Sankcijām pakļauto Baltkrievijas sāli tūkstošiem tonnu apmērā klusībā ieved Gulbenē
N. Andersons04.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valmierā nofotografētais Baltkrievijas vagons, kas Latvijā atrodas, pārkāpjot sankcijas Baltkrievijai, un no kura Latvijas Dzelzceļš “atkrustījās”, patiesībā ir tikai viens no neskaitāmi daudziem tādiem — tie slepeni tiek piegādāti uz nomaļu sliežu atzaru Gulbenē.
"Twitter" lietotājs Andris Pauls-Pāvuls 11. decembrī sociālajā tīklā ievietoja todien uzņemtu fotogrāfiju, kurā uz dzelzceļa atzara Valmierā bija redzams vagons ar uzrakstu "Belaruskalij". Pret šo Baltkrievijas režīma kontrolē esošo valsts uzņēmumu sankcijas ieviesusi gan Eiropas Savienība, gan ASV un Apvienotā Karaliste, tālab neviens “Belaruskalij” piederošs vagons nedrīkst ieripot Eiropas Savienībā, jo īpaši, vedot kravu no sankcijām pakļautajiem Baltkrievijas uzņēmumiem.
"Latvijas dzelzceļš" (LDz) atzina — kravas tiešām vedis meitasuzņēmums "LDz Cargo", taču krava Latvijā esot ienākusi 6. decembrī. “Pasūtītājam SIA "LatSalt Trade" vesta ceļu kaisāmā sāls, […] tobrīd sankcijas pret "Belaruskalij" vēl nebija stājušās spēkā,” todien ziņoja LTV. "Šobrīd, pēc 8. decembra, protams, nekādas šī uzņēmuma kravas "LDz Cargo" nepārvadā," LTV ēterā todien teica LDz pārstāve Agnese Līcīte.
Taču garāmbraucēju nofotografētie fakti apliecina, ka tās ir pilnīgas muļķības — visu decembri “Belaruskālijam” piederoši vagoni turpinājuši ienākt Latvijā caur Indras staciju, kur tie tālāk caur Daugavpili un Pļaviņām nosūtīti uz Gulbeni. Katru dienu Gulbenē ienākuši jauni un jauni vagoni, parāda fotoattēli, kurus aculiecinieki ar visiem datumiem pārsūtījuši žurnālistiem. Piemēram, 15. decembrī uz attiecīgā Gulbenes atzara bijuši astoņi vagoni, visi piederoši “Belaruskālijam”.
8. decembris tika pieminēts tāpēc, ka ASV sankcijām bija noteikts konkrēts datums: tās tika uzliktas 8. augustā, bet galīgie norēķini ar “Belaruskalij” bija jāveic līdz 8. decembrim. Šobrīd sankcijas uzliktas arī saistītajam uzņēmumam BKK — tā ir tirdzniecības aģentūra, kas pārdod “Belaruskalij” iegūtos minerālus. Sankcijas vienlīdz attiecas kā uz kāliju saturošiem produktiem, tā uz ceļu kaisāmo sāli, ko Baltkrievijā iegūst tas pats “Belaruskalij” kā blakusproduktu no kālija ieguves tehnoloģiskā procesa. Cits akmenssāls (halīta) ieguvējs Baltkrievijā nemaz nav atrodams.
LDz šo problēmu apzinās, jo LDz klientu palīdzības dienests nosūtījis saviem partneriem šādu informāciju: “No 15.12.2021. pārvadātājam LDZ CARGO ir aizliegts pieņemt no Baltkrievijas kravu, no kravas nosūtītājiem: «Belarusian Oil Trade House», «Белнефтехим», ОАО «Белшина», ОАО «Гродно Азот», ОАО «Гродно Химволокно», ОАО «Лакокраска», ОАО «Нафтан», ОАО «Полоцк Стекловолокно», ОАО «Беларуськалий» […].”
Kā minēja LTV, tad sāls kravu faktiskais īpašnieks, kura interesēs “Belaruskalij” ieved Latvijā savu produkciju, ir SIA “Lat Salt Trade”, kas pieder līdzīgai firmai “Lit Salt Trade” UAB, bet abām ir viens labuma guvējs — Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko.
Jau iepriekš rakstīts, ka Petrs Kravčenko vecākais ir bijušais Baltkrievijas ārlietu ministrs un vēstnieks Japānā, kurš pēdējos gadus bijis priekšsēdētāja vietnieks Maskavā bāzētajā komitejā “Krievijas un Baltkrievijas apvienotās valsts izveidei” — tātad vienlīdz pietuvināta persona kā Aleksandram Lukašenko, tā Vladimiram Putinam.
Savukārt par viņa dēla P. Kravčenko juniora shēmām ar sāls piegādēm, izmantojot minētās firmas, regulāri ziņo ne tikai Pietiek.com, bet arī TV3, Delfi un daudzi citi mediji:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
