Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saņemot pieprasījumu par to, vai prokuroram – plaģiatoram Uldim Cinkmanim vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam, ģenerālprokurors Juris Stukāns šīs ziņas par savu „favorītu” ir noslepenojis, - to atklāj oficiāla Ģenerālprokuratūras vēstule.

Kā zināms, Latvijas Universitāte oficiāli ir paziņojusi, ka 2021. gada 15. martā notika augstskolas Juridiskās fakultātes (JF) Domes sēde, kurā „ir pieņemts lēmums – apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204”.

No šī dokumenta nepārprotami izriet, ka U. Cinkmanis, veicot apjomīgu plaģiātu, domājams, ir aizskāris autortiesību subjektu personiskās vai mantiskās tiesības, kas minētas Autortiesību likuma 68. panta pirmajā daļā, līdz ar to, iespējams, izdarot Krimināllikuma 148. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tāpat no publiski pieejamas informācijas zināms, ka bakalaura darba noslēgumā U. Cinkmanis ar savu parakstu ir apliecinājis: “Apliecinu, ka bakalaura darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darbā norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts.”

No tā izriet, ka U. Cinkmanis, iespējams, ir sniedzis nepatiesu apliecinājumu, kas vienlaicīgi ir saturiskais viltojums, dokumentam (bakalaura darbam), kas piešķir tiesības kārtot gala pārbaudījumu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Šāda darbība ir minēta Krimināllikuma 275. pantā, kas varētu nozīmēt, ka pēc Kriminālprocesa likuma 6.pantā nostiprinātā kriminālprocesa obligātuma principa Valsts policijai būtu jāuzsāk kriminālprocess.

Taču, neraugoties uz to, U. Cinkmanis vēl aizvien turpina darbu prokurora amatā, un arī Ģenerālprokuratūra ir oficiāli apturējusi pārbaudi viņa lietā līdz laikam, kad administratīvajā tiesā tiks izskatīta prokurora – plaģiatora prasība atcelt Latvijas Universitātes lēmumu par viņa bakalaura grāda anulēšanu. Tas ir iespējams, pateicoties apjomīgam atbalstam, ko prokurors saņem no Ģenerālprokuratūras vadības un personiski ģenerālprokurora J. Stukāna.

Pietiek rīcībā ir Lato Lapsas un LR Ģenerālprokuratūras sarakste, no kuras nepārprotami izriet, ka, vēloties pasargāt prokuroru – plaģiatoru no tam nevēlamas informācijas publiskošanas, ģenerālprokurors ir noslepenojis informāciju jau pēc tam, kad tā Ģenerāprokuratūrai ir tikusi pieprasīta.

Kā izriet no šīs sarakstes, 26. aprīlī L. Lapsa ir nosūtījis Ģenerālprokuratūrai apjomīgu informācijas pieprasījumu, cita starpā uzdodot iestādei arī šādu jautājumu: „Vai Uldim Cinkmanim vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam?”

Uz šo jautājumu Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Agnis Pormalis 11. maijā oficiālā dokumentā ir informējis, ka „informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai”.

Taču vienlaikus prokurors ir atklājis, ka, vēloties aizsargāt savu favorītu, J. Stukāns informāciju par prokuroru pielaidēm valsts noslēpumam ir noslepenojis tikai pēc tam, kad šī informācija Ģenerālprokuratūrai ir tikusi pieprasīta.

„Informēju, ka saskaņā ar ģenerālprokurora 2022. gada 2. maija pavēles Nr. 49 (reģistrācijas Nr. P-101-100-2022-00010) 1. pielikuma 2.11. apakšpunktu informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai,” – šādi prokurors A. Pormalis apliecina, ka ziņas par U. Cinkmaņa pielaidi valsts noslēpumam J. Stukāns ir noslepenojis sešas dienas pēc tam, kad šīs ziņas Ģenerālprokuratūrai tika pieprasītas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...