Iesaki rakstu: 
Informācija par jaunās valdības sastāvu atkal mudina atcerēties vienu drūmu jautājumu. To bieži nācās uzdot jau agrāk. Pēcpadomju Latvijā tas ir klasisks jautājums. Jautājums ir šāds: par kādiem grēkiem Dievs ir novēlējis saprātīgajai latviešu tautai tik nesaprātīgus valdniekus?
Jautājumam var būt izvērsts variants. Tādā gadījumā vēlamies zināt, par kādiem grēkiem LR pie varas nonāk tikai nacionālie nodevēji, nacionālo bagātību izzadzēji un iztirgotāji svešzemniekiem, zāļu un ārstēšanas „biznesa” tautas bendes, patentēti kretīni un patentēti nelieši, konstitūcijas pseidonacionālistiskie pieķēzītāji, gandrīz vai uz ielas noķerti neinteliģenti tipi, pederasti, laulību pārkāpēji, valsts budžeta izsaimniekotāji. Bet turpmāk valdīs arī deģenerāti, kuru izdarību deģeneratīvo būtību ir nosodījušas sabiedriskās organizācijas, zinātnieki, masu komunikācijas līdzekļi, tūkstošiem iedzīvotāji interneta komentāros. Bez pārspīlējuma var teikt – nosodījusi visa tauta.
Vēloties atbildēt uz šo jautājumu, visnesaprotamākais ir, lūk, kas. Pie varas nonāk un varas krēslos netraucēti paliek sēdēt sabiedrībā pilnā mērā atmaskotas padibenes. Tauta ir pilnā mērā informēta par savu valdnieku totālo nevērtību. Latvijā daži drosmīgi mediji gadu no gada katru dienu bez brīvdienām dokumentēti atspoguļo mūsu varas sievu un varas vīru varoņdarbus. Nekādā gadījumā nedrīkst teikt, ka tauta nav informēta par savu valdnieku varoņdarbiem. Par zādzībām, blēdībām un idiotiskām nesaprātībām regulāri informē arī valdošās kliķes dibentiņa laizītāji – lojālie laikraksti, interneta ziņu portāli, TV, radio.
Nepārprotami ir skaidrs, ka tauta ir lietas kursā par savu valdnieku totālo nevērtību. Taču tauta visu pacieš un neko nedara totālās nevērtības padzīšanā. Nekas neliecina, ka saprātīgā latviešu tauta beidzot grasītos padzīt savus nesaprātīgos valdniekus. Tā vien liekas, ka tauta savai valdošajai kliķei ir izsniegusi noziegumu brīvības izpildrakstu uz mūžīgiem laikiem. Tas, lūk, nekādi nav saprotams.
Latviešu tauta („vienkāršie cilvēki”) ir ļoti saprātīga tauta. To saku bez mazākās ironijas, kaut gan tautas attieksme pret varas struktūrām ir ļoti nesaprātīga un tāpēc ironija ir aktuāla.
Tomēr ironijai nav vietas. Latviešu tautas saprātīgums ir zinātniski pierādīts fakts. Arī to saku bez ironijas.
Atkārtoju – ironijai nav vietas. Latviešu tautas saprātīgums ir zinātniski pierādīts socioloģiskajos pētījumos trīs gadus pēc kārtas. Konkrēti 2012., 2013.un 2014.gadā. Pētījumus veica „SKDS” un ar rezultātiem var iepazīties internetā. Latviešu tautas saprātīgums ir aprēķināts skaitļu un procentu valodā. Šī valoda stāsta par ļoti iepriecinošu ainu.
Tiesa, dotie pētījumi ir aptašķīti ar sapuvušu šķiedeni no varas vīru puses. Viņi nosoda latviešu tautas saprātīgumu. Viņuprāt latviešu tautas saprātīgums traucē „politiķiem” stumt valsti uz Saulaino tāli un Lielajai Bandai uzjāt Stikla kalnā (plašāk skat. manā esejā „Konservatīvisma libertīnistiskā karikatūra”). Tātad mūsu bezjēdzīgajā un apkaunojošajā dzīvē vainīga ir tauta, bet nevis „politiķi”. Tautas ideāli traucē „politiķiem” kalpot tautai. Tādējādi Latvijā ir nobriedusi absurda situācija.
Latviešu tautas saprātīgums izpaužas vispusīgi. Minētajā esejā latviešu tautas saprātīgo socioloģisko portretu citēju pilnā mērā. Tagad atkārtošu tikai dažas saprātīguma izpausmes.
Tā, piemēram, 75% atzīst valsts pienākumu rūpēties par iedzīvotāju vecumdienām. 62% vēlas redzēt valdības gādību, lai katram cilvēkam būtu pienācīgs mājoklis. 56% domā, ka valstij jādibina uzņēmumi, jābūvē rūpnīcas un jārada darbavietas. 53% uzskata, ka visiem lielajiem uzņēmumiem ir jāpieder valstij. Tāpēc tos lielos uzņēmumus, kuri patlaban ir atdoti „biznesmeņiem”, nepieciešams nacionalizēt. Tikai 21% uzskata, ka komercbankas var piederēt privātpersonām. No „vienkāršajiem cilvēkiem” 58% ir pārliecināti par valdības pienākumu atbalstīt vietējos ražotājus un aizsargāt Latvijas tirgu. Viņu pārliecībā valsts protekcionismam ir jābūt vienai no valdības prioritātēm. Strikti ir noraidīta liberālisma ievazātā „brīvība”. 55% piekrīt, ka likums un kārtība ir svarīgāki par indivīda tiesībām publiski izteikties (televīzijā, radio, rīkot demonstrācijas, piketus). No aptaujātajiem iedzīvotājiem 45% domā, ka laulības ir būtisks priekšnoteikums laimīgai ģimenes dzīvei un sekmīgai bērnu audzināšanai. 29% uzskata, ka cilvēkiem var būt laimīga ģimenes dzīve un viņi var sekmīgi izaudzināt bērnus bez oficiālas laulības.
Iepazīstoties ar tautas saprātīgajiem uzskatiem, nekādi nav apjēdzama, piemēram, latviešu nespēja izvēlēties lietpratīgu izglītības un zinātnes ministru. Pēcpadomju gados ir bijuši 17 ministri. Viņi veido smaržīgu buķeti. Smaržīgākais potenciāls bija Grīnblatam, Vītolam, Greiškalnam, Šadurskim, Radzēvičam, Druvietei, Rivžai, Koķei, Ķīlim. Īpaši smaržīga bija Druviete. Viņa divas reizes smaržoja ministra kabinetā, kaut gan pirms tam savā mūžā nekad nebija smaržojusi nevienā vadošajā amatā. Tā teikt, no ielas uzreiz iesēdās ministra krēslā.
Par mūsu izglītības un zinātnes ministru smaržīgo buķeti sanāktu aizraujoša traģikomēdija. Starp viņiem bija puķes ar specifisku smaku. Viens no ministriem meloja, ka viņam ir augstākā izglītība. Viena ministre lielījās, ka ir profesore mūžizglītībā. Tātad mūsu izglītības un zinātnes priekšniece neko nesajēdza ne izglītībā, ne zinātnē. Viņa nezināja, ka izglītības iestādē profesors var būt tikai kādā zinātnes nozarē. Lielīgā dāma nezināja, ka mūžizglītība nav zinātne.
Īpaši specifiska smaka bija slavenajam ministram Ķīlim. Viņa līdzsvaroti haotiskā domāšana un nepilnvērtīgi pilnvērtīgā kompetence noteikti iederas Latvijas izglītības vēsturē kā patstāvīgs sižets. Viņš enerģiski piesmaržoja ne tikai savu kabinetu, bet arī augstskolu rektoru kabinetus. Ministra Ķīļa radošās mocības augstākās izglītības reformēšanā ir pelnījušas atsevišķu traģikomēdiju. Viņš pieteica karu rektorātu rūdītajiem blēžiem, kuri viņu ātri atbruņoja. Nelietību un zādzību organizēšanā latvieši nevar sūdzēties par konsolidācijas trūkumu. Konsolidācija vienīgi trūkst neliešu un zagļu sodīšanai.
17 ministri ir panākuši izglītības sistēmas zibenīgu kāpumu. Par to visšaušalīgāk liecina Eiropas augstskolu attieksme pret Latvijas vispārējo izglītību. Latvija ir Eiropā vienīgā valsts, kuras jauniešus nevēlās uzņemt vislabākās Rietumu universitātes ar Kembridžu priekšgalā. Vai iespējams vēl lielāks apkaunojums?
Izrādās, Latvijas vispārējā izglītība neatbilst Rietumu civilizācijas izglītības līmeņa prasībām. Latvijas vispārējā izglītība ir manāmi atpalikusi no Rietumu civilizācijas vispārējās izglītības kopējā līmeņa. Lai studētu Eiropas citu valstu universitātēs, Latvijas jauniešiem liek vismaz gadu papildus mācīties to, ko viņiem nemācīja skolā. Kad par šo pazemojumu sabiedrības pārstāvji jautāja līdzšinējai 17.ministrei, atbilde bija cienījami vēmieniska. Tas uz viņu neattiecoties, jo tas neesot politisks jautājums. Vai iespējama vēl stulbāka atbilde?
Jaunās valdības sastāva projekti liecina par svaigu pakāpi izglītības un zinātnes ministra izvēlē. Latviešu tauta tiks aplaimota ar sevišķu gardumu. 18. ministra smaka var būt deģenerāta smirdoņa. 18. ministrs var būt deģenerāts ar ģeniālu pieredzi bērnu kropļošanā. 18.ministrs var būt zvērs – tumsonis bez dvēseles.
Tauta vēl nesen ļoti asi nosodīja šī zvēra līdzšinējās kroplības par cilvēku dzimumu. Bet tas, protams, mūsu „politiķiem” neko neizsaka. Mūsu „politiķiem” tautas viedoklis neinteresē. Mūsu „politiķi” ir dziļi ielāgojuši, ka latviešu tauta ir mīl paciest jebkuru nelietību. Žurnālistiem deģenerāts „uzsvēra, lai strādātu šajā amatā un paveiktu iecerēto, jābūt partijas atbalstam”. 18.ministra smirdoņai nemaz neinteresē, vai to atbalstīs izglītības un zinātnes darbinieki – rektori, direktori, zinātnieki, pasniedzēji, skolotāji. Vidiņviņķeliskajam tumsonim bez dvēseles acīmredzot ir vienaldzīgs skolēnu vecāku viedoklis, studentu viedoklis. Galvenais ir „partijas atbalsts”. Tātad pārējo deģenerācijas autoru atbalsts.
Pats par sevi ir saprotams, ka ar šo izvēli sev maigu spriedumu ir parakstījis premjerministra kandidāts. Pārsteigums tas nav. Lielajā Bandā visi ir talantīgi bandīti.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
