Sanāk, ka laikā, kad notika balsojums par Neatkarības deklarāciju, Augstākajā padomē bija 21 VDK štata darbinieks un cilvēks no „čekas maisiem”
Pietiek lasītājs05.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dokumentāli no 1990. gada marta LPSR AP vēlēšanu rezultātā izveidotās Augstākās Padomes sastāvā parādās 21 uzvārds, ja skatās LPSR VDK aģentu kartotēkas un štata darbinieku līmenī, neskatot LPSR VDK pretizlūkošanas nodrošinājuma automatizēto sistēmu '"DELTA" un līdzīgi.
No kurienes tad publiski minētais skaitlis 36? Tvitera konts @LPSR VDK krātuve, kas, iespējams, ir vēsturnieces Martas Starostinas uzturēts, āizvērtē arī kļūdas iespējamība, jo Edmunds Johansons taču arī kļūdījās par štata darbinieku skaitu - kopumā bija nevis viens, bet četri štata darbinieki, no tiem trīs LPSR VDK - Bojārs, Plotnieks, Dzintars, bet viens PSRS VDK. Iespējams, ka jāpēta arhīva aģentiem.
Piemēram, Augstākajā padomē bija taču pietiekami daudz PSKP nomenklatūras darbinieki, kuri, ja bijuši, tad ir izslēgti no aģentūras, kā arī kolhozu un sovhozu priekšsēdētāji, kuģniecības un mežniecības darbinieki, kuri, ja bijuši aģenti, tad bija pārgājuši uzticības personu statusā. Atsevišķas personas, protams, bija kļuvušas par PSRS Tautas deputātiem.
Vairāk nekā 21 VDK līdzstrādnieks Augstākajā Padomē ar šobrīd publiskotajiem dokumentiem nav pierādāms.
1) Georgs Andrējevs kā Georgijs Andrējevs, ārsts, dzimis 1932. gada 30. oktobrī, lieta Nr. 1014, savervēts 1963. gada 23. martā, 2. daļa, 1982. gadā atdots 1. daļai, pseidonīms „Ziedonis”.
2) Eduards Āboltiņš, fiziķis, dzimis 1937. gada 21. aprīlī Nr. 665, savervēts 1970. gada 20. janvārī, 1. daļa, pseidonīms "Oļeg".
3) Normunds Beļskis, literāts, Rīgas jauno literātu studijas loceklis, dzimis 1959. gada 1. aprīlī, lieta nr. 20171, savervēts 1983. gada 17. janvārī, 5. daļa, pseidonīms "Vitis".
4) Jānis Biezais, ekonomists, dzimis 1940. gadā, personas lieta Nr. 24195, arhīva lieta Nr. 350, izslēgts 1991. gada 10. aprīlī, savervēts 1989. gada 12. decembrī Rīgas rajona daļa, pseidonīms "Kārlis", agrofirmas "Ķekava" vecākais ekonomists.
5) Juris Bojārs, VDK štata virsnieks, LPSR VDK.
6) Ints Cālītis, elektriķis, dzimis 1931. gada 5. martā, lieta Nr. 22644, savervēts 1983. gada 2. decembrī 5. daļā, pseidonīms "Žanis".
7) Juris Celmiņš, traktorists, dzimis 1950. gada 6. februārī, lieta Nr. 13264, savervēts 1968. gada 6. novembrī Talsu rajona daļa, pseidonīms "Jūrnieks", 1970. gadā nodots 5. daļai, 1974. gadā Tukuma nodaļai.
8) Juris Cibulis, filologs, dzimis 1951. gadā Nr. 17557, pseidonīms "Ingrid", savervēts 1978. gada 5. maijā.
9) Jānis Dzintars, VDK štata virsnieks, LPSR VDK.
10) Valentīns Gapoņenko, VDK štata virsnieks, PSRS VDK Robežapsardzes karaspēka Baltijas kara apgabala robežapsardzes priekšnieks, ģenerālis.
11) Jānis Gavars, redaktors, 1957. gada 20. oktobris, lieta Nr. 1375, savervēts 1987. gada 10. augustā, 1. daļa, pseidonīms "Juris".
12) Vjačeslavs Gerasimovs, ekonomists, dzimis 1949. gadā Nr. PB-178, singaļnaja, savervēts 1984. gada 11. novembrī, 4. daļa 1. nodaļa.
13) Aleksejs Grigorjevs, filologs, dzimis 1954. gadā Ventspilī, latvietis, laikraksta "Baltijskoje Vrejmja" redaktors, Ventspils ostas rūpnīcas tulks, Nr. 16893, savervēts 1977. gada 27. janvārī Ventspils pilsētas un ostas daļā, pārcelts 1978. gadā uz 2. daļu, 1986. gadā pārcelts uz 6. daļu, 1990. gada 12. decembrī 2. daļa, pseidonīms "Jevgeņijs", LTF frakcija.
14) Ivars Godmanis, fiziķis, dzimis 1951. gada 27. novembris, lieta Nr. 1417, savervēts 1988. gada 31. marts, 1. daļa, LTF frakcija, pseidonīms "Pugulis".
15) Jānis Gulbis, ārsts, dzimis 1940. gada 11. maijā Kuldīgas raj., Nr. 925-B kandidāt na verbovku 1990. gada 6. decembrī, Rīgas daļas II nodaļa.
16) Igors Movels, īpatnēja situācija, jo AP deputāts ir 1949. gadā Varakļānos dzimušais ebreju žurnālists Igors Movels (LTF), bet savervēts ir 1949. gadā Varakļānos dzimušais ebreju Rēzeknes rajona laikraksta "Znamja Truda" žurnālists Izraēls Movels, Anatolija dēls Nr. 12811, savervēts 1967. gada 30. maijā, arhīva Nr. 80953, pseidonīms "Valentin".
17) Visvaldis Mucenieks, inženieris-elektroenerģētiķis, dzimis 1938. gada 16. aprīlī, Kuldīgas rajonā, lietas Nr. 24159, savervēts 1989. gada 22. novembrī, 3. daļa 3. nodaļa, no 24. novembra 5. daļā, pseidonīms "Varis".
18) Andris Plotnieks, VDK štata virsnieks, LPSR VDK.
19) Indulis Strazdiņš, matemātiķis, dzimis 1934. gada martā, Rīgā, A. Pelšes Rīgas politehniskā institūta mācībspēks, lieta Nr. 9783, savervēts 1958. gada 16. decembrī 2. daļas 9. nodaļā, pseidonīms "Somov", LTF.
20) Arvīds Ulme, palīgstrādnieks, dzimis 1947. gada 13. maijā, lieta Nr. 17355, savervēts 1977. gada 15. decembrī Cēsu daļa, pseidonīms "Zāle".
21) Mavriks Vulfsons, mācībspēks, dzimis 1918. gada 7. janvāris Nr. 1076, arhīva Nr. 1541 1. daļa, savervēts 1983. gada 11. oktobrī, 1. daļa, pseidonīms "Grant", kā bruņoto spēku poļitruks piedalījies okupācijā 1940. gadā.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
