Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa sākusi administratīvo lietu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča nevēlēšanos sniegt atbildes uz jautājumiem par atgadījumu oktobra sākumā, kad viņš ar savu dienesta automašīnu Rīgas Vidzemes tirgū tika fiksēts brīdī, kad Augstākajā tiesā tikai beidzas darba laiks.

Sākotnēji atbildot uz jautājumiem saistībā ar tirgus apmeklējumu, Bičkovičs un Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa skaidrojumos sapinās tik pamatīgi, ka lika Pietiek viņam uzdot virkni konkrētu jautājumu, lūdzot skaidras atbildes – cikos tieši viņš 7. oktobrī pametis savu darba vietu, tieši cikos viņš šajā dienā ar savu dienesta auto ieradies Rīgas Vidzemes tirgus teritorijā un kā viņš var skaidrot to, ka Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece vispirms norādīja, ka viņš esot ieradies Vidzemes tirgus teritorijā ap pulksten 16.30, bet pēc tam apgalvoja, ka šādu apgalvojumu neesot izteikusi un viņš tirgus teritorijā esot ieradies pēc darba laika beigām.

Ne uz šiem jautājumiem, ne arī uz jautājumu, vai Bičkovičs uzskata, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir tiesības personisku vēlmju dēļ pamest darba vietu pirms darba laika beigām, viņš atbildi tā arī nesniedza, oficiālā atbildē vienīgi norādot, ka Augstākajā tiesā gan noteikts konkrēts darba laiks (no 8.30 līdz – atkarībā no nedēļas dienas – 16.00-18.00), taču kā tiesnesim likums viņam nenosakot ne dienas, ne nedēļas darba laika ilgumu.

Līdz ar to, kā paziņoja Bičkovičs, viņam kā „tiesnesim, kuram nav normēts darba laiks, atrašanās ārpus tiesas ēkas ir iespējama jebkurā laikā”. „Informēju, ka tiesnešu darbu reglamentē likums Par tiesu varu, kas nosaka, ka tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Likums Par tiesu varu nenosaka ne dienas, ne nedēļas darba laika ilgumu tiesnesim,” vēl piebilst Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Pašlaik administratīvā tiesa par atbilžu nesniegšanu ir ierosinājusi administratīvo lietu, un nu Augstākajai tiesai ir jāsniedz savi paskaidrojumi par notikušo. Ņemot vērā Pietiek pieredzi, gaidāms, ka pēc apmēram diviem gadiem tiesa varētu izlemt, vai Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir pienākums sabiedrībai sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.

Kā jau ziņots, kad Pietiek Augstākās tiesas komunikācijas nodaļai sākotnēji nosūtīja pirmos jautājumus saistībā ar augstās amatpersonas tirgus apmeklējumu, šajos jautājumos vēl netika atklāts, ka portāla rīcībā ir fotogrāfijas, no kurām redzams – kaut gan oficiāli Augstākās tiesas darba laiks piektdien beidzās 16.00 pēcpusdienā, Bičkovičs ar savu dienesta Audi A6 tirgū ieradies jau 16.01.

Nezinot par šo fotogrāfiju eksistenci, Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa ar Bičkoviču saskaņotās atbildēs sākumā paziņoja, ka „Jūsu lasītāja sniegtā informācija un pieņemtie minējumi neatbilst patiesībai. Augstākās tiesas priekšsēdētājs 7.oktobrī darba laikā Vidzemes tirgu nav apmeklējis. Iespējams, Jūs interesē informācija par priekšsēdētāja iegriešanos tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst.16.30”. Par to, ka Bičkovičam nebūtu saistošs Augstākās tiesas darba laiks, vēl nebija ne runas.

Pēc tam Pietiek Augstākās tiesas priekšsēdētājam atklāja, ka portāla rīcībā ir arī minētās fotogrāfijas, un, norādot, ka Bičkoviča iepriekšējās atbildes ir izrādījušās nepatiesas, aicināja sniegt „patiesas un godīgas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kā arī atbildi uz vēl vienu jautājumu - vai Bičkoviča kungs uzskata, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam pienākas melot pat par šādām it kā sīkām un nenozīmīgām lietām, un kādu mācību viņš ir vai nav guvis no šī gadījuma”.

Taču uz šiem jautājumiem Bičkoviča preses pārstāve, vairs gan neminot konkrētus laikus, atbildēja tikai: „Vēlreiz apstiprinām, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs tirgū ieradās un atradās ārpus darba laika.” Tas, ka Bičkovičam nebūtu saistošs Augstākās tiesas darba laiks, joprojām netika pieminēts. Uz jautājumu, pulksten cikos Bičkovičs piektdienas pēcpusdienā pametis Augstākās tiesas ēku, atbilde netika sniegta, kaut jautājumā tika norādīts, ka atbildes nesniegšanas gadījumā tiks pieprasīta oficiāla informācija no Augstākās tiesas ārdurvju novērošanas kamerām.

Tā kā dienu iepriekš Bičkoviča atbildēs vēl bija skaidri minēta „priekšsēdētāja iegriešanās tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst. 16.30”, viņa preses pārstāvei tika uzdots precizējošs jautājums: „Vakar Bičkoviča kungs apgalvoja, ka tirgū ieradies 16.30. Vai tas pats tiek apgalvots arī šodien?”

Atbildot uz šo jautājumu, Bičkoviča pārstāve jau pilnībā ignorēja to, kas bija apgalvots iepriekšējās atbildēs: „Gan vakar, gan šodien atbildējām, ka AT priekšsēdētājs tirgū bija pēc darba laika, nefiksējot precīzu ierašanās laiku. Kā jau iepriekš minējām, tas varētu būt aptuveni pusstundu pēc darba laika beigām.”

Pēc šīs jaunās versijas izvirzīšanas Pietiek no Bičkoviča vēlējās noskaidrot, kura no viņa versijām īsti ir patiesa – pirmdienas paziņojums, kurā bija minēta "priekšsēdētāja iegriešanās tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst.16.30", vai otrdienas paziņojums, kurā jau tika apgalvots, ka "gan vakar, gan šodien atbildējām, ka AT priekšsēdētājs tirgū bija pēc darba laika, nefiksējot precīzu ierašanās laiku".

Uz šo jautājumu Bičkoviča pārstāve vairs nevarēja vai nevēlējās atbildēt. Tāpat Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa neatbildēja uz uzdoto jautājumu: „Līdz ar to vēlētos precizēt - Jūs melojat pati pēc savas iniciatīvas vai Bičkoviča kunga uzdevumā?”

Kā jau ziņots, fotogrāfijas Pietiek saņēma no kāda lasītāja, kurš tām par tikšanos ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju bija pievienojis šādu aprakstu: „Viņš gan teica, ka viņam darba laiks līdz četriem un ka esot pa ceļam uz mājām iebraucis, bet pats ielicis čeku logā, kurš par stāvvietu izsists laiks - 16:01. Tikai viņš nezina, ka tas ir piefiksēts, tā ka, ja par to viņam jautājat, varat jau sākumā neminēt, ka skaidri redzams, ka 16os darbā vairs nebija gan, jo pa minūti neatlidos vis no Augstākās tiesas uz Matīsa tirgu, kaut vai būtu propelleris kā Karlsonam. Apmierināts gan nebija, burkšķēja kaut ko...”

Sākotnēji Bičkoviča pārstāve ar viņu saskaņotās atbildēs arī paziņoja, ka „Augstākajā tiesā dienesta automašīnu izmantošana privātām vajadzībām netiek pieļauta. Automašīna Audi A6, valsts numurs AA6659, cita starpā, saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu 5.2 panta ceturtās daļas 4.punktu, tiek izmantota arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja nogādāšanai no darba vietas uz dzīvesvietu un atpakaļ”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...