstī pār politikas veidošanu – ekonomikā, satiksmē, ostās, enerģētikā… visur.
Jums ir ieskaidrota mantra, ka vadošai partijai pienākas ieņemt premjera (nu jau arī prezidenta) posteni komplektā ar finanšu ministru, tieslietu ministru un, protams, kā bez Budžeta komisijas Saeimā.
Te ir izcils piemērs – ja grib, tad var; bet, ja negrib, tad RailBaltica paslauka zem galda.
Saeimas deputāta amats ir nonivelēts līdz cirka lāču līmenim – izklaidēt, bet nekādu ietekmi neradīt, jo budžeta apstiprināšana ir farsa process, kur ierēdniecība atnes ciparus bez konteksta, bez paskaidrojumiem, un sabiedrības ievēlētajiem deputātiem tas bez jautājumiem ir jāapstiprina. Katru gadu. Steidzamības procesā.
Mums Finanšu ministrija skaidroja, ka RailBaltica nav valsts saistības!!! Es tam nespēju noticēt – un es atradu, kur tās ir…
Budžets nav skatāms bez Valsts kases gada pārskata – aktīvi un pasīvi, bilance, saistības, ilgtermiņa riski. Saeima, pieņemot valsts budžetu, saņem tikai naudas plūsmas atspoguļojumu, nevis pilnu fiskālo pārskatu!
Budžetā nav atspoguļotas reālās saistības, kas ietekmē nākotnes fiskālo telpu:
- RailBaltica – 1,1 miljards € līgumos, bet budžetā tikai 8,2 miljoni parādīti‼️
- Aizsardzības iepirkumi – 660 miljoni
- Pensiju sistēmas saistības – 1,39 miljardi
- Finanšu garantijas – 57+ miljoni
- Nomas līgumi – 333 miljoni
- Procentu maksājumu pieaugums – +165 miljoni €/gadā
- Kredītreitinga riski – S&P Global brīdina par paaugstinātiem fiskālajiem riskiem
Neiekļaujot šīs saistības, valsts izvairās no to atzīšanas, kas ļauj “uz papīra” samazināt deficītu vai uzrādīt lielāku fiskālo telpu, nekā patiesībā ir.
Kas būtu pareizi un atbilstoši labajai pārvaldībai?
- Saeimai, lemjot par budžetu, jāsaņem un jāpārzina:
- Budžeta likuma teksts un pielikumi
- Makroekonomiskā prognoze
- Parādu un aizņēmumu pārskats
- Valsts kases gada pārskats
- Fiskālo risku pārskats
- Kontingento saistību uzskaite (RB, AirBaltic)
- Ilgtermiņa fiskālās ilgtspējas analīze (pensijas, veselība, izglītība u.c.)
Ja šādi rīkotos biržā kotēts uzņēmums, finanšu direktors sēdētu aiz restēm.
Neviens auditors neapstiprinātu šādu dokumentu.
Saeima šobrīd rīkojas kā valde, kas slēpj finanšu riskus no akcionāriem. Mūsu akcionāri ir sabiedrība.
Valstij nedrīkst būt zemāki pārvaldības standarti nekā publiskai akciju sabiedrībai.
Katrs Saeimas deputāts, kurš balso par budžetu, piedalās atklātā maldināšanā un finanšu datu falsifikācijā.
Latvijas valsts pārvaldības sistēma ir uzkārusies, un tai ir jāveic restarts. Latvijai ir nepieciešams politikas, ierēdniecības un ekonomikas restarts. Bet visvairāk – sabiedrības uzticības restarts valstij.
Un to nevar izdarīt tie, kuri šo sistēmu radījuši, pārkarsējuši un turpina apgalvot, ka viss ir kārtībā.
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
