Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nieka pāris mēnešiem ( 3.maijā) Latvijas medijos sevi pieteica jauns festivāls “Šalc”, klausītājiem piedāvājot augstvērtīgu, ar pasaules mēroga zvaigznēm piepildītu programmu. Preses konferencē festivāla rīkotāji vēstīja, ka festivāla īpašā “odziņa “ ir simfoniskās mūzikas koncerts "Salut d'Amour" ar Marikas Rebekas piedalīšanos un Latvijas festivāla orķestri Karela Marka Šišona vadībā. Tas norisināsies Ventspilī, Liepājā un 22.jūlijā Cēsu Pils parka estrādē.

Par to visu var izlasīt portālā Delfi: http://www.delfi.lv/kultura/news/music/saksies-klasiskas-muzikas-festivals-salc.d?id=49992401

Uz koncertiem Liepājā un Ventspilī pēc šī paziņojuma jau varēja iegādāties koncertu biļetes, kuras laipni piedāvāja organizators SIA “ Laba Mūzika”. Vien Cēsīs vēl nē. Vien “Cēsu Mākslas festivāls 2018” vēl klusēja.

Gribēdama nopirkt savlaicīgi biļetes uz Pils parka koncertu, regulāri pārbaudīju “Biļešu Paradīzes” jaunumus, lai nenokavētu šo notikumu! Beidzot arī man uzsmaida prieks! Ir! Varēšu baudīt Marinu Rebeku, lielisku mūziku Cēsu pilsdrupu pakājē!

Kā jau latvietim pieņemts - vajag taču sīkāk papētīt.

Hmm... Cēsīs koncertu piedāvā ne vairs “Laba Mūzika”, bet “Vidzemes koncertzāle”. Nu labi! Koncertzāle nopirka gatavu programmu, labi visiem! Bet kāpēc nekur nav atsauces uz festivālu “Šalc”? Laikam piemirsās.

Cēsu Mākslas festivāls ilgi vairs neklusē, un 23.maijā tajā pat Delfi Kultūras sadaļā http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/izzino-si-gada-cesu-makslas-festivala-galvenos-notikumus.d?id=50057197 lasu, ka festivāls piedāvās arī “klasiskas vērtības – Cēsu Pils parka estrādes lielkoncertu ar šobrīd pasaulē atzīto latviešu operas dīvu Marinu Rebeku un diriģentu Karelu Marku Šišonu.”

Sakritība? Patiesība? Pārpratums? Nevar būt! Mākslinieki ieradušies Latvijā, lai piedalītos festivālā “Šalc”, un piedāvās kādu citu, īpaši Cēsu Festivālam gatavotu programmu! Tas būtu saprātīgi un pieklājīgi, tā nodomāju.

Un tad… 11.jūlijā ar mediju klātbūtni, ierastu pompozitāti, organizatoru, finansētāju, vietējās varas pārstāvju un Latvijas Republikas kultūras ministres smaidiem tiek izziņota “Cēsu Mākslas festivāla 2018” programma! Protams, protams, kā viens no izciliem notikumiem, pēc festivāla direktora vārdiem: „Atkāpjoties no tradicionālās festivāla dinamikas, šovasar tas tiks iesākts ar Lielkoncertu – "Salut d'amour ", kas izskanēs Cēsu pils parka estrādē 22. jūlijā.”

Tiesa gan, raksta noslēgumā citēts: “Koncerts "Salut d'amour" notiek sadarbībā ar koncertzāli "Cēsis", festivālu "ŠALC", biedrību "Laba mūzika" un ir iekļauts Latvijas simtgades kultūras programmas koncertciklā "Dzimuši Latvijā". http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/drosmigi-eksperimenti-un-izcilibas-izzino-cesu-makslas-festivala-programmu.d?id=50205377

Ierunājās atkal urķīgā latvieša daba. Palūkosim Cēsu Mākslas festivāla oficiālo mājas lapu! Festivāla organizatoru vārdi un uzvārdi, daži atbalstītāji uzskaitīti, bet neizdodas atrast pieminētu nedz festivālu “Šalc”, nedz SIA “Laba Mūzika”.

Latvietis turpina darboties. Kas tad ir šī SIA “LABA MŪZIKA” vadonis? Nav ilgi jāmeklē – 12.Saeimas deputāts Ints Dālderis! Saprotams, kāpēc pret Cēsīm īpaši siltas jūtas – mazu mirklīti pabijis Cēsu Koncertzāles valdes locekļa godā! Paldies “mammai Googlei”!

Vēl urda nemiers. “Dzimuši Latvijā”. Tik daudz un dažādos locījumos aprunāts, Dzintaru koncertzālē arī bija lielisks koncerts ar šādu vēstījumu. Jautāju atkal Googlītei.

Pārsteigums ir patiesi lielisks, ka šādu augstas raudzes koncertu ieplānojusi, tā sagatavošanai valsts budžeta līdzekļus ar LV 100 saukli priekšgalā plānojusi un ieguldījusi valsts SIA “Latvijas Koncerti”!

Zinātkārajam latvietim gribētos uzzināt:

Kāpēc valsts SIA “Latvijas Koncerti” izveidotu un sagatavotu programmu nopērk un tālāk ar savu uzcenojumu “pārdod” privāta SIA “Laba Mūzika”?

Kāpēc pašvaldības SIA “Cēsu Koncertzāle” nevar šo programmu iepirkt pa tiešo no “Latvijas Koncertiem”, kā tas ir ar citām programmām, bet pērk no vidutāja - privātpersonas?

Ja SIA “Cēsu Koncertzāle” ir šī koncerta organizētājs, tad kāpēc tas tiek iekļauts privātpersonas organizētā festivālā “Cēsu Mākslas festivāls”? Vai tāpēc, lai Pils parka izmaksas būtu mazākas nekā pašvaldības SIA? Vai tāpēc, ja nu nesanāk “ieņemt kasi” festivālam (lasi - festivāla īpašniekam “Cēsu Pils ģilde”), tad “ielidot mīnusos” var pašvaldības SIA? Kāpēc koncertu nepiedāvā Cēsu Koncertzāle, kā to dara citos koncertos?

Kāpēc Cēsu koncertam ir visdārgākās ieejas biļetes 15 – 50 eiro, turpretī Liepājā 10-40 un Ventspilī 10-12 eiro? Vai šis koncerts, par valsts līdzekļiem līdzfinansēts, nav visiem Latvijas cilvēkiem, cēsniekiem domāts, vai tikai īpašajām VIP personām, Cēsu Mākslas festivāla atbalstītājiem? (Pēdējās 4 rindas par 15 eiro! It kā jau piedāvāts.)

Kā tas nākas, ka ar valsts piešķirto finansējumu privātpersonas, kas nepārstāv valsti, bet pašas sevi, pārdod valsts ražotu produktu par savu cenu?

Raibu raibie cimdu raksti, šķiet, sanāk. Austs un vērpts. Zem krāšņā raksta var sildīties un dzīvoties.

Nobeigumā, kā jau latvietim, gribētos ko citēt. Pie augstām lietām - Bībeles – neķeršos, vien atļaušos latviešu teātra ikonu “Skroderdienas Silmačos” piesaukt gan. Tajā ir maza mizanscēna - pēc neatļautās viesošanās pie kamiņmājas bišu stropiem Dūdars pie sevis pieaicina Rūdi, paņem aiz auss un atgādina mūžīgo garīgo vērtību “Tev nebūs zagt”...

Tev nebūs zagt… Ideju. Domu. Lietu. Dvēseli.

Bet pāri visam - Salut d'amour! Sveika, mīlestība! Ko, neskatoties ne uz ko, baudīšu Pils parkā par pusdienu maizei atlicinātiem 25 eiro!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...