Salut d'amour! jeb urķīgā latvieša atklāsme par koncertbiznesa „ķēķi”
Madara Ozoliņa17.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms nieka pāris mēnešiem ( 3.maijā) Latvijas medijos sevi pieteica jauns festivāls “Šalc”, klausītājiem piedāvājot augstvērtīgu, ar pasaules mēroga zvaigznēm piepildītu programmu. Preses konferencē festivāla rīkotāji vēstīja, ka festivāla īpašā “odziņa “ ir simfoniskās mūzikas koncerts "Salut d'Amour" ar Marikas Rebekas piedalīšanos un Latvijas festivāla orķestri Karela Marka Šišona vadībā. Tas norisināsies Ventspilī, Liepājā un 22.jūlijā Cēsu Pils parka estrādē.
Par to visu var izlasīt portālā Delfi: http://www.delfi.lv/kultura/news/music/saksies-klasiskas-muzikas-festivals-salc.d?id=49992401
Uz koncertiem Liepājā un Ventspilī pēc šī paziņojuma jau varēja iegādāties koncertu biļetes, kuras laipni piedāvāja organizators SIA “ Laba Mūzika”. Vien Cēsīs vēl nē. Vien “Cēsu Mākslas festivāls
Gribēdama nopirkt savlaicīgi biļetes uz Pils parka koncertu, regulāri pārbaudīju “Biļešu Paradīzes” jaunumus, lai nenokavētu šo notikumu! Beidzot arī man uzsmaida prieks! Ir! Varēšu baudīt Marinu Rebeku, lielisku mūziku Cēsu pilsdrupu pakājē!
Kā jau latvietim pieņemts - vajag taču sīkāk papētīt.
Hmm... Cēsīs koncertu piedāvā ne vairs “Laba Mūzika”, bet “Vidzemes koncertzāle”. Nu labi! Koncertzāle nopirka gatavu programmu, labi visiem! Bet kāpēc nekur nav atsauces uz festivālu “Šalc”? Laikam piemirsās.
Cēsu Mākslas festivāls ilgi vairs neklusē, un 23.maijā tajā pat Delfi Kultūras sadaļā http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/izzino-si-gada-cesu-makslas-festivala-galvenos-notikumus.d?id=50057197 lasu, ka festivāls piedāvās arī “klasiskas vērtības – Cēsu Pils parka estrādes lielkoncertu ar šobrīd pasaulē atzīto latviešu operas dīvu Marinu Rebeku un diriģentu Karelu Marku Šišonu.”
Sakritība? Patiesība? Pārpratums? Nevar būt! Mākslinieki ieradušies Latvijā, lai piedalītos festivālā “Šalc”, un piedāvās kādu citu, īpaši Cēsu Festivālam gatavotu programmu! Tas būtu saprātīgi un pieklājīgi, tā nodomāju.
Un tad… 11.jūlijā ar mediju klātbūtni, ierastu pompozitāti, organizatoru, finansētāju, vietējās varas pārstāvju un Latvijas Republikas kultūras ministres smaidiem tiek izziņota “Cēsu Mākslas festivāla
Tiesa gan, raksta noslēgumā citēts: “Koncerts "Salut d'amour" notiek sadarbībā ar koncertzāli "Cēsis", festivālu "ŠALC", biedrību "Laba mūzika" un ir iekļauts Latvijas simtgades kultūras programmas koncertciklā "Dzimuši Latvijā". http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/drosmigi-eksperimenti-un-izcilibas-izzino-cesu-makslas-festivala-programmu.d?id=50205377
Ierunājās atkal urķīgā latvieša daba. Palūkosim Cēsu Mākslas festivāla oficiālo mājas lapu! Festivāla organizatoru vārdi un uzvārdi, daži atbalstītāji uzskaitīti, bet neizdodas atrast pieminētu nedz festivālu “Šalc”, nedz SIA “Laba Mūzika”.
Latvietis turpina darboties. Kas tad ir šī SIA “LABA MŪZIKA” vadonis? Nav ilgi jāmeklē – 12.Saeimas deputāts Ints Dālderis! Saprotams, kāpēc pret Cēsīm īpaši siltas jūtas – mazu mirklīti pabijis Cēsu Koncertzāles valdes locekļa godā! Paldies “mammai Googlei”!
Vēl urda nemiers. “Dzimuši Latvijā”. Tik daudz un dažādos locījumos aprunāts, Dzintaru koncertzālē arī bija lielisks koncerts ar šādu vēstījumu. Jautāju atkal Googlītei.
Pārsteigums ir patiesi lielisks, ka šādu augstas raudzes koncertu ieplānojusi, tā sagatavošanai valsts budžeta līdzekļus ar LV 100 saukli priekšgalā plānojusi un ieguldījusi valsts SIA “Latvijas Koncerti”!
Zinātkārajam latvietim gribētos uzzināt:
Kāpēc valsts SIA “Latvijas Koncerti” izveidotu un sagatavotu programmu nopērk un tālāk ar savu uzcenojumu “pārdod” privāta SIA “Laba Mūzika”?
Kāpēc pašvaldības SIA “Cēsu Koncertzāle” nevar šo programmu iepirkt pa tiešo no “Latvijas Koncertiem”, kā tas ir ar citām programmām, bet pērk no vidutāja - privātpersonas?
Ja SIA “Cēsu Koncertzāle” ir šī koncerta organizētājs, tad kāpēc tas tiek iekļauts privātpersonas organizētā festivālā “Cēsu Mākslas festivāls”? Vai tāpēc, lai Pils parka izmaksas būtu mazākas nekā pašvaldības SIA? Vai tāpēc, ja nu nesanāk “ieņemt kasi” festivālam (lasi - festivāla īpašniekam “Cēsu Pils ģilde”), tad “ielidot mīnusos” var pašvaldības SIA? Kāpēc koncertu nepiedāvā Cēsu Koncertzāle, kā to dara citos koncertos?
Kāpēc Cēsu koncertam ir visdārgākās ieejas biļetes 15 – 50 eiro, turpretī Liepājā 10-40 un Ventspilī 10-12 eiro? Vai šis koncerts, par valsts līdzekļiem līdzfinansēts, nav visiem Latvijas cilvēkiem, cēsniekiem domāts, vai tikai īpašajām VIP personām, Cēsu Mākslas festivāla atbalstītājiem? (Pēdējās 4 rindas par 15 eiro! It kā jau piedāvāts.)
Kā tas nākas, ka ar valsts piešķirto finansējumu privātpersonas, kas nepārstāv valsti, bet pašas sevi, pārdod valsts ražotu produktu par savu cenu?
Raibu raibie cimdu raksti, šķiet, sanāk. Austs un vērpts. Zem krāšņā raksta var sildīties un dzīvoties.
Nobeigumā, kā jau latvietim, gribētos ko citēt. Pie augstām lietām - Bībeles – neķeršos, vien atļaušos latviešu teātra ikonu “Skroderdienas Silmačos” piesaukt gan. Tajā ir maza mizanscēna - pēc neatļautās viesošanās pie kamiņmājas bišu stropiem Dūdars pie sevis pieaicina Rūdi, paņem aiz auss un atgādina mūžīgo garīgo vērtību “Tev nebūs zagt”...
Tev nebūs zagt… Ideju. Domu. Lietu. Dvēseli.
Bet pāri visam - Salut d'amour! Sveika, mīlestība! Ko, neskatoties ne uz ko, baudīšu Pils parkā par pusdienu maizei atlicinātiem 25 eiro!
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
