Iesaki rakstu: 
Es kā bijušais Rīgas pašvaldības policists (5 gadu darba stāžs) pats pārliecinājos, ka vadība piever acis uz dažām netaisnībām, piemēram, daži vecie darbinieki drīkst visu dienu gulēt, skatīties filmas vai spēlēt kārtis uz naudu un nevienam dežurantam neienāk prātā viņus patraucēt (līdzīgi kā cietumos "Блатные"), tie paši vecie kadri nekad apgaitās neies ar kājām, viņi drīkst pārvietoties tikai ar auto, no kā jēgas nav, jo acis un ausis ir ciet.
Šie paši kadri tiek piesegti no vadības puses, un, pat ja tā tas nav, tad man nav cita izskaidrojuma tam. Vadības moto ir vienkāršs: neaiztiec mani, un es neaiztikšu tevi, katram sava aldziņa un savs darbs.
Reiz es savās brīvdienās pastaigājos pa ielām kādā vakarā, man bija problēmas ar ceļgalu, tāpēc izdomāju ka vajag pastaigas. Kādu vakaru es aiz Dzirciema ielas Mego redzēju, kā piekauj un aplaupa vīrieti un laupītāji ielec melnā Toyota Avensis, kurai bija vadītāja durvis stipri sabuktētas, šāds auto Rīgā otrs nevarētu būt.
Nekavējoties zvanīju Kurzemes pārvaldes dežurantam, jo bija reāla iespēja pagalmos noķert šos laupītājus, un milzīgs pārsteigums bija , kad man atteica, lai zvanot citur. Bija šoks un dārgais laiks pagāja, kamēr ieradās valsts policija.
Pēc mēneša pasauca uz nopratināšanu, kur konstatēja, ka aizmirsuši paņemt veikala novērošanas kameru ierakstu un tagad esot par vēlu, laupītāji netika meklēti vai notverti, jo sapratu, ka sīkums, nekas tāds.
Kad gāju prom no Rīgas Pašvaldības policijas, man nelikumīgi uzrēķināja parādu (ap 550 eur), jo es esot par daudz izņēmis iepriekš atvaļinājumu, it kā avansā, plus kļūdaini aizpildīts, es nekad neko neņemu avansā, pat ne telefonu uz parāda.
Paskaidrojiet man, kā tā var būt, ka, pildot atvaļinājuma iesniegumu datora programmā Kavis, tas ir jāsaskaņo ar desmit amatpersonām plus priekšniekiem un neviens no viņiem nepamanīja kļūdu, kā arī tam visam nepievērsa uzmanību, atbilde vienkārša – tas viss ir ķeksīša pēc, birokrātija...
Es centos sazināties ar domes atbildīgo Lindu Ozolu, sākumā mani ignorēja, kad pateicu, ka esmu vīlies, balsojot par jums tad atmodās, pēc laika atrakstīja, ka viss esot kārtībā, arī tas, ka man nekad nav bijušas apmācības ar programmu Kavis, un tas, ka nepareizi aizpildīju, - paša problēma.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
