Saņemot pieprasījumu par valsts noslēpuma pielaidi savam „favorītam” – plaģiatoram Cinkmanim, ģenerālprokurors Stukāns šīs ziņas noslepenojis
PIETIEK23.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņemot pieprasījumu par to, vai prokuroram – plaģiatoram Uldim Cinkmanim vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam, ģenerālprokurors Juris Stukāns šīs ziņas par savu „favorītu” ir noslepenojis, - to atklāj oficiāla Ģenerālprokuratūras vēstule.
Kā zināms, Latvijas Universitāte oficiāli ir paziņojusi, ka 2021. gada 15. martā notika augstskolas Juridiskās fakultātes (JF) Domes sēde, kurā „ir pieņemts lēmums – apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204”.
No šī dokumenta nepārprotami izriet, ka U. Cinkmanis, veicot apjomīgu plaģiātu, domājams, ir aizskāris autortiesību subjektu personiskās vai mantiskās tiesības, kas minētas Autortiesību likuma 68. panta pirmajā daļā, līdz ar to, iespējams, izdarot Krimināllikuma 148. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tāpat no publiski pieejamas informācijas zināms, ka bakalaura darba noslēgumā U. Cinkmanis ar savu parakstu ir apliecinājis: “Apliecinu, ka bakalaura darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darbā norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts.”
No tā izriet, ka U. Cinkmanis, iespējams, ir sniedzis nepatiesu apliecinājumu, kas vienlaicīgi ir saturiskais viltojums, dokumentam (bakalaura darbam), kas piešķir tiesības kārtot gala pārbaudījumu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Šāda darbība ir minēta Krimināllikuma 275. pantā, kas varētu nozīmēt, ka pēc Kriminālprocesa likuma 6.pantā nostiprinātā kriminālprocesa obligātuma principa Valsts policijai būtu jāuzsāk kriminālprocess.
Taču, neraugoties uz to, U. Cinkmanis vēl aizvien turpina darbu prokurora amatā, un arī Ģenerālprokuratūra ir oficiāli apturējusi pārbaudi viņa lietā līdz laikam, kad administratīvajā tiesā tiks izskatīta prokurora – plaģiatora prasība atcelt Latvijas Universitātes lēmumu par viņa bakalaura grāda anulēšanu. Tas ir iespējams, pateicoties apjomīgam atbalstam, ko prokurors saņem no Ģenerālprokuratūras vadības un personiski ģenerālprokurora J. Stukāna.
Pietiek rīcībā ir Lato Lapsas un LR Ģenerālprokuratūras sarakste, no kuras nepārprotami izriet, ka, vēloties pasargāt prokuroru – plaģiatoru no tam nevēlamas informācijas publiskošanas, ģenerālprokurors ir noslepenojis informāciju jau pēc tam, kad tā Ģenerāprokuratūrai ir tikusi pieprasīta.
Kā izriet no šīs sarakstes, 26. aprīlī L. Lapsa ir nosūtījis Ģenerālprokuratūrai apjomīgu informācijas pieprasījumu, cita starpā uzdodot iestādei arī šādu jautājumu: „Vai Uldim Cinkmanim vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam?”
Uz šo jautājumu Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Agnis Pormalis 11. maijā oficiālā dokumentā ir informējis, ka „informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai”.
Taču vienlaikus prokurors ir atklājis, ka, vēloties aizsargāt savu favorītu, J. Stukāns informāciju par prokuroru pielaidēm valsts noslēpumam ir noslepenojis tikai pēc tam, kad šī informācija Ģenerālprokuratūrai ir tikusi pieprasīta.
„Informēju, ka saskaņā ar ģenerālprokurora 2022. gada 2. maija pavēles Nr. 49 (reģistrācijas Nr. P-101-100-2022-00010) 1. pielikuma 2.11. apakšpunktu informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai,” – šādi prokurors A. Pormalis apliecina, ka ziņas par U. Cinkmaņa pielaidi valsts noslēpumam J. Stukāns ir noslepenojis sešas dienas pēc tam, kad šīs ziņas Ģenerālprokuratūrai tika pieprasītas.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
