Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts valodas centrs sācis lietvedību pēc tam, kad saņēmis iesniegumu, kurā norādīts, ka bijušās Parex bankas, tagad valsts īpašumā esošās AS Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams augstākajā līmenī nezina valsts valodu, kā to pieprasa likums. Tiesa, ja Gviljama darbā pieņēmēji būs bijuši pietiekami izmanīgi un noformējuši viņu kā ārvalstu speciālistu, viņam no soda izdosies izsprukt.

Iesniegumā, kas ir Pietiek rīcībā, kāda privātpersona Valsts valodas centra norādījusi, ka 1953. gadā dzimušais Gviljams „vispār nepārvalda latviešu valodu”, kaut gan „Valsts valodas likuma 6.pants nosaka, ka to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai”. Latvijas valsti Revertā pieder trīs ceturtdaļas akciju.

„Lūdzu izskaidrot, kāds likumīgs pamats ir faktam, ka ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu rīkojas persona, kura vispār nepārvalda valsts valodu, jo nekur nav atrodams neviens normatīvais akts, kurš noteiktu, ka AS Reverta (bijusī Parex banka) valdes priekšsēdētājs Christopher John Gwilliam drīkst vadīt uzņēmējsabiedrību, kurā vairāk kā 76% kapitāla pieder Latvijas valstij, nepārvaldot latviešu valodu, taču pat bez tulka palīdzības parakstot dokumentus, kuri sastādīti valsts valodā,” teikts Valsts valodas centram adresētajā iesniegumā.

Centrs pēc iesnieguma saņemšanas saistībā ar to ir sācis lietvedību, taču pagaidām nekādas prognozes par tās izskatīšanas ātrumu un rezultātiem neizsaka. „Mēs esam saņēmuši iesniegumu par Revertas valdes priekšsēdētāju un ir uzsākta lietvedība. Pagaidām neko nevaru pateikt, jo vēl neesam bijuši pārbaudē,” teic Valsts valodas centra galvenā inspektore Sarmīte Pāvulēna.

Viņa norāda, ka Latvijas Republikā jebkurā uzņēmumā - un ne tikai valstij piederošā - ne vien valdes priekšsēdētājam, bet arī valdes loceklim likums prasa zināt valsts valodu augstākajā līmenī. „Viss ir atkarīgs no tā, kā viņš ir noformēts. Ja viņš ir noformēts kā ārvalstu speciālists, tad viņam ir nepieciešams tulks – vai nu pašam jānodrošina tulks, vai arī viņam uzņēmums nodrošina tulku. To nosaka Ministru kabineta noteikumi,” skaidro Pāvulēna.

Pietiek jau informējis, ka, pateicoties Latvijas valsts pārstāvjiem, Gviljams ticis pie, domājams, sava mūža ienesīgākā darba. Pagājušā gada laikā Gviljams kopā Parex bankā oficiāli saņēmis 160 408 latus vai vidēji 13 367 latus mēnesī.

Par šo milzīgo algu, kas līdz šim atpalika tikai no airBaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika atalgojuma, valstij piederošās Reverta valdes priekšsēdētājs var pateikties nevis bankas akcionāres – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) nostājai, bet gan Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieces Sandras Bukanes un citu vietējo ierēdņu lēmumam.

Šāds atalgojums Gviljamam noteikts par faktisku likvidatora darbu, kurpretī Jurim Jākobsonam, kuram AS Citadele banka valdes priekšsēdētāja postenī bija jārūpējas par kredītiestādes attīstīšanu, lai to varētu iespējami izdevīgi pārdot, atalgojums bija noteikts gandrīz divreiz mazāks nekā Gviljamam, - vidēji 6300 latu mēnesī. Gviljamam noteiktais atalgojums dubulti pārsniedz pat līdz šim bieži par uzpūstu uzskatīto Latvijas Bankas vadības atalgojumu.

Gviljamam un citiem no ārvalstīm pieaicinātajiem bankas darbiniekiem šādu atalgojumu kolektīvi faktiski nodrošinājusi virkne pašmāju ierēdņu.

Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras – oficiālās Parex bankas (tagad - Reverta) valsts daļas pārraudzītājas – skaidrojumu Latvijas valsts un ERAB vienojušās par atlases modeli un principiem Parex bankas valdes un padomes locekļu atlasei, līdz ar ko izveidota valdes un padomes locekļu nominācijas komiteja, kurā bijuši „plaši pārstāvēti” abi bankas akcionāri (Latvijas valsts un ERAB) un procesā iesaistītās institūcijas.

Nominācijas komiteja izskatījusi personāla atlases uzņēmuma Pedersen and Partners piedāvātos kandidātus, un tāpat komitejas locekļi izskatījuši potenciālo kandidātu sarakstu, kas pēc tam komitejā izvērtēti pēc noteiktiem kritērijiem – pieredzes, izglītības, kā arī kandidāta nosauktā vēlamā atalgojuma apjoma. Tad nu komiteja izvēlējusies atbilstošākos kandidātus, bet padomes locekļu atalgojumu, kā arī valdes atalgojuma pamatprincipus formāli noteikuši bankas akcionāri.

Kā skaidro Privatizācijas aģentūra, akcionāru – tātad pašas aģentūras un ERAB – sapulcē nolemts, ka bankas padomes priekšsēdētāja atalgojums ir Ls 2500 mēnesī, savukārt padomes locekļiem – Ls 2000 mēnesī. Savukārt valdes locekļu atalgojuma apjoms „izrietēja no iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, kā arī pārrunās panāktās vienošanās par atalgojuma apjomu, kas būtu pieņemamas kā kandidātam, tā arī akcionāram, ievērojot kompetences, samērīguma, konkurētspējas u.c. principus”.

Kuras bija personas, kas ietilpa Gviljama un citu piesaistīto darbinieku algas jautājumu būtībā izlēmušajā nominācijas komitejā? Izrādās, no ERAB tajā bijusi tikai viena pārstāve – Sabina Dziurmana, savukārt Latviju pārstāvējuši veseli pieci ierēdņi – līdztekus Bukanei arī līdzšinējais Finanšu ministrijas valsts sekretārs, jaunais Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis un Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Savukārt pati AS Reverta - bijusī AS Parex banka - kategoriski atsakās atklāt ne tikai informāciju par to, no kā sastāv valdes priekšsēdētāja ikmēneša atalgojums, bet arī kredītiestādes valdes priekšsēdētāja amata aprakstu un darba līgumā noteiktos pienākumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...