Saldus skolas direktorei problēmas, jo strādājusi un nevis devusies tikties ar Bondaru
PIETIEK06.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nopietnās nepatikšanās nokļuvusi Saldus 2. vidusskolas direktore Natālija Balode, kuras pārkāpums - 11. martā tā vietā, lai dotos uzklausīt pašpasludināto Valsts prezidenta amata kandidātu Mārtiņu Bondaru, viņa atļāvusies uz šo "semināru" nedoties un pildīt savus tiešos darba pienākumus.
Kā rāda Pietiek šodien publiskotie dokumenti, šā gada 11. martā Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolā ticis izsludināts izglītības iestāžu vadītāju seminārs ar moto "Jo cilvēks izglītotāks, jo noderīgāks savai tēvzemei" (autors - krievu rakstnieks Aleksandrs Gribojedovs) un diezgan īpatnu darba kārtību.
Vairāk nekā puse no semināra kopējā ilguma bijusi atvēlēta diviem darba kārtības punktiem - "Druvas vidusskolas jauniešu tikšanās ar Mārtiņu Bondaru, Saeimas deputātu, Valsts prezidenta kandidātu" un "Saldus novada pašvaldības skolu vadītāju tikšanās ar Mārtiņu Bondaru, Saeimas deputātu, Valsts prezidenta kandidātu".
Saldus 2. vidusskolas direktore Balode atļāvusies uz šo "politsemināru" neierasties un 11. martā pildīt savus tiešos darba pienākumus. Pēcāk paskaidrojumā, kas adresēts pašvaldības izpilddirektoram Pēterim Dubram, viņa pamatojusi, ka, izskatot semināra darba kārtības pirmos trīs punktus, uzskatījusi, ka tas nav aktuāls šībrīža situācijai skolā.
"Ņemot vērā, ka skolā valda saspringta situācija vecāku vidū pēc Saldus domes lēmuma Nr.48.§ un Nr.49.§, pieņēmu lēmumu, ka nozīmīgāk un svarīgāk man kā direktorei ir būt savas skolas Vecāku nedēļā, arī šajā dienā 11.martā. Par to, ka neieradīšos, telefoniski informēju IP vadītāju S.Levicu plkst. 8.10 no rīta," teikts Balodes paskaidrojumā.
"Līdz šim esmu piedalījusies iespēju robežās visos izglītības vadītāju semināros. Uzskatu, ka neko neesmu pārkāpusi un godprātīgi esmu veikusi savus tiešos darba pienākumus," piebildusi skolas direktore.
Šādu paskaidrojumu direktorei nācies sniegt saskaņā ar pašvaldības izpilddirektora Dubras oficiālu rīkojumu - "Saldus 2.vidusskolas direktorei Natālijai Balodei līdz 2015. gada 18. marta plkst. 10:00 sniegt rakstisku paskaidrojumu pašvaldības izpilddirektoram Pēterim Dubram par (..) nepiedalīšanās iemesliem plānotajā skolu vadītāju seminārā, kas notika 2015. gada 11. martā Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolā".
Faktiski Dubra ir pieprasījis Balodei paskaidrot, kāpēc viņa nav ieradusies uz tikšanos ar viņa partijas biedru Bondaru. Dubra 2013. gadā kandidēja pašvaldību vēlēšanās no Reģionu alianses un ir arī tai ziedojis naudu. Savukārt Reģionu alianse ir viena no diviem Bondara pārstāvētās Reģionu apvienības dibinātājām.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt skaidrojumus ne no Dubras, ne no Bondara. Kāds no Saldus skolas skolēnu vecākiem, kas Pietiek informēja par šo notikumu, to komentēja šādi:
"Vai Saldus novads oficiāli ir izstājies no Latvijas valsts sastāva, jo pilnīgi ignorē Latvijas valsts Satversmi, kurā ir arī 100 pants? Vai tas, ka Saldus novada vadība, un tai pietuvinātās personas ir Reģionālās vai M. Bondara partijas biedri, var būt iemesls tam, ka novada iedzīvotājiem ir jābūt šis partijas atbalstītājiem, un tikšanās ar viņu ir obligāta? Vai Saldus 2. vidusskolas direktorei N.Balodei darba laikā obligāti ir jāierodas uz tikšanos ar Bondara kungu, ja tas nav darīts, tad ir jāraksta paskaidrojums, un atlūgums, pēc 32 gadu godīga darba, vienā darba vietā? Vai Latvija nav Eiropas savienības prezidējošā valsts - arī demokrātijas jautājumos?..."
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.