Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa sākusi administratīvo lietu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča nevēlēšanos sniegt atbildes uz jautājumiem par atgadījumu oktobra sākumā, kad viņš ar savu dienesta automašīnu Rīgas Vidzemes tirgū tika fiksēts brīdī, kad Augstākajā tiesā tikai beidzas darba laiks.

Sākotnēji atbildot uz jautājumiem saistībā ar tirgus apmeklējumu, Bičkovičs un Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa skaidrojumos sapinās tik pamatīgi, ka lika Pietiek viņam uzdot virkni konkrētu jautājumu, lūdzot skaidras atbildes – cikos tieši viņš 7. oktobrī pametis savu darba vietu, tieši cikos viņš šajā dienā ar savu dienesta auto ieradies Rīgas Vidzemes tirgus teritorijā un kā viņš var skaidrot to, ka Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece vispirms norādīja, ka viņš esot ieradies Vidzemes tirgus teritorijā ap pulksten 16.30, bet pēc tam apgalvoja, ka šādu apgalvojumu neesot izteikusi un viņš tirgus teritorijā esot ieradies pēc darba laika beigām.

Ne uz šiem jautājumiem, ne arī uz jautājumu, vai Bičkovičs uzskata, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir tiesības personisku vēlmju dēļ pamest darba vietu pirms darba laika beigām, viņš atbildi tā arī nesniedza, oficiālā atbildē vienīgi norādot, ka Augstākajā tiesā gan noteikts konkrēts darba laiks (no 8.30 līdz – atkarībā no nedēļas dienas – 16.00-18.00), taču kā tiesnesim likums viņam nenosakot ne dienas, ne nedēļas darba laika ilgumu.

Līdz ar to, kā paziņoja Bičkovičs, viņam kā „tiesnesim, kuram nav normēts darba laiks, atrašanās ārpus tiesas ēkas ir iespējama jebkurā laikā”. „Informēju, ka tiesnešu darbu reglamentē likums Par tiesu varu, kas nosaka, ka tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Likums Par tiesu varu nenosaka ne dienas, ne nedēļas darba laika ilgumu tiesnesim,” vēl piebilst Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Pašlaik administratīvā tiesa par atbilžu nesniegšanu ir ierosinājusi administratīvo lietu, un nu Augstākajai tiesai ir jāsniedz savi paskaidrojumi par notikušo. Ņemot vērā Pietiek pieredzi, gaidāms, ka pēc apmēram diviem gadiem tiesa varētu izlemt, vai Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir pienākums sabiedrībai sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.

Kā jau ziņots, kad Pietiek Augstākās tiesas komunikācijas nodaļai sākotnēji nosūtīja pirmos jautājumus saistībā ar augstās amatpersonas tirgus apmeklējumu, šajos jautājumos vēl netika atklāts, ka portāla rīcībā ir fotogrāfijas, no kurām redzams – kaut gan oficiāli Augstākās tiesas darba laiks piektdien beidzās 16.00 pēcpusdienā, Bičkovičs ar savu dienesta Audi A6 tirgū ieradies jau 16.01.

Nezinot par šo fotogrāfiju eksistenci, Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa ar Bičkoviču saskaņotās atbildēs sākumā paziņoja, ka „Jūsu lasītāja sniegtā informācija un pieņemtie minējumi neatbilst patiesībai. Augstākās tiesas priekšsēdētājs 7.oktobrī darba laikā Vidzemes tirgu nav apmeklējis. Iespējams, Jūs interesē informācija par priekšsēdētāja iegriešanos tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst.16.30”. Par to, ka Bičkovičam nebūtu saistošs Augstākās tiesas darba laiks, vēl nebija ne runas.

Pēc tam Pietiek Augstākās tiesas priekšsēdētājam atklāja, ka portāla rīcībā ir arī minētās fotogrāfijas, un, norādot, ka Bičkoviča iepriekšējās atbildes ir izrādījušās nepatiesas, aicināja sniegt „patiesas un godīgas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kā arī atbildi uz vēl vienu jautājumu - vai Bičkoviča kungs uzskata, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam pienākas melot pat par šādām it kā sīkām un nenozīmīgām lietām, un kādu mācību viņš ir vai nav guvis no šī gadījuma”.

Taču uz šiem jautājumiem Bičkoviča preses pārstāve, vairs gan neminot konkrētus laikus, atbildēja tikai: „Vēlreiz apstiprinām, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs tirgū ieradās un atradās ārpus darba laika.” Tas, ka Bičkovičam nebūtu saistošs Augstākās tiesas darba laiks, joprojām netika pieminēts. Uz jautājumu, pulksten cikos Bičkovičs piektdienas pēcpusdienā pametis Augstākās tiesas ēku, atbilde netika sniegta, kaut jautājumā tika norādīts, ka atbildes nesniegšanas gadījumā tiks pieprasīta oficiāla informācija no Augstākās tiesas ārdurvju novērošanas kamerām.

Tā kā dienu iepriekš Bičkoviča atbildēs vēl bija skaidri minēta „priekšsēdētāja iegriešanās tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst. 16.30”, viņa preses pārstāvei tika uzdots precizējošs jautājums: „Vakar Bičkoviča kungs apgalvoja, ka tirgū ieradies 16.30. Vai tas pats tiek apgalvots arī šodien?”

Atbildot uz šo jautājumu, Bičkoviča pārstāve jau pilnībā ignorēja to, kas bija apgalvots iepriekšējās atbildēs: „Gan vakar, gan šodien atbildējām, ka AT priekšsēdētājs tirgū bija pēc darba laika, nefiksējot precīzu ierašanās laiku. Kā jau iepriekš minējām, tas varētu būt aptuveni pusstundu pēc darba laika beigām.”

Pēc šīs jaunās versijas izvirzīšanas Pietiek no Bičkoviča vēlējās noskaidrot, kura no viņa versijām īsti ir patiesa – pirmdienas paziņojums, kurā bija minēta "priekšsēdētāja iegriešanās tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst.16.30", vai otrdienas paziņojums, kurā jau tika apgalvots, ka "gan vakar, gan šodien atbildējām, ka AT priekšsēdētājs tirgū bija pēc darba laika, nefiksējot precīzu ierašanās laiku".

Uz šo jautājumu Bičkoviča pārstāve vairs nevarēja vai nevēlējās atbildēt. Tāpat Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa neatbildēja uz uzdoto jautājumu: „Līdz ar to vēlētos precizēt - Jūs melojat pati pēc savas iniciatīvas vai Bičkoviča kunga uzdevumā?”

Kā jau ziņots, fotogrāfijas Pietiek saņēma no kāda lasītāja, kurš tām par tikšanos ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju bija pievienojis šādu aprakstu: „Viņš gan teica, ka viņam darba laiks līdz četriem un ka esot pa ceļam uz mājām iebraucis, bet pats ielicis čeku logā, kurš par stāvvietu izsists laiks - 16:01. Tikai viņš nezina, ka tas ir piefiksēts, tā ka, ja par to viņam jautājat, varat jau sākumā neminēt, ka skaidri redzams, ka 16os darbā vairs nebija gan, jo pa minūti neatlidos vis no Augstākās tiesas uz Matīsa tirgu, kaut vai būtu propelleris kā Karlsonam. Apmierināts gan nebija, burkšķēja kaut ko...”

Sākotnēji Bičkoviča pārstāve ar viņu saskaņotās atbildēs arī paziņoja, ka „Augstākajā tiesā dienesta automašīnu izmantošana privātām vajadzībām netiek pieļauta. Automašīna Audi A6, valsts numurs AA6659, cita starpā, saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu 5.2 panta ceturtās daļas 4.punktu, tiek izmantota arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja nogādāšanai no darba vietas uz dzīvesvietu un atpakaļ”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...