Sāk administratīvo lietu par Militārās izlūkošanas dienesta priekšnieka aizskartajām jūtām
L. Lapsa15.07.2012.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek pieteikuma administratīvā rajona tiesa sākusi lietu par Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieka Induļa Krēķa aizskartajām jūtām: tieši ar to, ka viņam uzdotais jautājums par dienesta darbinieka Maigura Strīķa dīvaino dzīvokļa darījumu esot „klaji aizskarošs un izaicinošs”, Krēķis aizbildinājās, lai izvairītos no nepieciešamības uz šo jautājumu atbildēt. Tagad tiesai lūgts atzīt šo Krēķa rīcību par prettiesisku, nodrošināt atbildes sniegšanu, kā arī atvainoties par savu prettiesisko rīcību.
Kā jau ziņots, MIDD darbinieks Strīķis, kurš plašāk zināms kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes dzīvesbiedrs (abi attēlā; Krēķa fotogrāfija publiski nav pieejama), 2001. gada maijā dzīvokli Rīgā, Kurzemes prospektā iegādājies par cenu, kura ir bijusi būtiski mazāka par tirgus cenām attiecīgajā laika periodā, tādējādi radot aizdomas par fiktīvas cenas uzrādīšanu un valsts krāpšanu.
Saistībā ar šiem faktiem Pietiek, norādot uz publikāciju, kurā tie bija minēti, bija vērsies pie MIDD vadības ar šādu iesniegumā izteiktu vēlmi: „Ar šo vēlos no Jums saņemt atbildi uz jautājumu – vai MIDD gatavojas veikt kādu pārbaudi šajā sakarā, lūgt veikt šādu pārbaudi kādai citai valsts institūcijai, vai arī MIDD šādi fakti tās darbinieku biogrāfijās nešķiet būtiski? Atbildi pamatojiet.”
Vesels mēnesis – iesniegums MIDD saņemts 16. aprīlī, bet atbilde tika nosūtīta 15. maijā – Krēķim pagāja, līdz viņš izanalizēja iesnieguma saturu un secināja, ka tas ir „klaji aizskarošs un izaicinošs”, līdz ar ko viņam ir saskaņā ar Iesniegumu likumu ir tiesības uz to neatbildēt. Atsaucoties uz šo likuma normu, Krēķis oficiālā vēstulē paziņoja, ka iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas. Nu par šo rīcību lems administratīvā tiesa, kurai MIDD nu jāsniedz savi paskaidrojumi.
Tikmēr pašam Krēķim Pietiek nosūtījis vēl virkni jautājumu, lai noskaidrotu, cik un kādos gadījumos aizskaramas ir MIDD darbinieku jūtas, saņemot iesniegumus no iedzīvotājiem. Jautājumi ir šādi:
„Esmu saņēmis Jūsu parakstītu dokumentu, kurā Jūs darāt zinām, ka Jums nosūtīts iesniegums netiks izskatīts, atsaucoties uz Iesniegumu likuma 7. panta 1. daļas 3. punktu, kas nosaka, ka iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs.
Vēlos no Jūsu vadītās iestādes saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) vai Jūsu vadītajā iestādē ir izstrādāti kritēriji izteikumiem un pieņēmumiem, kas var izaicināt Jūsu vadītās iestādes darbiniekus?
2) vai Jūsu vadītajā iestādē ir izstrādāti kritēriji izteikumiem un pieņēmumiem, kas var aizskart Jūsu vadītās iestādes darbiniekus?
3) ja jā, kad šādi kritēriji ir izstrādāti un apstiprināti, kāds ir to lietvedības numurs un nosaukums?
4) ja nē, pēc kādiem kritērijiem Jūsu vadītās iestādes darbinieki nosaka, kādos gadījumos viņi tiek aizskarti vai/un izaicināti?
Aizrādu Jums, ka vēlos saņemt atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Kārtējā prettiesiskā atbildes sniegšanas atteikuma gadījumā vērsīšos ar jaunu pieteikumu administratīvajā tiesā.
Pieprasītā informācija man nepieciešama informatīvos nolūkos.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.