Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākta pārbaude saistībā ar Pietiek publiskoto informāciju par Latvijas Krājbankas administratora – SIA KPMG Baltics rīcību, noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem, domājams, nodarīti zaudējumi 42 miljonu latu apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.

Pietiek informēja pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis, pārvaldē – parasti dēvētā vienkārši par Ekonomikas policiju – jau pirms Pietiek publikācijām, 8. novembrī par šo lietu uzsākta resoriskā pārbaude. Pietiek publikācija pievienota šīs resoriskās pārbaudes materiāliem.

Kā izriet no Pietiek publiskotajiem dokumentiem, šā gada 27.augustā Krājbanka, likvidējamā Snoras banka un Krājbankas meitasfirma - SIA Atlantijas biroji noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, kura būtība bija - Krājbanka un Snoras, izlietojot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) sniegto komercķīlu, bez izsoles pārdeva (atsavināja) Atlantijas birojiem visu BAS mantu, tajā skaitā arī prasījuma tiesības pret trešajām personām.

Atsavinātais komercķīlas priekšmets tika sadalīts divās daļās. Administrators pirmo daļu - prasījuma tiesības pret AS AirBaltic par 30,35 miljoniem latu - pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasījuma tiesību vērtības. Turklāt šī pārdošana, par ko Pietiek jau informējis, ir notikusi ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.

Savukārt otro komercķīlas priekšmeta daļu - ieguldījumus citu sabiedrību kapitālos 39,86 tūkstošu latu apmērā un pārējās prasījuma tiesības pret trešajām personām (tajā skaitā arī AirBaltic) 32,44 miljonu latu apmērā - administrators pārdevis par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.

Taču saskaņā ar pārdošanas līguma noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadījumā, ja attiecīgā manta tiek pārdota, un tas nozīmē, ka faktiski Krājbanka un Snoras ir prettiesiski uzdāvinājušas Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmērā.

Vēl ņemot vērā, ka BAS saistības pret Krājbanku un Snoras tikai pieaug (aprēķinot procentus un līgumsodus), faktiski Atlantijas biroji ieguvuši tiesības uz bankas mantu vairāk nekā 42 miljonu latu apmērā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus administratoram vajadzēja novirzīt Krājbankas kreditoru prasījumu dzēšanai

Pirms komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Krājbankai bija tiesības pieprasīt no BAS pilnu aizdevuma summu ar procentiem un līgumsodu, turklāt prasījuma tiesības visticamāk pilnā apmērā Krājbankai izdotos realizēt, jo BAS bija uzticams kreditors AirBaltic personā - ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamības gadījumā papildina Latvijas valsts.

Taču pēc komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas BAS vairs nekas nepieder, līdz ar to vienīgie atgūstamie līdzekļi ir SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa - 20 miljoni latu.

Turklāt pēc BAS aktīvu atsavināšanas SIA Atlantijas biroji šis uzņēmums ir tiesīgs noslēgt vienošanās ar saviem kreditoriem par maksājumu saistību termiņu pagarināšanu vai atbrīvošanu no procentiem un līgumsoda. Tātad atsavināšanas, ar katru reizi samazinot atsavināšanas cenu, var vēl turpināties.

Interesanti, ka līdz ar šiem darījumiem KPMG Baltics pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš (attēlā - foto no diena.lv) cita starpā panācis arī to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā būs nodrošināta administratora atlīdzības saņemšana SIA KPMG Baltics, kas savukārt dod darbu pašam Ozoliņam.

Turklāt šāda līguma noslēgšana vēl vairāk pasliktina Krājbankas kreditoru stāvokli, jo no atgūtās naudas summas vispirms tiek segti likvidācijas izdevumi, kas piecpadsmit gadu garumā būs daudzkārt lielāki nekā tad, ja Krājbankas administrators, atsavinot BAS aktīvus, kā arī citus aktīvus, samaksu par tiem iegūtu uzreiz un ātrāk pabeigtu likvidācijas procesu.

Auditoruzņēmumu KPMG Baltics par Krājbankas administratoru virzīja nu jau bijusī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība, taču tagad komisija nevēlas uzņemties jebkādu atbildību par sava virzītā kandidāta rīcību, - FKTK oficiālā atbilde ir, ka „FKTK atbildība ir atrunāta Kredītiestāžu likumā. Savukārt maksātnespējas procesa administratoram ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, par kuras esamību pārliecinās FKTK”.

FKTK nenoliedz klajā nākušo faktu un dokumentu autentiskumu, taču apgalvo – Pietiek publikācijās, kurās tie atspoguļoti, runa esot „par izvirzītiem pieņēmumiem, kurus atturēsimies komentēt. Par šiem jautājumiem tiesībsargājošās institūcijas savas kompetences ietvaros veic izmeklēšanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic tirgus dalībniekus uzraudzību savas kompetences ietvaros, ko regulē normatīvie akti”.

Kā zināms, pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pārņēma pašu BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītās ofšorkompānijas Taurus Asset Management.

KMPG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis septembrī uzreiz pēc ķīlas tiesību pāriešanas medijos apgalvoja, ka aprakstītās darbības esot veiktas, lai BAS iepriekšējās vadības dēļ nepieļautu miljoniem latu vērtās ķīlas samazinājumu. Atlantijas biroji, pārņemot saistības no BAS, neesot uzņēmušies jaunas saistības un tādējādi nav pasliktinājuši Krājbankas kreditoru situāciju. Turklāt ķīla esot gan par labu Snoras, gan Krājbankai.

Laikraksts Dienas bizness septembra sākumā publicēja analīzi par šī darījuma mērķiem, izvirzot divas ticamākās versijas. Pirmā versija saistīta ar centieniem nezaudēt nodrošināto kreditoru – Krājbankas un Snoras bankas – tiesības uz BAS prasījumu tiesībām, ja kādam tiesā tomēr izdotos panākt BAS maksātnespējas atzīšanu. Otrā versija saistīta ar vēlmi iedrošināt lidsabiedrības airBaltic potenciālo pircēju, ka prasījuma tiesības pret kompāniju nenonāks trešo personu rokās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...