Saņemot ziņas par plānotu vēršanos policijā, prezidenta kanceleja „atceras”, ka rotu komplekts par 920 eiro uzdāvināts Igaunijas prezidentei
PIETIEK25.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņemot ziņas par plānotu vēršanos policijā sakarā ar to, ka Valsts prezidenta kancelejā nav atrodami dokumenti, kur šā gada aprīlī palicis par nodokļu maksātāju līdzekļiem iegādāts 920 eiro vērts rotaslietu komplekts, kancelejas tagadējā vadība pēkšņi „atcerējusies”, ka rotaslietas vizītes laikā pasniegtas Igaunijas prezidentei un viņas dzīvesbiedram.
Kā jau informēts, juveliera un rotu mākslinieka Māra Šustiņa radītu reprezentatīvu rotu komplektu Valsts prezidenta kanceleja iegādājusies šā gada aprīlī. Kancelejas grāmatvedībā ir atrodama ar 9. aprīli datēta preču pavadzīme-rēķins par 920 eiro, ko izrakstījis Šustiņš. Rīkojumu to apmaksāt devis toreizējais Raimonda Vējoņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs.
Taču tagad, kad līdz ar Valsts prezidentu nomainījies arī kancelejas vadītājs, izrādījies, ka iestādē neesot atrodama dokumentācija par to, kur dārgās rotas ir palikušas, - to oficiālā vēstulē atzīst jaunais prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
Esot gan zināms tas, ka „kanceleja to iegādājās no metālmākslinieka Māra Šustiņa kā valsts dāvanu ārvalstu augstākajai amatpersonai un tās dzīvesbiedram, kas tika pasniegta valsts vizītes laikā”.
Taču nekāda dokumentācija par to kancelejā neesot atrodama, turklāt no Teikmaņa vēstules izrietēja, ka šīs iestādes vadība arī neuzskata par nepieciešamu dokumentēt šādu vērtīgu priekšmetu norakstīšanu no prezidenta kancelejas bilances.
„Ārējie normatīvie akti un kancelejas iekšējie normatīvie akti neparedz pienākumu kancelejai radīt šādu dokumentāciju,” norādīja Teikmanis, līdz ar to „kancelejai nav pienākuma šādu informāciju Jūsu vajadzībām radīt”.
Taču pēc tam, kad prezidenta kanceleja saņēma gan ziņas par plānotu vēršanos policijā, gan informācijas pieprasījumu par visām materiālajām vērtībām, kas tajā ir tikušas norakstītas 2018. gadā un 2019. gadā, un par norakstīšanas kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām, šīs iestādes vadību piemeklējusi pēkšņa atmiņas uzlabošanās.
Līdz ar to tagad Valsts prezidenta kanceleja ir „atcerējusies”, ka „rotu komplektu valsts prezidents Raimonds Vējonis kā valsts dāvanu pasniedza ārvalsts augstākajai amatpersonai un tās dzīvesbiedram valsts vizītes Igaunijas Republikā laikā”. Tas, kāpēc šī informācija sākotnēji tika slēpta, gan tā arī netiek paskaidrots.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.