Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzīvnieku aizstāvju organizācijas ir sašutušas, ka Saldus novada dome, kas iedzīvotāju iebildumu dēļ bija spiesta neatļaut ūdeļu novietnes būvniecību Zirņu pagastā, pēc tam paklusām sarīkojusi otru sabiedrisko apspriešanu par šīs pašas ūdeļu novietnes celšanu citā vietā – Jaunlutriņu pagastā - un nav ņēmusi vērā pirmajā sabiedriskajā apspriešanā iesūtītās iedzīvotāju anketas, kurās lielākoties bija pausta negatīva attieksme pret šo ieceri. Saldus būvvalde skaidro, ka ievērojusi visas normatīvo aktu prasības un tieši iedzīvotāju iebildumi bijuši iemesls, kādēļ Zirņu pagasta projekts netika saskaņots, bet nākamajai būvniecības iecerei pamatoti rīkota jauna sabiedriskā apspriešana. 

Pret SIA Perspect Investments ieceri būvēt ūdeļu novietni Zirņu pagastā iebilda gan apkārtējie iedzīvotāji, gan dzīvnieku aizstāvji. Turklāt dzīvnieku aizstāvji pat savos saietos piedāvāja aizpildīt sabiedriskās apspriešanas anketas un tās nogādāja būvvaldē. Tādēļ tieši iedzīvotāju noraidošā attieksme bija iemesls neatļaut novietnes būvniecību. 

Organizācijas, kas bija mobilizējušas resursus pirmajai iecerei, pēc savas uzvaras sabiedriskajā apspriešanā tālāk vairs šai tēmai neveltīja tik lielu uzmanību. Tikmēr Perspect Investments no savas ieceres neatkāpās un jau pēc īsa brīža izteica vēlmi būvēt ūdeļu novietni Jaunlutriņos. 

Kā skaidro Saldus novada būvvaldes vadītāja Anita Grigute, informācija par sabiedrisko apspriešanu ūdeļu novietnes būvei Jaunlutriņos bijusi izvietota normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Tā bijusi ievietota novada domes mājas lapā, kā arī vietējā laikrakstā. Taču iedzīvotāju interese bijusi daudz zemāka nekā par pirmo projektu, jo šoreiz ūdeļu novietnes tuvumā atrodas tikai viena daudzdzīvokļu māja, turklāt tuvumā nav arī ūdens krātuves, kā tas bija Zirņu pagastā, kur paredzētā ūdeļu audzēšana varēja piesārņot Cieceres upi. Tādēļ arī nav bijis pārsteigums, ka saņemtas vien 180 anketas, no kurām tikai 37 bijušas pret šo novietni. 

Paužot atbalstu šai būvniecības iecerei, iedzīvotāji kā galvenos ieguvumus minējuši jaunu darbvietu radīšanu, apkārtnes sakopšanu un pagasta attīstību. Savukārt būvniecības pretinieki galvenokārt satraucas par smakām, kas, iespējams, varētu rasties zvēraudzētavas darbības rezultātā. Būvniecības pretinieki satraucas arī par iespējamo ūdeļu izbēgšanu un to, ka specifiskā ūdeļu barība varētu piesaistīt vārnas, kaijas un mušas. Kā pretarguments zvēraudzētavas būvniecībai minēts arī iebildums pret kažokzvēru audzēšanas nozari un apdzīvotas vietas tuvums. 

Ūdeļu novietnes vietas maiņa gan lika uzņēmumam pieckārt samazināt audzējamo dzīvnieku skaitu – ja Zirņos bija paredzētas 70 novietnes ar 10 tūkstošiem ūdeļu, tad Lutriņos vairs tikai 2000 ūdeļu. 

Dzīvnieku aizstāvji neapstrīd, ka formāli visas procedūras ir ievērotas un viņu modrība pēc pirmās „cīņas” noplakusi, tādēļ arī izveicīgajam uzņēmējam izdevies tik viegli iegūt atļauju savu ieceri realizēt citā vietā. 

„Visdrīzāk, neko vairs darīt nevaram, bet gribētos redzēt tos, kuri nodarbojas ar šādām mahinācijām, lai tikai uzceltu savu biznesu, vai viņu draugus domē, kas palīdzēja tomēr izshēmot un izbīdīt šo biznesu,” pauž dzīvnieku aizstāvji.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...